Ķīna ir arestējusi valsts augsta ranga ģenerāli Džanu Joušju (Zhang Youxia), apsūdzot viņu slepenas informācijas par valsts kodolieroču programmu nodošanā Amerikas Savienotajām Valstīm un lielu kukuļu pieņemšanā apmaiņā pret palīdzību militāro amatu piešķiršanā. Šī lieta ir augstākā līmeņa skandāls Ķīnas bruņotajos spēkos pēdējo desmitgažu laikā, ņemot vērā faktu, ka Džans Joušja ilgu laiku tika uzskatīts par Sji Dzjiņpina tuvāko un ietekmīgāko sabiedroto armijā.
Džans Joušja ir dzimis Pekinā un armijā iestājās 1968. gadā. Viņš piedalījās 1979. gada karā pret Vjetnamu, kā arī citā robežkonfliktā 1984. gadā, iegūstot reputāciju kā spējīgs kaujas komandieris. Laika gaitā viņš kļuva pazīstams kā militārās modernizācijas atbalstītājs un pakāpeniski kāpa pa karjeras kāpnēm, līdz kļuva par vienu no ietekmīgākajām personām Ķīnas bruņotajos spēkos.
Viņš ieņēma Centrālās militārās komisijas pirmā priekšsēdētāja vietnieka amatu, kas ir Tautas atbrīvošanas armijas (PLA) augstākā komandstruktūra. Šajā amatā viņš pārraudzīja militāro stratēģiju, augstāko virsnieku iecelšanu un lielu daļu aizsardzības budžeta, kā arī tieši atskaitījās Sji Dzjiņpinam. Viņš bija arī Komunistiskās partijas Politbiroja loceklis un viens no nedaudzajiem augstākajiem komandieriem ar reālu kaujas pieredzi.
Ķīnas varas iestādes paziņojušas, ka Džans Joušja tiek turēts aizdomās par nopietniem partijas disciplīnas un valsts likumu pārkāpumiem. Aiz slēgtām durvīm augstākajiem virsniekiem esot paskaidrots, ka viņš ir saistīts ar par slepenas informācijas nodošanu un kukuļu pieņemšanu saistībā ar Ķīnas kodolprogrammu, lai ietekmētu svarīgus amatā iecelšanas lēmumus, tostarp kāda virsnieka iecelšanu aizsardzības ministra amatā. Viņš tiek apsūdzēts arī politisku grupējumu veidošanā armijas iekšienē un savas varas ļaunprātīgā izmantošanā Centrālajā militārajā komisijā.
Izmeklētāji īpašu uzmanību pievērš laikposmam, kad Džans vadīja ietekmīgo sistēmu, kas atbild par militāro pētniecību, izstrādi un iepirkumiem. Šī nozare pārvalda vairāku miljardu budžetu, un jau sen tiek uzskatīta par vienu no korupcijas visvairāk skartajām jomām Tautas atbrīvošanas armijā. Saskaņā ar apsūdzībām Džans esot saņēmis lielas naudas summas apmaiņā pret iecelšanu amatos un paaugstinājumu apstiprināšanu šajā sistēmā.
Džana Joušjas atstādināšana ir viena no dramatiskākajām kadru pārmaiņām Ķīnas armijā kopš 1989. gada. Kontrole pār bruņotajiem spēkiem Ķīnā tiek plaši uzskatīta par izšķirošu politiskās varas priekšnoteikumu, un vēsturiski iekšējās cīņas Komunistiskajā partijā bieži vien ir izšķīrušās tieši pēc tā, kam ir kontrole pār armiju. Būdams Centrālās militārās komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks, Džans savās rokās koncentrēja varu, kas līdzinājās aizsardzības ministra, Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītāja un nacionālās drošības padomnieka pilnvaru apvienojumam.
Daudzus gadus Džans tika uzskatīts par gandrīz neaizskaramu. Viņš bija pārdzīvojis iepriekšējos politisko “tīrīšanu” viļņus, saglabājis ievērojamu lojalitāti bruņoto spēku iekšienē un palicis amatā krietni pāri ierastajam pensionēšanās vecumam. Viņam bija arī ciešas personiskas saites ar Sji Dzjiņpinu, un viņš tika uzskatīts par vienu no galvenajiem balstiem Sji kontrolei pār armiju.
Džana Joušjas krišana izgaismo Sji Dzjiņpina centienus koncentrēt varu un atjaunot absolūtu kontroli pār bruņotajiem spēkiem. Tā arī sašaurina augstāko komandieru loku, kas piedalās lēmumu pieņemšanā par Taivānu un citiem stratēģiskiem jautājumiem, tostarp par Ķīnas kodolarsenāla uzraudzību. Daži analītiķi norāda, ka vecākās paaudzes Tautas atbrīvošanas armijas vadītāji bieži kalpojuši kā savaldīgāks un piesardzīgāks faktors militārajā plānošanā.
Šis skandāls un kadru tīrīšana notiek laikā, kad Ķīna cenšas strauji modernizēt savu armiju un sasniegt stratēģiskos mērķus, tostarp līdz 2027. gadam izveidot pilnvērtīgas spējas veikt vērienīgas militārās operācijas pret Taivānu.
