Irāna aizvadītajās brīvdienās veikusi simtiem dronu triecienu pret Persijas līča arābu valstīm, nodarot bojājumus ASV militārajām bāzēm un kritiski svarīgai infrastruktūrai, kā arī radot nopietnu slodzi Tuvo Austrumu pretgaisa aizsardzības sistēmām, ziņo “The Wall Street Journal”. Izdevums norāda, ka Irāna šajos uzbrukumos pārņem taktiku, ko Krievija izmanto karā Ukrainā — vēršoties pret kritisko infrastruktūru ar mērķi psiholoģiski nogurdināt sabiedrību un vienlaikus radīt ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.
Irānas izmantotie trieciendroni ir nelieli, grūti pārtverami un salīdzinoši vienkārši ražojami. Lai gan tie nerada tik lielu fizisko postījumu kā raķešu arsenāls, tie efektīvi bojā lidostu un ostu infrastruktūru, kā arī citus stratēģiski svarīgus mērķus. Turklāt Irāna pielietojusi masveida dronu uzbrukumus vai kombinētus dronu un raķešu triecienus, lai pārslogotu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
"Irānas galvenā priekšrocība ir relatīvi vienkārša un efektīva masveida ražošana, kā arī iespēja dronus palaist gan no jūras, gan no sauszemes," izdevumam norādījis bijušais Izraēlas militārās izlūkošanas darbinieks Denijs Citrinovics.
Uzbrukumi stratēģiskiem objektiem
Irāna izmantojusi dronus, lai uzbruktu ASV jūras spēku bāzei Bahreinā, lidostām Abū Dabī un Kuveitā, augstceltnēm Dubaijā un Bahreinā, kā arī jūras ostām. Saskaņā ar pieejamo informāciju, Apvienotajos Arābu Emirātos bojā gājuši vismaz trīs cilvēki, bet Omānā — viens.
Uzbrukumi izraisījuši globālus traucējumus transporta sistēmās un veicinājuši strauju naftas cenu kāpumu, demonstrējot Irānas stratēģiju trāpīt pa pasaules ekonomikas vājākajiem punktiem. Analītiķi uzskata, ka Irāna cenšas internacionalizēt konfliktu, izdarot spiedienu uz ASV sabiedrotajiem Persijas līcī un radot ekonomiskus zaudējumus Rietumiem.
Saskaņā ar valdību oficiālajiem paziņojumiem Irāna līdz šim palaidusi 541 dronu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, 283 dronus uz Kuveitu, deviņus "Shahed" tipa dronus uz Bahreinu, 12 dronus uz Kataru, desmitiem dronu uz Jordāniju, kā arī simtiem raķešu uz minētajām valstīm. Izraēla paziņojusi, ka pārtvērusi vairāk nekā 50 Irānas dronus. To esot bijis vieglāk izdarīt, jo Izraēla atrodas tālāk no Irānas, un droniem nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu mērķi.
"Irāna četrus gadus vēroja, kā Krievija izmanto šo pašu taktiku," norādījis analītiskā centra CNA stratēģijas, politikas un plānošanas padomnieks Samuels Bendets.
Mācības no Ukrainas pieredzes
Eksperti uzsver, ka Persijas līča valstīm ir pienācis laiks efektīvāk pielāgoties dronu draudiem. Ukraina esot iemācījusies atklāt Krievijas bezpilota lidaparātus, tostarp izmantojot lētus dronus, kas pēc atklāšanas spēj uzbrukt "Shahed" tipa lidaparātiem.
Tiek prognozēts, ka arī Persijas līča valstis laika gaitā uzlabos savu aizsardzību. Tam būs nepieciešama ciešāka izlūkošanas informācijas apmaiņa par tuvojošajiem droniem un daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu izveide, līdzīgi kā tas noticis Ukrainā.
Vienlaikus eksperti atzīst, ka pilnībā aizsargāt katru ēku tādās pilsētās kā Dubaija vai Abū Dabī nav iespējams.
