ASV, Eiropas un Ukrainas amatpersonas vakar Berlīnē noslēdza miera plāna sarunas, kurās, kā norādīja dalībnieki, panākts līdz šim būtiskākais progress ceļā uz politisko ietvaru, kura mērķis ir izbeigt Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, lai gan nopietnas domstarpības par teritorijām joprojām nav atrisinātas.
Diskusijās piedalījās sarunvedēji no Kijivas, Vašingtonas un vairākām Eiropas galvaspilsētām, un to centrā bija ierosināta piecu dokumentu pakete, kas paredzēta kā pamats nākotnes miera līgumam. Saskaņā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un citu Ukrainas amatpersonu teikto, vairāki no šiem dokumentiem ir veltīti ilgtermiņa drošības garantijām Ukrainai un noteikumiem, kurus Kijiva uzskata par juridiski saistošiem.
Viens no visjutīgākajiem apspriestajiem elementiem ir 5. panta tipa savstarpējās aizsardzības saistības, aizgūstot formulējumu no NATO kolektīvās aizsardzības klauzulas. Ukrainas amatpersonas norāda, ka šādām saistībām būtu nepieciešams ASV Kongresa apstiprinājums, un tās papildinātu Eiropas valstu solījumi. Vācijas amatpersonas raksturoja ASV nostāju attiecībā uz juridiskajām un materiālajām garantijām kā ļoti nozīmīgu soli uz priekšu, nosaucot Vašingtonas piedāvājumu par patiesi ievērojamu.
Neraugoties uz progresu drošības garantiju jautājumos, sarunvedēji ziņoja, ka teritoriālajos jautājumos nav panākts nekāds konkrēts progress. Krievijas prasības formāli atzīt tās kontroli pār daļu Austrumukrainas joprojām nav savienojamas ar Kijivas pausto nostāju. Vācijas amatpersonas raksturoja ceļu uz vienošanos par teritoriju kā ļoti garu, savukārt Ukrainas līderi atkārtoti uzsvēra, ka Ukrainas kontrolētās zemes atdošana nav pieļaujama. Eiropas līderi ir uzsvēruši, ka lēmumi par teritoriju ir tikai Ukrainas ziņā, pat ņemot vērā to, ka Vašingtona pēdējā laikā ir pastiprinājusi spiedienu uz Kijivu apsvērt atteikšanos no aptuveni vienas piektdaļas savas teritorijas.
Zelenskis ir norādījis, ka pēc tam, kad piecu dokumentu pakete tiks saskaņota ar ASV un Eiropas partneriem, Kijiva sagaida tiešu tikšanos ar prezidentu Donaldu Trampu, lai izvērtētu, vai Maskava būtu gatava pieņemt piedāvāto ietvaru.
Eiropas un ASV amatpersonas Berlīnes sarunas raksturoja kā ļoti pozitīvas, uzsverot, ka pastāv plaša vienprātība par galvenajiem principiem, lai gan diskusiju rezultātā netika izstrādāts formāls pamiera priekšlikums. Viens no topošā plāna centrālajiem elementiem ir Eiropas vadītu daudznacionālu miera uzturēšanas spēku izvietošana Ukrainā pēc kara beigām.
Pēc sarunām desmit Eiropas valstu līderi un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā tika ierosināta daudznacionālu spēku Ukrainai izveide Eiropas vadībā un ar Amerikas Savienoto Valstu atbalstu. Paziņojumā arī aicināts nodrošināt ilgtermiņa, nepārtrauktu atbalstu Ukrainas bruņoto spēku atjaunošanai, kuriem, pēc Eiropas līderu domām, miera laikā būtu jāsaglabā aptuveni 800 000 karavīru liels sastāvs.
Vienlaikus Ukraina skaidri norādīja, ka tuvākajā laikā tā joprojām būs ļoti atkarīga no Rietumu finansiālā un militārā atbalsta. Uzrunājot Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupu, Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihals sacīja, ka valsts sagaida, ka kopējās aizsardzības izmaksas 2026. gadā sasniegs 120 miljardus ASV dolāru. Ukraina paredz, ka spēs segt pusi no šīs summas no iekšējiem resursiem, atstājot 60 miljardu dolāru finansējuma deficītu.
“Atlikušajiem 60 miljardiem ir jānāk no mūsu partneriem,” sacīja Šmihals, aicinot iesaistītās valstis 2026. gadā Ukrainas aizsardzības atbalstam atvēlēt vismaz 0,25% no sava ekonomiskā apjoma. Viņš uzsvēra, ka pretgaisa aizsardzība joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm.
