Krievija pārdod militāro aprīkojumu un tehnoloģijas Ķīnai, lai tā varētu labāk sagatavoties gaisa desanta iebrukumam Taivānā, tā, atsaucoties uz Lielbritānijā bāzētā pētnieciskā centra “Karaliskā apvienoto dienestu institūta” (RUSI) analīzi, vēsta ASV aizsardzības nozares portāls “Defense News”.
Karaliskā Apvienoto dienestu institūta veiktā analīze balstās aptuveni 800 lappušu dokumentos, tostarp līgumos un sarakstos ar aprīkojumu, ko Maskava plānojusi piegādāt Pekinai. Šos dokumentus izplatījusi hakeru grupa “Black Moon”, kas daļu materiālu publiskojusi internetā. Šī hakeru grupa neatklāj savus dalībniekus, bet publiskajā manifestā sevi raksturo kā pretstatu valdībām, kas īsteno agresīvu ārpolitiku.
RUSI ziņojuma autori ar dažiem dokumentiem dalījās arī ar aģentūru “Associated Press”.
Kā liecina dokumentu saturs, tie ir daļēji pabeigti - acīmredzami melnraksti, kas atsaucas uz tikšanos starp ķīniešu un krievu delegācijām, tostarp vizītēm Maskavā, kā arī uz maksājumu un piegādes termiņiem saistībā ar lielā augstumā izmantojamiem izpletņiem, kā arī desanta transportlīdzekļiem ar amfībiju spēju. Dokumenti liecina, ka Krievija ir uzsākusi darbu pie produktiem, kuri tiktu piegādāti Ķīnai, taču tie nesatur tiešus pierādījumus, ka Pekina būtu maksājusi par šiem pasūtījumiem, vai saņēmusi no Krievijas nepieciešamo aprīkojumu.
Ziņojuma autori uzskata, ka Ķīna šo aprīkojumu varētu izmantot iebrukumam Taivānā. Šie iespējamie centieni atbilst Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina uzsāktajai vērienīgajai armijas modernizācijas programmai, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam Ķīnas armiju pārvērst par “pasaules klases” militāru spēku.
Ekipējums iebrukumam
Kā vēsta “Defense News”, augsta ranga ASV amatpersonas izteikušas pieņēmumu, ka Sji pavēlējis savai armijai gatavoties iespējamai iebrukumam Taivānā jau 2027. gadā. Pekina arī iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka Taivānas sagrābšanai varētu izmantot spēku.
Lai arī ziņojuma tapšanā izmantotie dokumenti tieši nenorāda uz militārās operācijas gatavošanu pret Taivānu, RUSI analīze liecina, ka iespējamie līgumi ar Krieviju palīdzētu Ķīnai iegūt vai uzlabot Ķīnas bruņoto spēku gaisa desanta spējas, kas būtu nepieciešamas iebrukuma īstenošanai. Šādu spēju iegūšana potenciāli varētu paātrināt militārās operācijas realizācijas termiņu.
Nav skaidrs, vai Ķīna patiesi ir izlēmusi iebrukt Taivānā, taču piekļuve specifiskam Krievijas gaisa desanta operāciju aprīkojumam, kā arī Ķīnā notiekošas šādu operāciju militārās mācības nozīmē, ka Pekina būs labāk sagatavota iespējamiem iebrukuma scenārijiem, pētījumā norāda viens no tā autoriem Oleksandrs Daņiļuks.
“Ķīnas pieredze gaisa desanta operācijās un šādu operāciju “skola” ir ļoti jauna,” viņš skaidro, norādot, ka ar Maskavas palīdzību Ķīna varētu paātrināt šo spēju ieviešanas programmu par 10-15 gadiem.
Kā uzskata pētnieki, visticamāk, Ķīnai visbūtiskākā ir Krievijas gaisa desanta karaspēka apmācības programmas un kaujas komandvadības sistēmas pārņemšana. RUSI analītiķi uzsver, ka Krievijai ir kaujas pieredze šādās operācijās.
Saskaņā ar ziņojuma autoru vērtējumu, visticamāk, Krievijas mērķis šajā sadarbības modelī ir kļūt par speficiski gaisa desanta operācijām nepieciešamā aprīkojuma piegādātāju Ķīnai. Šādi Krievija varētu gūt eksporta ieņēmumus, ar ko finansēt tālāk pašas sākto karu Ukrainā.
Vienlaikus O. Daņiļuks uzskata, ka Maskavas patiesais mērķis ir ieraut Pekinu konfliktā ar Vašingtonu par Taivānu, lai tādējādi novērstu ASV uzmanību no Krievijas ilgstošā kara pret Ukrainu.
Lai gan kopumā oficiālās Pekinas militārā varenība ir ievērojami lielāka nekā Maskavai, RUSI veiktā analīze norāda, ka Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai aizvien ir trūkumi, kurus varētu palīdzēt novērst tieši Krievija. Atšķirībā no Ķīnas, Krievijai ir vairākus desmitus gadu ilga gaisa desanta spēku izmantošanas vēsture, tāpēc Maskavas rīcībā ir tieši tās zināšanas, kuras šobrīd ir nepieciešamas Ķīnai.
