Rietumvalstis un Ukraina ir vienojušās par detalizētu, daudzlīmeņu plānu, kas nosaka militāru rīcību gadījumā, ja Krievija pārkāptu kādu nākotnes pamiera vienošanos. Šī sistēma ir paredzēta, lai atturētu no jaunas karadarbības, skaidri nosakot sekas, termiņus un atbildību, vienlaikus stiprinot Ukrainas drošību jebkura kauju pārtraukuma laikā. Plāns ir vairāku mēnešu koordinācijas rezultāts starp Ukrainas iestādēm un Rietumu partneriem, un tas ir izstrādāts tā, lai arī nelieli pārkāpumi nepaliktu bez atbildes.
Pirmajā līmenī jebkurš pamiera pārkāpums izraisītu tūlītēju reakciju 24 stundu laikā. Šis posms sākas ar oficiālu diplomātisku brīdinājumu Maskavai, skaidri norādot, ka pārkāpums ir konstatēts un fiksēts. Paralēli diplomātiskajam spiedienam Ukrainas spēkiem būtu atļauts veikt samērīgus militārus pasākumus, lai apturētu pārkāpumu un stabilizētu situāciju uz vietas. Šī ātrā reakcija ir paredzēta, lai nepieļautu nelielu incidentu pāraugšanu plašākās kaujās un parādītu, ka pamiers tiek reāli uzraudzīts un īstenots, nevis tikai formāli ievērots.
Ja pārkāpumi turpinātos arī pēc šī sākotnējā posma, reakcija pārietu otrajā fāzē, kas paredz Eiropas vadītu daudznacionālu spēku izvietošanu. Šos spēkus galvenokārt nodrošinātu Francija un Apvienotā Karaliste, darbojoties plašākas ieinteresēto valstu koalīcijas ietvaros. To klātbūtnes mērķis Ukrainā būtu pastiprināt atturēšanu, atbalstīt stabilitāti gar saskares līniju un skaidri parādīt, ka atkārtoti pamiera pārkāpumi rada reālas militāras sekas.
Plāns paredz arī nopietnākas eskalācijas scenāriju. Ja Krievija 72 stundu laikā pēc sākotnējā pārkāpuma paplašinātu uzbrukumu, tiktu iedarbināta koordinēta Rietumu vadīta militārā atbilde. Šajā posmā Eiropas spēki rīkotos ar tiešu Amerikas Savienoto Valstu atbalstu, uzsverot kopīgu transatlantisku apņemšanos garantēt Ukrainas drošību. ASV iesaistes iekļaušana tiek uzskatīta par būtisku atturēšanas faktoru, kuras mērķis ir atturēt no plaša mēroga ofensīvām un stiprināt pamiera uzraudzības un izpildes mehānisma ticamību.
Papildus iespējamām kaujas lomām paredzēts, ka Amerikas Savienotās Valstis uzraudzīs pamiera ievērošanu gar frontes līniju, palīdzot pārbaudīt atbilstību vienošanās nosacījumiem un noteikt atbildību par pārkāpumiem. Lai gan Vašingtona ir samazinājusi tiešo militāro palīdzību Kijivai, tās loma kā stratēģiskam atbalstam Eiropas spēkiem joprojām ir ļoti svarīga kopējā drošības sistēmā. Savukārt Eiropas valdības ir uzņēmušās lielāku atbildību par stabilitātes uzturēšanu, kas atspoguļo plašāku pāreju uz Eiropas vadošo lomu kontinenta pēckara drošībā.
Vienlaikus ar militārajiem sagatavošanās darbiem turpinās arī diplomātiskie centieni. Ir plānota jauna trīspusēju miera sarunu kārta starp Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas notiks Abū Dabī. Paredzams, ka sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta pamiera nosacījumiem, ilgtermiņa drošības garantijām un neatrisinātajiem teritoriālajiem jautājumiem. Šīs sarunas notiek laikā, kad joprojām pastāv domstarpības par okupēto teritoriju nākotnes statusu, īpaši Ukrainas austrumos.
ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsvēris, ka galvenajai atbildībai par miera uzturēšanu Ukrainā būtu jāgulstas uz Eiropu, vienlaikus apliecinot, ka ASV saglabās atbalsta lomu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka sarunas ar Vašingtonu par drošības garantijām ir pabeigtas, un atkārtoti uzsvēris, ka Ukraina nepieņems nevienu miera vienošanos, kas paredzētu atteikšanos no tās teritorijas, tostarp Donbasa.
Gan saskaņotais reaģēšanas mehānisms, gan notiekošās sarunas parāda Ukrainas un tās partneru īstenoto divvirzienu stratēģiju: no vienas puses centienus sarunu ceļā panākt kauju pārtraukumu, no otras puses - gatavību nodrošināt, ka jebkuri pārkāpumi saņem ātru, ticamu un pakāpeniski stingrāku atbildi. Šīs pieejas mērķis ir mazināt jauna kara risku, vienlaikus skaidri norādot, ka miers ir iespējams tikai ar stingru vienoto noteikumu ievērošanu.
