Irāna ir brīdinājusi Eiropas valstis, ka jebkāda piedalīšanās militārās darbībās pret tās teritoriju kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Izraēlu tiks uzskatīta par kara aktu. Šādu paziņojumu otrdien preses brīfingā Teherānā sniedza Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmails Bagaei.
Bagaei norādīja, ka gadījumā, ja Eiropas valstis atbalstīs triecienus pret Irānu vai palīdzēs militārās operācijās, kuru mērķis ir Irānas raķešu spējas, Teherāna to uztvers kā tiešu iesaisti notiekošajā konfliktā. Pēc viņa teiktā, šāda rīcība padarītu Eiropas valstis par likumīgiem Irānas atbildes triecienu mērķiem.
Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas līderi iepriekš paziņojuši, ka varētu atļaut nepieciešamas un samērīgas aizsardzības darbības, kuru mērķis būtu iznīcināt Irānas spēju palaist raķetes un bezpilota lidaparātus. Irāna noraidīja šo raksturojumu kā aizsardzības pasākumus. Baghaei apgalvoja, ka uzbrukumi Irānas militārajai infrastruktūrai faktiski liegtu valstij iespēju sevi aizstāvēt. Viņš sacīja, ka šādu darbību dēvēšana par aizsardzības pasākumiem nav loģiska, un apsūdzēja Eiropas valdības agresoru atbalstīšanā.
Spriedze vēl vairāk pieauga pēc ziņām, ka bezpilota lidaparāti esot uzbrukuši Apvienotās Karalistes Karalisko gaisa spēku bāzei Akrotiri Kiprā. Amatpersonas uzskata, ka droni tika palaisti no Libānas un, iespējams, tos vadīja “Hezbollah”. Pēc šī incidenta Apvienotā Karaliste pastiprināja drošības pasākumus bāzē, un tika ziņots, ka britu valdība apsver kara kuģa nosūtīšanu, lai stiprinātu aizsardzību ap Kipru.
Arī vairākas Eiropas valstis ir veikušas pasākumus Kipras atbalstam. Grieķija un Francija uz reģionu nosūtīja jūras spēku fregates, savukārt Grieķija papildus iesaistīja arī “F-16” iznīcinātājus, lai stiprinātu salas pretgaisa aizsardzību. Kipra uzsvērusi, ka šie spēku izvietojumi ir aizsardzības rakstura un nenozīmē piedalīšanos militārās operācijās pret Irānu.
Konflikts ir radījis bažas NATO ietvaros. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņoja, ka alianse nav tieši iesaistīta Tuvo Austrumu konfliktā, taču aizstāvēs NATO teritoriju, ja tā tiks apdraudēta. Viņš raksturoja Irānu kā būtisku drošības apdraudējumu gan Izraēlai, gan Eiropai. Tajā pašā laikā Eiropas valdības izvērtē savu iespējamo lomu konfliktā, vienlaikus cenšoties sabalansēt drošības saistības un eskalācijas risku. Irānas atbildes triecieni jau ir skāruši militāras vietas reģionā, kur izvietoti Eiropas karavīri, tādējādi palielinot spiedienu uz Eiropas līderiem reaģēt.
Francija arī ir paziņojusi par plāniem stiprināt savas kodolspējas, reaģējot uz pieaugošajiem globālajiem draudiem. Prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Francija palielinās savu kodolarsenālu un apsvērs iespēju paplašināt Francijas kodolspēju izvietošanu visā Eiropā. Vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, Vācija un Nīderlande, ir izrādījušas interesi uzņemt šos atturēšanas līdzekļus.
