ASV
Ķīna ir arestējusi valsts augsta ranga ģenerāli Džanu Joušju (Zhang Youxia), apsūdzot viņu slepenas informācijas par valsts kodolieroču programmu nodošanā Amerikas Savienotajām Valstīm un lielu kukuļu pieņemšanā apmaiņā pret palīdzību militāro amatu piešķiršanā. Šī lieta ir augstākā līmeņa skandāls Ķīnas bruņotajos spēkos pēdējo desmitgažu laikā...
Pēc sarunām Abū Dabī problemātisku jautājumu kļuvis mazāk, taču Ukraina nedomā atdot savas teritorijas, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Amerikas Savienotās Valstis, Ukraina un Krievija rīkos savas pirmās trīspusējās sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tās notiks 23. janvārī Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos, un būs veltītas drošības jautājumu un iespējamo soļu apspriešanai kara izbeigšanai. Tikšanās notiek pēc vairāk nekā trīs stundas ilgām sarunām...
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ir panākta ietvara vienošanās par Grenlandes nākotni pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, ziņo laikraksts “The New York Times”.
ASV armija ir veikusi to, ko amatpersonas raksturo kā pirmās savstarpēji koordinētu dronu grupas uzbrukuma mācības ASV teritorijā, iezīmējot nozīmīgu soli bezpilota kara vešanas attīstībā. Demonstrācija notika 2026. gada 8. janvārī Floridas štatā, un tajā piedalījās vairāki droni, kas darbojās kopīgā sakaru tīklā, lai ar reāliem sprāgstvielu...
ASV bāzētais aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums “AZAK” ir prezentējis radikāli jaunu bezpilota sauszemes transportlīdzekļa (UGV) koncepciju, kas varētu mainīt veidu, kā tiek izstrādāta un izmantota militārā robotika kaujas laukā.
ASV specvienība “Delta” operācijas “Absolute Resolve” laikā esot izmantojusi neidentificētu akustisko ieroci, lai neitralizētu Venecuēlas diktatora apsardzi, vēsta medijs “New York Post”.
ASV Gaisa spēki virzās uz priekšu ar vērienīgu modernizācijas programmu, kas varētu ļaut bumbvedējam “B-52H Stratofortress” palikt aktīvajā dienestā līdz pat 2060. gadiem, tādējādi dažiem lidaparātiem pārsniedzot pat 100 gadu ilgu ekspluatācijas laiku.
ASV spēki Karību jūrā ir sagrābuši vēl vienu naftas tankkuģi, kas ir jau piektais ieņemtais kuģis, Vašingtonai paplašinot savas operācijas Venecuēlas naftas pārvadājumu kontrolei pēc Nikolasa Maduro sagūstīšanas.
Irānas lielākajās pilsētās, tostarp galvaspilsētā Teherānā un Mašhadā, uzliesmojuši pēdējo gadu vērienīgākie pret valdību vērstie protesti. Reaģējot uz nemieriem, kas pārņēmuši vairāk nekā 100 apdzīvotas vietas visā valstī, režīms ir ieviesis valsts mēroga interneta blokādi, vēsta "BBC".
Militārais uzņēmums “Lockheed Martin” un ASV Aizsardzības departaments ir panākuši vienošanos par “PAC-3” pārtvērējraķešu ražošanas apjomu trīskāršošanu, paredzot līdz 2030. gada beigām sasniegt 2000 raķešu ražošanas jaudu gadā. Vienošanās noslēgta uz septiņiem gadiem, bet pirmo līgumu plānots piešķirt 2026. fiskālā gada aizsardzības budžeta...
ASV armija trešdien paziņoja, ka par sankciju pārkāpumiem Atlantijas okeāna ziemeļos aizturējusi ar Krievijas karogu kuģojošu naftas tankkuģi, kuru ASV bruņotie spēki vajāja un mēģināja aizturēt vairākas nedēļas.
Amerikas Savienotās Valstis ir apstiprinājušas plānu paplašināt un modernizēt četras militārās bāzes Polijā, kuras izmanto ASV bruņotie spēki, un visas izmaksas, kas ir nedaudz vairāk nekā 500 miljoni ASV dolāru, segs Varšava.
Krievija ir nosūtījusi zemūdeni, lai aizsargātu naftas tankkuģi no tā dēvētās “ēnu flotes”, kas Atlantijas okeānā mēģina izvairīties no ASV Krasta apsardzes kuģa.
