28. februārī Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla uzsāka plaša mēroga kopīgu militāru uzbrukumu Irānai. ASV šo operāciju nosauca par “Episkās dusmas” (“Operation Epic Fury”). Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai Irāna neiegūtu kodolieročus, kā arī solīja iznīcināt valsts raķešu rūpniecību, jūras spējas un drošības struktūras.
Astoņu minūšu video uzrunā, kas tika publicēta sestdienas agrā rītā, Tramps aicināja Irānas bruņotos spēkus nolikt ieročus, pretī solot imunitāti. Viņš arī mudināja Irānas iedzīvotājus sacelties pret pastāvošo varu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šo kampaņu raksturoja kā centienus novērst, viņaprāt, eksistenciālu draudu, ko rada Irānas vadība. ASV Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka operācijā galvenā uzmanība tiek pievērsta Irānas režīma drošības infrastruktūras demontāžai un objektu iznīcināšanai, kas tiek uzskatīti par tūlītēju apdraudējumu.
Viena no vissvarīgākajām pirmā uzbrukuma viļņa sekām bija Irānas augstākā līdera, ajatollas Ali Hameneja, nogalināšana. Satelītattēli liecināja par smagiem postījumiem viņa rezidences kompleksā Teherānā. Sākotnēji Irānas valsts mediji viņa nāvi noliedza, taču vēlāk Augstākā nacionālās drošības padome to apstiprināja. Valsts augstākās amatpersonas bojāeja iezīmē vēsturisku lūzumu Irānas politiskajā sistēmā, lai gan kopējā varas struktūra pagaidām saglabājas.
Par sprādzieniem tika ziņots vairākās Irānas pilsētās, tostarp Teherānā, Karadžā, Isfahānā, Komā un Kermānšāhā. Saskaņā ar Izraēlas Aizsardzības spēku sniegto informāciju ap 200 iznīcinātāju piedalījās plašos uzbrukumos raķešu sistēmām un pretgaisa aizsardzībai Irānas rietumu un centrālajā daļā. Par mērķiem esot kļuvuši objekti, kas pieder Islāma Revolucionārajai gvardei, kā arī raķešu un dronu palaišanas vietas, militārie lidlauki un komandvadības centri.
Irānā iestājies gandrīz pilnīgs interneta atslēgums, kas būtiski apgrūtina neatkarīgu notikumu pārbaudi. Valsts Civilās aviācijas organizācija uz nenoteiktu laiku slēgusi Irānas gaisa telpu. Saskaņā ar Irānas Sarkanā Pusmēness sniegto informāciju sestdien visā valstī dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 cilvēku, bet vairāk nekā 700 guvuši ievainojumus. Īpaši traģisks bija sprādziens skolā valsts dienvidos, kur bojā gāja vismaz 153 cilvēki.
ASV mediji, atsaucoties uz izlūkdienestu avotiem, ziņo, ka nogalinātas aptuveni 40 Irānas amatpersonas. Izraēla paziņojusi, ka starp bojāgājušajiem ir Aizsardzības padomes sekretārs Ali Šamkhani, aizsardzības ministrs brigādes ģenerālis Azizs Nasirzadehs un Islāma revolucionārās gvardes korpusa komandieris ģenerālis Mohammads Pakpūrs. Pēc šiem notikumiem Irāna par jauno IRGC komandieri iecēlusi Ahmadu Vahidi. Savukārt Alireza Arafi iecelts par pagaidu augstāko līderi. Saskaņā ar Irānas konstitūciju jaunais augstākais līderis formāli jāizraugās 88 locekļu Ekspertu asamblejai, taču notiekošās militārās operācijas šo procesu var ievērojami sarežģīt.
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči nosodīja triecienus kā nelikumīgus un neprovocētus, solot, ka valsts bruņotie spēki sniegs atbildi. Pret Izraēlu un ASV objektiem Persijas līča reģionā tika raidītas ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparāti.
Izraēlā ziņots par vismaz 9 cilvēku bojāeju, kad raķete trāpīja sinagogai Beitšemešā, bet plašākos raķešu uzbrukumos ievainojumus guva aptuveni 450 cilvēku. Persijas līča valstis - Katara, Bahreina, Jordānija un Kuveita - ziņoja, ka pārtvērušas vairākas raķetes, tomēr to atlūzas radīja postījumus. Par mērķiem kļuva arī Omāna un Saūda Arābija. Ar bezpilota lidaparātu veikts trieciens ASV jūras spēku bāzei Bahreinā izraisīja plašu ugunsgrēku. Pentagons apstiprināja, ka bojā gājuši trīs ASV karavīri un pieci guvuši smagus ievainojumus.
Islāma Revolucionārās gvardes korpuss izplatīja brīdinājumu kuģiem Hormuza šaurumā, paziņojot, ka nevienam kuģim netiks ļauts šķērsot šo ceļu. Caur šaurumu tiek pārvadāti aptuveni 20 procenti pasaules naftas un gāzes kravu, tādēļ pieauga bažas par enerģijas tirgu stabilitāti. Eiropas Savienības jūras operācija “EUNAVFOR Aspides” paziņoja, ka pastiprinās savu klātbūtni Sarkanajā jūrā, Persijas līcī un Indijas okeānā. Vēlāk Irāna ziņoja, ka trīs naftas tankkuģi ir saņēmuši triecienus un deg liesmās.
Saasinājums izraisījis vienus no smagākajiem traucējumiem globālajā aviācijā kopš “Covid-19” pandēmijas. Tūkstošiem lidojumu atcelti, jo daļā Tuvo Austrumu valstu tika slēgta gaisa telpa. Irāka un Jordānija pilnībā slēdza savu gaisa telpu, bet Apvienotie Arābu Emirāti paziņoja par daļējiem un pagaidu ierobežojumiem.
Lielākās aviokompānijas apturējušas reisus uz nozīmīgiem reģiona centriem. Lidojumi uz Telavivu, Beirūtu, Ammānu, Erbīlu, Teherānu, Bahreinu, Dubaiju un Abū Dabī ir atcelti vai uz laiku pārtraukti - to darījuši vairāki pārvadātāji, tostarp Eiropas un Persijas līča aviokompānijas. Kuveita līdz turpmākam paziņojumam apturējusi visus reisus uz Irānu.
Pašā Irānā sabiedrības reakcija šķiet neviennozīmīga. Lai gan pēc triecieniem dažviet izplatījusies panika, ziņojumi liecina, ka daļa sabiedrības, kas jau ilgstoši paudusi neapmierinātību ar pastāvošo varu, notikumos saskata iespējamu pavērsiena punktu. Tomēr nav skaidrs, vai šīs noskaņas pāraugs organizētā politiskā rīcībā.
Nu jau vairākas dienas pēc krīzes sākuma situācija joprojām ir mainīga un neprognozējama. Augsta ranga Irānas amatpersonu bojāeja, atbildes triecienu mērogs, kā arī reģionālo un starptautisko spēlētāju iesaiste būtiski pārveidojusi Tuvo Austrumu drošības ainavu. Nākamās dienas rādīs, vai operācija “Episkās dusmas” sasniegs deklarētos mērķus vai arī ievilks reģionu ilgstošā un plašākā karā.
