Amerikas Savienotās Valstis, Ukraina un Krievija rīkos savas pirmās trīspusējās sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tās notiks 23. janvārī Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos, un būs veltītas drošības jautājumu un iespējamo soļu apspriešanai kara izbeigšanai. Tikšanās notiek pēc vairāk nekā trīs stundas ilgām sarunām Maskavā starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu. Galvenais neatrisinātais jautājums joprojām ir teritorijas.
Tikšanās Abū Dabī seko ilgām sarunām Maskavā vēlu ceturtdienas vakarā starp Vladimiru Putinu un Stīvu Vitkofu, kuru pavadīja bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa sūtnis Džareds Kušners. Pārrunas tika raksturotas kā ārkārtīgi saturīgas, konstruktīvas un ļoti atklātas. Tomēr tika arī skaidri norādīts, ka Krievija turpinās īstenot savus mērķus kaujas laukā, kur Krievijas spēkiem pašlaik pieder stratēģiskā priekšrocība. Vismaz līdz brīdim, kad tiks panākta formāla vienošanās.
Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs arī atkārtoti uzsvēra Krievijas jau sen pausto nostāju, ka teritoriālie jautājumi ir jebkuras miera vienošanās centrā. Viņš brīdināja, ka bez to atrisināšanas nav iespējams cerēt uz ilgstošu mieru. Maskavas prasības kara gaitā lielākoties nav mainījušās un joprojām ir lielākais šķērslis sarunām.
Līdz šim ASV vadītie diplomātiskie centieni nav spējuši apturēt karadarbību. Galvenais klupšanas akmens joprojām ir Krievijas prasība, lai Ukraina atteiktos no teritorijām, kuras Maskava uzskata par savējām. Pašlaik Krievija okupē aptuveni 20% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, tostarp gandrīz visu Luhanskas apgabalu un lielas daļas Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu. Lai gan Krievija ir formāli anektējusi šos četrus reģionus, tā tos visus pilnībā nekontrolē.
Maskavas nostāja ir tāda, ka Ukrainai jebkāda noregulējuma ietvaros būtu jāatsakās no visu šo reģionu teritorijas. Ukraina šīs prasības konsekventi ir noraidījusi, uzsverot, ka neatzīs savas teritorijas okupāciju vai aneksiju. Kijivai šādu nosacījumu pieņemšana nozīmētu būtisku zemes un iedzīvotāju zaudēšanu.
Sarunās Abū Dabī Krievijas delegāciju vadīs admirālis Igors Olegovičs Kostjukovs, Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs. Ukrainas delegācijas sastāvā būs prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs. Pagaidām Baltais nams nav publiski komentējis, kas pārstāvēs Amerikas Savienotās Valstis šajā sanāksmē, kā arī nav sniedzis informāciju par sarunu formātu.
Vien dažas minūtes pēc tam, kad Maskavā sākās Putina un Vitkofa tikšanās, Krievija paziņoja, ka tās tālas darbības bumbvedēji veikuši plānotu piecu stundu patrulēšanas lidojumu virs Baltijas jūras. Šis solis tika plaši uztverts kā militārā spēka demonstrācija brīdī, kad diplomātiskie centieni kļūst arvien intensīvāki. Iepriekš tajā pašā dienā, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Stīvs Vitkofs sacīja, ka sarunas esot nonākušas līdz vienam jautājumam, un deva mājienu, ka vienošanās varētu būt sasniedzama.
Vēlāk Eiropas amatpersonas apstiprināja, ka neatrisinātais jautājums, uz kuru Vitkofs bija norādījis, ir teritorija, taču sīkāka informācija netika sniegta. Šie izteikumi veicināja spekulācijas, ka Vašingtona mēģina virzīt abas puses uz kompromisu, neraugoties uz joprojām pastāvošajām būtiskajām domstarpībām. Arī ASV prezidents Donalds Tramps Davosā izteicās par notiekošajām sarunām, sakot, ka, viņaprāt, abas puses ir tuvu vienošanās panākšanai. Viņš norādīja, ka Ukraina un Krievija tagad ir nonākušas punktā, kur tās var sanākt kopā un noslēgt vienošanos, un kritizēja abas puses par to, ka tas nav izdarīts agrāk.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzstājās ar spēcīgu runu, kurā kritizēja Eiropas līderus par, viņaprāt, nepietiekamu rīcību Krievijas kara apturēšanai. Viņš salīdzināja viņu reakciju uz šo konfliktu ar attieksmi pret Trampa draudiem anektēt Grenlandi, apgalvojot, ka stingrības trūkums ir veicinājis turpmāku agresiju. Zelenskis arī skaidri norādīja, ka teritoriālais jautājums Ukrainas austrumos joprojām ir jebkuru miera sarunu centrā.
Austrumukrainas Donbasa reģions jau sen ir viens no Krievijas galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem. Šajā apvidū atrodas auglīgas lauksaimniecības zemes un nozīmīgas upju sistēmas, un tā zaudēšana padarītu Ukrainas centrālās daļas plašos līdzenumus daudz neaizsargātākus pret jebkādu nākotnes Krievijas ofensīvu. Kontrole pār šo reģionu arī būtiski vājinātu Ukrainas aizsardzības pozīcijas.
Ukraina pašlaik cenšas atjaunot elektroapgādi vairāk nekā vienam miljonam cilvēku, kuri pēc Krievijas raķešu un dronu uzbrukumu viļņa palikuši bez apkures bargā salā. Ceturtdien Ukrainas enerģētikas ministrs paziņoja, ka pastāvīgo triecienu dēļ valsts elektroapgādes tīkls piedzīvojis smagāko dienu kopš 2022. gada nogales.
Neraugoties uz atjaunotajiem diplomātiskajiem centieniem, karadarbība turpinās lielā daļā frontes līnijas, un abas puses joprojām atrodas ļoti tālu viena no otras pamatjautājumā par teritoriju. Sarunas Abū Dabī būs rets tiešs trīspusējs kontakts, taču joprojām nav skaidrs, vai tās spēs panākt izrāvienu vai tikai vēlreiz apliecinās, cik sarežģīts joprojām ir ceļš uz sarunu formātā panāktu noregulējumu.