Maskava gatava palīdzēt
Saskaņā ar vienu no pētījumā izmantotajiem dokumentiem, kas datēts ar 2024. gada septembri, sākotnējā 2021. gada vienošanās paredzēja konkrētus maksājumu un piegādes grafikus. Pirmā un otrā fāze paredz ehnisko specifikāciju analīzi, komandvadības programmatūras izmaiņas un specifisko pielāgošanu, kā arī aprīkojuma ražošanu.
Krievija arī piekrita nodrošināt karavīru apmācības Ķīnas teritorijā, kā arī vajadzīgo aprīkojumu un kaujas komplektu bataljona lieluma kaujas vienības gaisa desanta operācijai, tostarp speciālo spēku infiltrācijas operācijām, liecina dokumentu analīze.
Maskavas aprīkojuma un kaujas tehnikas piegādes Pekinai ietver 37 peldošās vieglās desantnieku kaujas mašīnas, 11 peldošās pašgājējartilērijas sistēmas, kā arī 11 desanta bruņutransportierus, kā arī komandvadības un izlūkošanas mašīnas. Kopējās projekta izmaksas lēšamas vairāk nekā 210 miljonu dolāru vērtībā.
Kā liecina RUSI pētījumā izmantotie dokumenti, Pekina vēlas, lai visa kaujas tehnika būtu aprīkota ar ķīniešu sakaru sistēmām un spējīga izmantot Ķīnā ražoto munīciju.
Pekina vēlas iegūt specifiskas izpletņu tehnoloģijas
Saskaņā ar RUSI publiskotajiem datiem, Krievija Ķīnai piekritusi pārdot arī specifiskas izpletņu sistēmas, kas paredzētas 190 kilogramu smaga personāla vai aprīkojuma desanta operācijām no liela augstuma.
Dokumentu saturs atsaucas uz 2024. gada 8. marta tikšanās protokolu Maskavā, kur Krievijas pārstāvji piekrita līdz 2024. gada beigām sniegt informāciju par to, kā sistēma, kas pazīstama kā “Daļnoļot”, darbojas ekstrēmi zemās temperatūrās (līdz −60 grādiem pēc celsija).
Saskaņā ar dokumentiem, Pekina Maskavai prasīja nodrošināt testējamo izpletņu sistēmas gaisa desanta operācijām augstumos līdz 8000 metriem. Šāds augstums pēc Ķīnas bruņoto spēku amatpersonu aplēsēm desantniekiem dos iespēju planēt vēl līdz pat 80 kilometriem , ļaujot “ķīniešu speciālo uzdevumu grupām iekļūt citu valstu teritorijā, netiekot pamanītām,” teikts RUSI ziņojumā.
Kā norāda O. Daņiļuks Krievijas nodrošinātā izpletņu sistēma “Daļnoļot” varētu Ķīnai dod iespēju tā saucamām “nulltās stadijas” gaisa desanta iespējai Taivānā, ļaujot Ķīnas bruņotajiem spēkiem veikt slepenu aprīkojuma un speciālos spēku karavīru desantu no lidmašīnām ārpus Taivānas gaisa telpas.
Krievijas desanta karaspēka izgāšanās
Lai gan Krievijai ir sena vēsture gaisa desanta karaspēka izmantošanā, tās nesenajā agresijā pret Ukrainu Maskava piedzīvoja pazemojošu sakāvi.
Pilna mēroga iebrukuma sākuma fāzē 2022. gada februārī, agresorvalsts gaisa desanta speciālo uzdevumu vienības mēģināja ieņemt Ukrainas galvaspilsētas Kijivas pievārtē esošo Hostomeļas lidlauku. Agresori plānoja tajā izveidot bāzi, lai to izmantotu gaisa tilta atvēršanai un ievestu galvenās desanta karaspēka vienības. Taču operācija izgāzās. Liela daļa helikopteru, ar kuriem tika vesti desantnieki, tika notriekti pirms vēl tie nonāca Hostomeļā, savukārt tur izsēdinātie spēki tika sakauti un likvidēti.
Tomēr, kā uzskata O. Daņiļuks, Ukrainā piedzīvotā Kremļa neveiksme nenozīmē, ka Maskava nevarētu nodrošināt vajadzīgo aprīkojumu Ķīnai.
RUSI pētījumā minētais izpletņu aprīkojums un kaujas tehnika ir derīga tikai “iebrukuma stadijai,”. Tālab Krievijai šāds aprīkojums šobrīd Ukrainā vairs neesot vajadzīgs un vajadzības gadījumā tā to var piegādāt Ķīnai.
Tomēr no Krievijas sakāvēm mācās Ķīnas militāristi, kā norādīts RUSI pētījumā, Ķīnas “operacionālā problēma” ir atrast veidu kā Taivānā paveikt to, ko Krievija nespēja Ukrainā - apspiest Taivānas pretgaisa aizsardzību; desantēt pietiekami daudz karavīru un aprīkojuma, lai sekmīgi izveidotu Ķīnas spēku placdarmu, kas tālāk spētu sakaut Taivānas armiju, pirms tā ir veikusi mobilizāciju.
Kā uzskata RUSI eksperi, Ķīna šos mērķus varētu sasniegt, desantējot kaujas tehniku uz golfa laukumiem, kas atrodas pie Taivānas ostām un lidlaukiem. Šāda operācija ļautu Ķīnas gaisa desanta spēkiem attīrīt ceļu tālākajam iebrukumam.
