3. janvārī ASV militārie spēki Karakasā īstenoja militāru operāciju, kuras rezultātā tika sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un izvests no valsts. Kā liecina vēlāk publiskotā informācija, sagūstīšanas operācija bija rūpīgi plānota ilgākā laika posmā, nevis pieņemta kā pēkšņs vai spontāns lēmums. Ilgi pirms pār Karakasu atskanēja pirmais sprādziens, ASV izlūkdienesti bija izveidojuši ārkārtīgi detalizētu priekšstatu par Venecuēlas līdera ikdienu. Amerikāņu aģenti, tostarp vismaz viens avots Venecuēlas valdības iekšienē, uzraudzīja Maduro pārvietošanos, paradumus, dzīvesvietu un citas detaļas.
Šis izlūkošanas posms pakāpeniski pārauga konkrētā militārā plānā. Līdz decembra sākumam misija, kas vēlāk tika nodēvēta par operāciju “Absolute Resolve”, bija pilnībā izstrādāta. ASV elitārie karavīri atkārtoti trenējās tās izpildei, pat uzbūvējot pilna mēroga Maduro rezidences Karakasā maketu. Tas ļāva uzbrukuma vienībām izmēģināt ieejas maršrutus, laika sinhronizāciju un rīcību iespējamās pretestības gadījumā. Slepenības līmenis ap plānu bija ārkārtējs. ASV Kongress netika iepriekš informēts, un šis lēmums vēlāk izraisīja politiskas pretrunas, taču ASV amatpersonas to pamatoja ar noplūžu risku, kas varēja apdraudēt visu operāciju.
Gatavojoties operācijai, ASV īpašu uzmanību pievērsa gaisa telpas kontrolei virs Venecuēlas. Operācijā tika izmantoti “RQ-170 Sentinel” tipa slepenie bezpilota lidaparāti. Šos lidaparātus ražo viens no lielākajiem ASV aizsardzības nozares uzņēmumiem “Lockheed Martin”.
“RQ-170” ir paredzēti nepamanīta lidojuma veikšanai virs pretinieka teritorijas un izlūkošanas informācijas vākšanai par īpaši sensitīviem mērķiem. Lai gan tā precīzie tehniskie parametri joprojām ir slepeni, analītiķi uzskata, ka drons spēj uzraudzīt aktivitātes uz zemes, sekot kustīgiem mērķiem un pārtvert elektroniskos signālus. Operācijas “Absolute Resolve” laikā šie bezpilota lidaparāti, visticamāk, tika izmantoti, lai reāllaikā novērotu Maduro atrašanās vietu, uzraudzītu militāros objektus Karakasā un tās apkārtnē, kā arī atbalstītu gaisa un sauszemes spēku savstarpējo koordināciju.
Kamēr turpinājās izlūkošana gaisa telpā, politiskajā un militārajā līmenī tika pieņemti operacionāli lēmumi. No novērošanas līdzekļiem iegūtie dati tika izmantoti, lai apstiprinātu laiku, vietu un apstākļus, kuros misiju varētu īstenot ar visaugstāko izdošanās iespējamību. Tikai pēc tam, kad komandieri secināja, ka ir iegūts pietiekams izlūkošanas informācijas apjoms, plānošana pārgāja no sagatavošanās posma uz tiešu izpildi.
Galīgais signāls misijas sākšanai netika dots uzreiz. ASV prezidents Donalds Tramps operāciju bija apstiprinājis jau vairākas dienas iepriekš, taču militārie komandieri nolēma nogaidīt, līdz laikapstākļi un redzamība būs optimāli. Mērķis bija maksimāli izmantot pārsteiguma efektu un samazināt riskus gan aviācijai, gan sauszemes spēkiem. Izšķirošā pavēle beidzot tika dota piektdienas vakarā plkst. 22.46 pēc Austrumkrasta laika, ļaujot ASV spēkiem rīkoties tumsas aizsegā.
Tam sekoja straujš, augsti koordinēts gaisa, sauszemes un jūras spēku uzbrukums, kas norisinājās aptuveni divu stundu un divdesmit minūšu laikā. Operācija sākās no gaisa. Tika iesaistīti vairāk nekā 150 lidaparāti - bumbvedēji, iznīcinātāji un izlūklidaparāti. Drīz vien visā Karakasā atskanēja skaļi sprādzieni, jo ASV triecieni bija vērsti pret svarīgākajiem militārajiem un pretgaisa aizsardzības objektiem.
