Irānas lielākajās pilsētās, tostarp galvaspilsētā Teherānā un Mašhadā, uzliesmojuši pēdējo gadu vērienīgākie pret valdību vērstie protesti. Reaģējot uz nemieriem, kas pārņēmuši vairāk nekā 100 apdzīvotas vietas visā valstī, režīms ir ieviesis valsts mēroga interneta blokādi, vēsta "BBC".
Irānas islāma režīms šobrīd saskaras ar nopietnāko iekšpolitisko krīzi pēdējo gadu laikā, ko raksturo gan masveida ielu protesti, gan plaši vispārējie streiki, kas paralizē valsts ekonomiku. Nemieri, kas aizsākās 28. decembrī kā reakcija uz kraso nacionālās valūtas vērtības kritumu un inflācijas lēcienu virs 50% atzīmes, īsā laikā pārauga atklātā politiskā nepakļautībā.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, pašreizējie nemieri izceļas ar savu ātrumu un iedzīvotāju gatavību tieši konfrontēt drošības spēkus, ko papildina trimdā dzīvojošā troņmantnieka Rezas Pahlavī aicinājumi pēc monarhijas atjaunošanas un režīma pilnīgas nomaiņas.
Drošības situācija valstī ir kritiska, jo režīms, cenšoties atgūt kontroli, ir pielietojis letālu spēku un ieviesis valsts mēroga interneta blokādi, lai kavētu opozīcijas koordināciju un ierobežotu informācijas plūsmu uz ārpasauli.
Tehran today
— Masih Alinejad 🏳️ (@AlinejadMasih) January 8, 2026
A sea of people in the streets.
The patience of the Iranian people is over. Khamenei and his allies must leave Iran as soon as possible.#Iran pic.twitter.com/Wx2CddZ3YT
Analītiķi "BBC" norāda, ka pašreizējā situācija izgaismo dziļas plaisas valsts pārvaldē – kamēr prezidents Masuds Pezeškiāns publiski aicina uz savaldību, Revolucionārā gvarde un paramilitārie grupējumi ieņem agresīvu pozīciju, dēvējot protestētājus par ārvalstu aģentiem un dumpiniekiem.
Starptautiskajā arēnā Irānas iekšējie nemieri ir radījuši jaunu spriedzes vilni, jo ASV prezidents Donalds Tramps ir nācis klajā ar nepārprotamiem brīdinājumiem Teherānas vadībai. Paziņojot par gatavību "dot triecienu", ja režīms turpinās miermīlīgo protestu vardarbīgu apspiešanu.
Šie draudi tiek uztverti nopietni, ņemot vērā ASV neseno militāro aktivitāti citos reģionos un ilgstošo "maksimālā spiediena" politiku pret Irānas kodolprogrammu un reģionālo ekspansiju. Pašreizējā krīze Irānā nav tikai iekšēja sociālekonomiska problēma - tā ir kļuvusi par plašāku ģeopolitisku konfrontāciju, kurā iekšējais sabiedrības izmisums sastopas ar starptautiskās sabiedrības gatavību pārskatīt līdzšinējo attiecību arhitektūru ar islāma republiku.
