Šodien, 18. novembrī, kad Latvija atzīmē savu valsts dibināšanas dienu, aicinām ielūkoties viena jaunā karavīra pieredzē — kāpēc viņš pievienojās valsts aizsardzības dienestam, palika profesionālajā dienestā un šobrīd pilda pienākumus misijā Kosovā. Rūdis ir viens no pirmā VAD iesaukuma, kurš pēc 11 mēnešiem nolēma palikt armijā un šobrīd dien Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. bataljonā.
Viņš dienestā ir kopš 2023. gada 1. jūlija. Pirms tam Rūdis pabeidza Talsu 2. vidusskolu un iestājies Latvijas Universitātē farmācijā, tomēr studijas viņu nepiesaistīja un trūka disciplīnas. Pieteikumu dienestam viņš nosūtīja nedēļas laikā, vecākiem to sākumā nestāstot. Kad uzzināja, tēvs tikai pateicis, ka pieaudzis cilvēks pats var izlemt.
Pirmie mēneši bija vissmagākie gan fiziski, gan psiholoģiski — pie stingras kārtības nācās pierast. Rūdis stāsta, ka agrāk ātri reaģējis emocionāli, bet tagad domā un vērtē pirms rīkojas. Dienests palīdzējis sakārtot domāšanu, noteikt prioritātes un pabeigt iesāktās lietas. Notikušas arī būtiskas vizuālas pārmaiņas — gari mati un bārda nomainīti pret īsu griezumu un formu.
Arī dienestā iegūtās draudzības ir paliekošas. Ar karavīriem, kuri pēc 11 mēnešiem devās prom, viņš joprojām sazvanās un tiekas. Pirms misijas viņi vēl aizgāja spēlēt biljardu — "tādas lietas paliek atmiņā," viņš atklāj.
Attiecības ar instruktoriem mainījušās. Tagad viņi ir kolēģi, bet subordinācija paliek. Vairs nav bail uzdot jautājumus, un komunikācija ir atklāta.
Rūdis uzskata, ka VAD dod to, ko citur iegūt ir grūtāk — disciplīnu un mērķtiecību. Viņš pat mudinājis draugu pieteikties dienestam, kurš toreiz bija bez darba, dzīvoja pie vecākiem un cīnījās ar lieko svaru.
Misija Kosovā bija viens no iemesliem, kāpēc viņš nolēma palikt armijā — viņš vēlējās piedzīvot starptautisku dienestu. Grūtākais esot nepierast pie klusuma, jo apkārt vienmēr ir citi karavīri, tomēr iegūtā pieredze ir nozīmīga un viņš to vērtē augstu. Nākotnē Rūdis vēlas turpināt studijas, taču plāno palikt dienestā. Domā arī par dzīvi Talsos, bet pagaidām palikšot Ādažos.
Uz jautājumu, ko viņš novēl Latvijai valsts svētkos, viņš atbild īsi. “Mierīgas debesis. Lai mums nekad nav jāsastopas ar kara šausmām. Mēs trenējamies tieši tāpēc — lai tās nepienāktu,” atzīst Rūdis.