3. janvārī ASV militārie spēki Karakasā īstenoja militāru operāciju, kuras rezultātā tika sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un izvests no valsts. Kā liecina vēlāk publiskotā informācija, sagūstīšanas operācija bija rūpīgi plānota ilgākā laika posmā, nevis pieņemta kā pēkšņs vai spontāns lēmums. Ilgi pirms pār Karakasu atskanēja...
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Kubas valdība varētu drīzumā sabrukt, vienlaikus izsakot draudus Kolumbijas prezidentam un atkārtoti uzsverot vēlmi anektēt Grenlandi. Šie izteikumi izskanēja mazāk nekā 48 stundas pēc ASV militārās operācijas Karakasā, kuras laikā tika aizturēts Venecuēlas līderis Nikolass Maduro, vēsta "Politico".
ASV prezidenta Donalda Trampa sankcionētā ASV militārā operācija Venecuēlā, no valsts izvedot prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Sīliju Floresu, ir vērtējama pretrunīgi, atzina Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Saskaņā ar “The New York Times” rīcībā esošo informāciju, atsaucoties uz augsta ranga Venecuēlas amatpersonu, ASV veiktajā militārajā operācijā Venecuēlā gājuši bojā vismaz 40 cilvēki. Starp upuriem bijuši gan civiliedzīvotāji, gan militārpersonas. Izdevums ziņo, ka operācijas mērķis bija Venecuēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu neitralizēšana un...
Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā dzirdami spēcīgi sprādzieni, virs pilsētas darbojas pretgaisa aizsardzība. Kā ziņo “Reuters”, virs pilsētas redzams vismaz viens dūmu stabs, bet pilsētas dienvidu daļa pie lielas militārās bāzes palikusi bez elektroapgādes.
Ukrainas un ASV prezidentu Volodimira Zelenska un Donalda Trampa tikšanās Floridā ilga aptuveni trīs stundas, taču tās noslēgumā neviens no dalībniekiem nepaziņoja par būtisku izrāvienu ceļā uz kara izbeigšanu. Kā vēsta CNN, Donalds Tramps joprojām ir salīdzinoši labvēlīgi noskaņots pret Maskavu. Tomēr, atšķirībā no dažām iepriekšējām tikšanās...
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka tiks izveidota jauna smagi bruņotu karakuģu klase, kas tiks nosaukta viņa vārdā.
Divu NATO dalībvalstu izlūkdienesti pieļauj, ka Krievija izstrādā jauna tipa pretsatelītu ieroci, kura mērķis būtu “Starlink” satelītu sistēma. Kā vēsta “The Associated Press”, šāds ierocis varētu radīt orbītā destruktīvus metāla daļiņu “mākoņus”, apdraudot ne tikai “Starlink”, bet arī plašāku kosmosa infrastruktūru.
Krievija apgalvo, ka 2025. gadā esot sagrābusi vairāk nekā 6300 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, taču šie paziņojumi neatbilst reālajai situācijai kaujas laukā. Par to teikts ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.
ASV izvirzītie miera plāna nosacījumi Ukrainai nav vērsti tikai uz kara izbeigšanu, bet arī būtiski maina Rietumu politiskās un drošības attiecības, atklājot jaunas plaisas transatlantiskajā aliansē. Tā vietā, lai stiprinātu vienotību, Vašingtonas pieeja ir koncentrējusi lēmumu pieņemšanas varu ASV rokās, savukārt Eiropas sabiedrotie un Ukraina ir...
ASV Kongress apstiprinājis jauno aizsardzības likumu, kurā ar likuma spēku nostiprināta Baltijas drošības iniciatīva, kā arī paredzēts finansējums Baltijas valstu militāro spēju attīstībai nākamā gada ASV budžetā.
Eiropas sabiedrotie, kas atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, apgalvo, ka strādā, lai aizsargātu demokrātisku valsti, ievērotu starptautiskās tiesības un pretotos Krievijas agresijai. Taču, kā raksta “The Wall Street Journal”, šī motivācija ir balstīta arī pašu interesēs: Eiropa uzskata, ka Maskavai izdevīgs darījums var izraisīt plašāku karu, kas...
