Amerikas Savienotās Valstis ir ierosinājušas izveidot “brīvo ekonomisko zonu” Ukrainas austrumu Donbasa reģiona kā daļu no plašākiem centieniem panākt Krievijas gandrīz četrus gadus ilgā kara pret Ukrainu izbeigšanu. Šo ideju atklāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tā paredzētu Ukrainas militāro spēku atkāpšanos no noteiktām teritorijām, formāli nenododot šo teritoriju kontroli Krievijai.
Lai gan priekšlikums tiek pasniegts kā kompromiss, Kijiva ir paudusi nopietnas bažas par drošību, pārvaldību un taisnīgumu. Pēc Zelenska teiktā, priekšlikums radās sarunās starp Ukrainas amatpersonām un ASV, kas darbojas prezidenta Donalda Trampa vadībā. Vašingtona cenšas panākt ātru miera sarunu noslēgumu un ir mudinājusi Kijivu līdz gada beigām skaidri definēt savu nostāju.
Teritoriālie jautājumi joprojām ir visstrīdīgākā sarunu daļa starp pusēm, un “brīvās ekonomiskās zonas” koncepcija ir iecerēta kā mēģinājums tuvināt šīs atšķirīgās pozīcijas. Saskaņā ar priekšlikumu Ukrainas karaspēks atkāptos no tām Donbasa teritorijām, kuras joprojām atrodas Kijivas kontrolē, savukārt Krievijas spēki neieņemtu atbrīvotās teritorijas. Tā vietā šīs teritorijas tiktu pasludinātas par demilitarizētu vai ekonomiski neitrālu zonu, nosakot ierobežojumus militārajai darbībai un koncentrējoties uz ekonomikas attīstību.
Tomēr Zelenskis uzsvēra, ka plāns ir nepilnīgs un tajā trūkst skaidrības par to, kas pārvaldītu šo zonu un kā tiktu nodrošināta tās drošība. Viens no galvenajiem Ukrainas satraukuma avotiem ir drošība. Zelenskis brīdināja, ka bez skaidriem uzraudzības un izpildes mehānismiem nekas neatturētu Krievijas karaspēku no pakāpeniskas teritorijas ieņemšanas pēc Ukrainas spēku atkāpšanās. Viņš apšaubīja, kā šī zona tiktu kontrolēta, nepieļaujot Krievijas spēku iefiltrēšanos, izliekoties par civiliedzīvotājiem, un galu galā pārņemot kontroli bez atklātas militāras rīcības. Ukrainas vadība bažījas, ka šāds scenārijs faktiski nozīmētu teritorijas zaudēšanu bez formālām drošības garantijām.
Vēl viens būtisks neatrisināts jautājums ir saskaņota rīcība no abām pusēm. Zelenskis uzsvēris, ka jebkurai Ukrainas karaspēka atkāpšanās darbībai ir jāseko līdzvērtīgai Krievijas spēku atvilkšanai no teritorijām, kas pašlaik atrodas Maskavas kontrolē. Viņš noraida scenāriju, kurā piekāpjas tikai Ukraina, kamēr Krievijas karaspēks citviet gar frontes līniju paliek savās pozīcijās. Bez līdzsvarotiem soļiem no abām pusēm Kijiva šo priekšlikumu neuzskata par godīgu kompromisu.
Arī piedāvātās “brīvās ekonomiskās zonas” pārvaldība joprojām ir neskaidra. Zelenskis norādīja, ka ne Ukrainai, ne Amerikas Savienotajām Valstīm nav skaidras atbildes par to, kas šajā teritorijā nodrošinātu pārvaldi, iekasētu nodokļus, uzturētu likuma varu un uzraudzītu atjaunošanas un saimniecisko darbību. Viņš piebilda, ka jebkuram ilgtermiņa risinājumam būtu nepieciešams demokrātisks apstiprinājums Ukrainā vēlēšanu vai referendumu veidolā, jo par teritoriālo piekāpšanos var lemt tikai Ukrainas tauta.
Šis priekšlikums atspoguļo pieaugošo Vašingtonas spiedienu panākt virzību uz vienošanos. Tramps ir paudis neapmierinātību ar ieilgušajām sarunām un devis mājienus par nepacietību gan pret Kijivu, gan Maskavu. ASV amatpersonas ir ierosinājušas Ukrainas dienvidos iesaldēt frontes līniju, kamēr Krievija atteiktos vien no nelielām teritorijām, kuras tā pašlaik kontrolē. Šādi priekšlikumi ir pastiprinājuši bažas Eiropā, ka Ukraina tiek spiesta uz sāpīgu piekāpšanos.
Zelenskis ir uzsvēris, ka jebkurai vienošanās noslēgšanai jāietver saistošas drošības garantijas, atsaucoties uz Ukrainas pieredzi ar 1994. gada Budapeštas memorandu, saskaņā ar kuru Kijiva atteicās no sava kodolarsenāla apmaiņā pret drošības garantijām, kuras Krievija vēlāk pārkāpa. Bez skaidrām saistībām, kas noteiktu, kā Ukrainas partneri rīkotos jaunas Krievijas agresijas gadījumā, viņš norādīja, ka neviens teritoriāls risinājums nav uzskatāms par drošu.
