Amerikas Savienoto Valstu armija ir izvietojusi ievērojamus gaisa un jūras spēkus Tuvajos Austrumos, pieaugot spriedze ar Irānu. Militārie spēki ir gatavībā un varētu īstenot triecienu tuvākajās dienās. Tomēr prezidents Donalds Tramps vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par militāras operācijas uzsākšanu.
Iespējamā trieciena laiks joprojām nav skaidrs. Dažas amatpersonas norāda, ka operācija varētu sākties jau šajā nedēļas nogalē, bet citi uzskata, ka visu nepieciešamo spēku pilnīga izvietošana varētu ilgt līdz pat marta vidum. Baltā nama augstākie ASV nacionālās drošības padomnieki tika informēti, ka militārais izvietojums reģionā tuvojas pilnai gatavībai. Saskaņā ar amatpersonu sniegto informāciju Pentagons ir sagatavojis pietiekamus gaisa un jūras spēkus, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzturēt ilgstošu operāciju. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka, lai gan spēki ir gatavi, trieciena laiks var mainīties atkarībā no diplomātiskās situācijas un prezidenta lēmuma.
Jūras spēku pastiprinājumā ietilpst aviācijas bāzes kuģa trieciengrupa ar “USS Abraham Lincoln”, kas jau darbojas reģionā kopā ar pavadošajiem kara kuģiem. Otrā trieciengrupa ar “USS Gerald Ford” priekšgalā ir ceļā uz Tuvajiem Austrumiem, un saskaņā ar kuģu izsekošanas datiem un atklāto avotu informāciju tā pēdējoreiz tika fiksēta pie Āfrikas rietumu krastiem. Papildus aviācijas kuģu grupām reģionā izvietoti desmitiem degvielas uzpildes lidmašīnu un vairāk nekā 50 papildu iznīcinātāju, lai nodrošinātu ilgstošu gaisa atbalstu un loģistiku. Vienlaikus Pentagons kā piesardzības pasākumu sācis pārvietot daļu ASV personāla no atsevišķām Tuvo Austrumu vietām, lai mazinātu iespējamo Irānas prettriecienu risku gadījumā, ja ASV veiktu uzbrukumus.
Pastiprinātā militārā klātbūtne sakrīt ar atjaunotiem diplomātiskajiem kontaktiem starp Vašingtonu un Teherānu. Tiek sagaidīts, ka Irāna iesniegs rakstisku priekšlikumu ar iespējamiem risinājumiem strīdam par tās kodolprogrammu pēc netiešajām sarunām Ženēvā. Lai gan administrācijas amatpersonas ir norādījušas uz nelielu progresu sarunās, tās arī atzīst, ka starp pusēm joprojām pastāv būtiskas domstarpības galvenajos jautājumos. Saskaņā ar procesā iesaistīto amatpersonu teikto, Irānai varētu būt ierobežots laiks, iespējams, līdz februāra beigām, lai piedāvātu nozīmīgas piekāpšanās attiecībā uz savu kodoldarbību.
Prezidents Tramps vairākkārt ir pieprasījis, lai Irāna pārtrauc savu kodolprogrammu, un brīdinājis, ka gadījumā, ja netiks panākta apmierinoša vienošanās, iespējama arī militāra rīcība. Tiek ziņots, ka viņš personīgi aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanā, tiekoties ar augstākajiem padomniekiem, kuri pārrauga netiešās sarunas, tostarp ar sūtni Stīvu Vitkofu un vecāko padomnieku Džaredu Kušneru. Administrācijas amatpersonas uzsver, ka diplomātija joprojām ir vēlamais ceļš, taču militārais risinājums tiek nopietni gatavots.
Izraēla arī gatavojas iespējamai koordinētai militārai rīcībai kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Aizsardzības amatpersonas, kā ziņots, ir sākušas plānot kopīgas operācijas, kas varētu ilgt vairākas nedēļas, ja tās tiktu uzsāktas. Drošības aprindās tiek apspriesta iespēja par ilgstošu Izraēlas un ASV ofensīvu kā rezerves scenārijs gadījumā, ja sarunas izgāztos.
Irānas vadība atbildējusi ar izaicinošu retoriku. Augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei publicēja ar mākslīgo intelektu veidotu attēlu, kurā redzams “USS Gerald Ford” jūras kapā, pievienojot brīdinājumu, ka Irānas rīcībā ir ieroči, kas spēj šādus kara kuģus nogremdēt jūras dzelmē. Šis paziņojums uzsvēra Teherānas gatavību draudēt ar prettriecieniem pret ASV jūras spēkiem, kas darbojas reģionā.
Starptautiskā reakcija atspoguļo bažas par pieaugošo spriedzi. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs brīdināja, ka atjaunotu ASV triecienu sekas pret Irānu nebūtu pozitīvas, un norādīja, ka šāda rīcība būtu “spēlēšanās ar uguni”. Viņš aicināja Amerikas Savienotās Valstis izvairīties no militāras eskalācijas un ļaut Irānai turpināt to, ko Maskava raksturo kā miermīlīgu kodolprogrammu.
Pašreizējā krīze seko jūnijā notikušajiem ASV triecieniem pret svarīgām kodoldegvielas bagātināšanas iekārtām Irānā, kā arī Izraēlas gaisa operācijām, kuru laikā tika skarti desmitiem objektu visā valstī, tostarp tāla darbības rādiusa raķešu objekts Jazdā. Ņemot vērā, ka reģionā jau ir izvietoti ievērojami ASV spēki, diplomātiskie kanāli joprojām darbojas un reģiona valstis gatavojas dažādiem scenārijiem, situācija saglabājas ļoti saspringta. Tuvākās nedēļas, visticamāk, noteiks, vai sarunās izdosies mazināt domstarpības starp Vašingtonu un Teherānu, vai arī konflikts pāraugs tiešā militārā sadursmē.