Amerikas Savienotās Valstis ir ierosinājušas izveidot “brīvo ekonomisko zonu” Ukrainas austrumu Donbasa reģiona kā daļu no plašākiem centieniem panākt Krievijas gandrīz četrus gadus ilgā kara pret Ukrainu izbeigšanu. Šo ideju atklāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tā paredzētu Ukrainas militāro spēku atkāpšanos no noteiktām teritorijām...
ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta trešdien pieņēma aizsardzības budžeta likumprojektu 2026. finanšu gadam, kas paredz turpināt atbalstu Eiropas un Ukrainas drošībai, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem padarīt vājākas ASV attiecības ar tradicionālajiem sabiedrotajiem un NATO.
Nesenajā intervijā, ko prezidents Donalds Tramps sniedza “Politico”, bija dzirdama kritika par Eiropas valstu valdībām, nosaucot tās par vājām. Viņš apgalvoja, ka Krievija karā šobrīd esot ieguvusi virsroku un pauda, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būtu jāsāk pieņemt zināmas lietas. Šīs pieaugošā kritika un domstarpības starp...
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pirmdien izrādīja savu atbalstu prezidentam Volodimiram Zelenskim un pauda skepsi par tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.
Eiropas valstu valdības, pastiprinot bruņoto spēku modernizāciju pieaugošo drošības apdraudējumu dēļ, sastopas ar būtisku šķērsli - arvien jūtamāku retzemju elementu trūkumu, kas nepieciešami modernajām militārajām tehnoloģijām. Tikmēr ASV uzņēmumi strauji nodrošina sev piekļuvi pasaules resursiem, atstājot Eiropu sarežģītā situācijā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins nav noraidījis ASV miera plānu Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanai, trešdien žurnālistiem sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Krievija, visticamāk, noraidīs jebkuru ASV izstrādātā miera plāna versiju, jo uzskata to par šķērsli savu mērķu sasniegšanai Ukrainā un pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, izskatot pēdējos Kreml̦a informatīvos signālus.
Krievijas agresijas, Tuvo Austrumu konflikta un citu globālo notikumu ēnā rietumu puslodē šķietami mazāk pamanāmi attīstās militāri-politiskā situācija, kurai varētu būt lielāka starptautiskā ietekme nekā šobrīd varam iedomāties. ASV koncentrē savu floti un militāro spēku Karību jūras dienvidos tādā apmērā, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara...
Trešdien, 26. novembrī aizsardzības ministrs Andris Sprūds apbalvoja Amerikas Savienoto Valstu vēstnieku Latvijā Kristoferu Robinsonu (Christopher Robinson) ar aizsardzības ministra apbalvojumu – goda zīmi “Par īpašu ieguldījumu aizsardzības nozares izaugsmē”.
ASV un Ukrainas delegācijām sarunās Ženēvā izdevies vienoties par lielāko daļu ASV plāna punktu un ievērojamu daļu strīdīgo punktu koriģēt, pirmdien vēsta Ukrainas tīmekļa medijs "RBK-Ukraina", atsaucoties uz avotiem.
Spriedze starp Vašingtonu un Eiropas galvaspilsētām strauji aug. ASV izstrādātais miera plāns, ko Donalds Tramps vēlas virzīt ar stingri noteiktu termiņu, ir izraisījis satricinājumus gan Kijivā, gan Briselē. Eiropas valstis reaģēja ar savu alternatīvu miera plāna piedāvājumu, kas būtiski atšķiras gan pēc mērķiem, gan pēc uzstādījuma. Kamēr...
ASV ir pastiprinājušas spiedienu uz Ukrainu, brīdinot, ka varētu samazināt izlūkošanas informācijas nodošanu un ieroču piegādes, ja Kijiva nepiekritīs iesaistīties miera sarunās ar agresorvalsti Krieviju ASV starpniecībā, atsaucoties uz aģentūras “Reuters” anonīmu avotu ziņoto, vēsta izdevums “Kyiv Independent”.
Eiropas valstīm vajadzētu izstrādāt kopīgu taktisko kodolieroču atturēšanas mehānismu, lai cīnītos pret pieaugošā Krievijas šī tipa ieroču arsenāla radītajiem draudiem, tā šonedēļ notikušajā Berlīnes drošības konferencē paziņoja Eiropas avio būves giganta “Airbus” valdes priekšsēdētājs Renē Obermans.
ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.