Triecienu laikā lielas Karakasas daļas iegrima tumsā. Prezidents Tramps vēlāk norādīja, ka ASV spēki ar nenosauktiem tehniskiem līdzekļiem esot atslēguši pilsētas elektroapgādi. Iedzīvotāji aprakstīja pēkšņus elektroenerģijas pārrāvumus, kurus izgaismoja vien tuvumā notiekošo sprādzienu uzplaiksnījumi, kamēr helikopteri lidoja zemā augstumā virs dzīvojamajiem rajoniem. Sociālie tīkli ātri piepildījās ar videoierakstiem, kuros redzamas lidaparātu kolonnas un sprādzienu sekas, savukārt civiliedzīvotāju vidū, kuriem nebija nekādu brīdinājumu par notiekošo, izplatījās apjukums un bailes.
Kamēr Venecuēlas aizsardzības spējas tika apspiestas, ASV sauszemes vienības virzījās tālāk pilsētā. To vidū bija arī “Delta Force” karavīri, kas ir ASV armijas elitārākā speciālo uzdevumu vienība. Smagi bruņoti un sagatavoti tuvcīņas operācijām, karavīri devās Maduro stingri nocietinātā kompleksa virzienā. Viņu rīcībā bija specializēts aprīkojums, tostarp metāla griezēji un degļi, gadījumam, ja būtu nepieciešams uzlauzt tērauda durvis, kas paredzētas aizsardzībai pret iekļūšanu.
Uzbrukuma grupas sasniedza Maduro atrašanās vietu neilgi pēc pirmo triecienu sākuma. Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, tās uzreiz sastapās ar pretestību un tika apšaudītas jau ierašanās brīdī. Tramps vēlāk raksturoja Maduro rezidenci kā militāru cietoksni, norādot, ka viņa drošības spēki bija gatavi iespējamam uzbrukumam un ieņēmuši aizsardzības pozīcijas.
Kompleksa iekšienē notikumi risinājās strauji. ASV karavīriem virzoties dziļāk teritorijā, Maduro mēģināja bēgt uz drošu patvertnes telpu. Saskaņā ar Trampa sniegto informāciju viņš bija ļoti tuvu tam, lai tajā iekļūtu, taču nepaguva aizvērt durvis, pirms ASV spēki ielauzās iekšā. Karavīri rīkojās ātri un precīzi, pārvarot šķēršļus, kas bija uzstādīti tieši šādas ielaušanās novēršanai. Dažu mirkļu laikā Maduro un viņa sieva Sīlija Floresa tika sagūstīti.
Tramps vēlāk atzina, ka operācija bija vardarbīga un saistīta ar letālu seku risku. Uz jautājumu, vai Maduro varēja tikt nogalināts, ja būtu pretojies, prezidents atbildēja, ka tas varēja notikt. Tramps norādīja, ka vairāki ASV karavīri tika ievainoti, taču neviens nav gājis bojā. Savukārt Venecuēlas varasiestādes apgalvoja, ka triecienu un sauszemes uzbrukuma laikā gājuši bojā Maduro apsardzes locekļi, kā arī karavīri un civiliedzīvotāji.
Aptuveni plkst. 04.20 pēc vietējā laika helikopteri ar Maduro un viņa sievu pameta Venecuēlas gaisa telpu. Viņi tika nodoti ASV Tieslietu departamenta rīcībā un nogādāti uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Drīz pēc tam parādījās videomateriāli, kuros redzams Maduro ierašanās brīdis Ņujorkā stingrā apsardzē. Aculiecinieki stāstīja, ka viņš bijis basām kājām, ar roku dzelžiem un važām, ar aizsegtu galvu, kad tika pavadīts pāri skrejceļam.
Gandrīz tieši stundu pēc tam, kad Maduro tika izvests no Venecuēlas, prezidents Tramps par sagūstīšanu paziņoja visai pasaulei. Nosaucot to par izcilu operāciju, viņš uzslavēja ASV spēku ātrumu, koordināciju un efektivitāti. Šis paziņojums izraisīja tūlītēju globālu reakciju - daļa valstu to asi nosodīja, citas pauda atbalstu, bet starptautiskajā vidē uzliesmoja asas diskusijas par starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitāti. Ziemeļkoreja šo rīcību nosauca par nelikumīgu un brutālu, savukārt Ķīna pieprasīja Maduro atbrīvošanu un apsūdzēja Vašingtonu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principu pārkāpšanā.
Ārpus politiskajām sekām šī operācija iezīmēja vienu no dramatiskākajām ASV militārajām intervencēm Latīņamerikā pēdējo desmitgažu laikā. No mēnešiem ilgas slepenas novērošanas un klasificētas izlūkošanas ar bezpilota lidaparātiem līdz vienai naktij, kurā tika izmantots milzīgs gaisa spēks un īstenots straujš sauszemes uzbrukums jeb operācija “Absolute Resolve”.
