Saskaņā ar “The New York Times” rīcībā esošo informāciju, atsaucoties uz augsta ranga Venecuēlas amatpersonu, ASV veiktajā militārajā operācijā Venecuēlā gājuši bojā vismaz 40 cilvēki. Starp upuriem bijuši gan civiliedzīvotāji, gan militārpersonas. Izdevums ziņo, ka operācijas mērķis bija Venecuēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu neitralizēšana un valsts prezidenta Nikolasa Maduro aizturēšana.
Pēc amerikāņu amatpersonu teiktā, operācijā iesaistītas vairāk nekā 150 ASV lidmašīnas, lai iznīcinātu Venecuēlas pretgaisa aizsardzību. Tas pavēra ceļu militārajiem helikopteriem, kuri naktī ap pulksten 02.00 pēc vietējā laika nogādāja speciālo operāciju vienības uzbrukumam Maduro rezidencei Karakasā. Visa militārā operācija ilga vairākas stundas, savukārt Maduro aizturēšanas fāze, pēc Pentagona pārstāvju teiktā, aizņēma vien aptuveni 30 minūtes.
Triecieni militārajiem objektiem
Tīmeklī publicētie satelītattēli, kurus izplatīja izdevuma “Business Insider” militārais korespondents Džeiks Epšteins, atklāj ASV aviācijas triecienu sekas. Attēlos redzams būtisks postījums Venecuēlas galvenajā militārajā kompleksā Fuerte Tiuna Karakasā, kur atrodas Aizsardzības ministrija un augstākās militārās vadības struktūras. Apstiprināta noliktavu, apsardzes punktu, militārās tehnikas un pretgaisa aizsardzības līdzekļu pilnīga iznīcināšana, tostarp iznīcināts zenītraķešu komplekss “Buk-M2EK” aviobāzes La Karlota teritorijā.
ASV operācijā izmantoti iznīcinātāji, izlūklidmašīnas, bezpilota lidaparāti un stratēģiskie bumbvedēji. Prioritārā pretgaisa aizsardzības neitralizēšana ļāva īstenot otro posmu — helikopteru grupu ielidošanu un triecienvienību izsēdināšanu nocietinātā rajonā, kas noslēdzās ar Maduro aizturēšanu. Kā uzsvēra žurnālists, izšķiroši faktori bija ātrums un pārsteigums, kas paralizēja Venecuēlas militāro vienību pretreakciju.
Maduro aizturēšana un nogādāšana ASV
Dažas stundas pēc operācijas sākuma Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva tika aizturēti un nogādāti Ņujorkā. Pašlaik Maduro atrodas Bruklinas aizturēšanas centrā, un tiesas process paredzēts jau tuvākajā laikā. ASV varasiestādes norāda, ka viņam būs jāatbild uz apsūdzībām narkotiku kontrabandā un tā dēvētajā “narkoterorismā”. ASV federālie prokurori jau 2020. gadā apgalvoja, ka Maduro un viņa tuvākie līdzgaitnieki sadarbojušies ar Kolumbijas kaujinieku grupējumu FARC, lai organizētu kokaīna un ieroču piegādes uz ASV.
Politiskā situācija Venecuēlā
Venecuēlā pēc iepriekš minētajiem notikumiem valda saspringta situācija. Sestdien, 3. janvārī, valstī nebija redzamu ASV karaspēka klātbūtnes pazīmju, bet augstākās amatpersonas un valsts mediji demonstrēja nepakļaušanos. Kā pagaidu prezidente zvērestu deva viceprezidente Delsija Rodrigesa, kura savā uzrunā paziņoja, ka Vašingtona esot iebrukusi valstī ar viltus ieganstu un ka Maduro joprojām esot likumīgais valsts vadītājs.
Savukārt opozīcijas līdere Marija Korina Mačado aicināja nekavējoties atzīt savu politisko sabiedroto Edmundo Gonsalesu par Venecuēlas prezidentu. Mačado paziņoja, ka opozīcija ir gatava īstenot savu mandātu un pārņemt varu, uzsverot, ka vēlēšanas, kurās Maduro paziņoja par uzvaru, esot bijušas falsificētas. ASV un citi starptautiskie novērotāji šos pārmetumus ir atbalstījuši. Mačado 2025. gadā tika apbalvota ar Nobela Miera prēmiju.
#Venezuela #Caracas , Munition #Explosion #US Helicopters pic.twitter.com/s8q4ku4lwK
— Boris Alexander Beissner (@boris_beissner) January 3, 2026
ASV nostāja un nākotnes perspektīvas
ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis “pārvaldīs valsti” līdz brīdim, kad tiks nodrošināta droša un sakārtota varas nodošana. Viņš atturējās no atbalsta gan Rodrigesai, gan Mačado, vienlaikus norādot, ka valsts sekretārs Marko Rubio esot runājis ar Rodrigesu un ka viņa esot gatava sadarboties ar Vašingtonu. Tramps arī kritizēja Mačado, apgalvojot, ka viņai trūkstot nepieciešamā atbalsta valsts vadīšanai.
ASV amatpersonas uzsver, ka pēc Maduro atstādināšanas Savienotās Valstis aktīvi iesaistīsies Venecuēlas politiskajā pārkārtošanā, lai nepieļautu jauna autoritāra režīma izveidi. Notikumi Venecuēlā, kā uzskata analītiķi, iezīmē jaunu posmu reģiona drošības un starptautisko attiecību attīstībā, kura sekas būs jūtamas vēl ilgu laiku.
