spēju attīstība

Latvija valsts drošībā faktiski iegulda nevis NATO noteiktos 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet gan 6,4%, ja aizsardzības izdevumiem pieskaita arī finansējumu iekšējās drošības dienestiem. Būtiska daļa no šiem ieguldījumiem tiek finansēta ar aizņemtiem līdzekļiem, par kuriem tiek iegādāti ieroči un militārais aprīkojums no Rietumeiropas valstīm...

Polija, Norvēģija, Lietuva un Latvija ir parakstījušas pamatnolīgumu par Polijas valsts aizsardzības uzņēmumu grupas "PGZ" ražoto pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Piorun" iegādi. Darījuma kopējā vērtība pārsniedz 2,2 miljardus ASV dolāru, ziņo aizsardzības nozares medijs "Defense News".

Vācijas bruņotajiem spēkiem jeb Bundesvēram paredzēto “Patria” 6x6 bruņutransportieru galīgo montāžu savā rūpnīcā Freisenē veiks Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmums “KNDS Deutschland”. Par to paziņojis Somijas aizsardzības uzņēmums “Patria”.

13. augustā Sēlijas poligonā noslēdzās starptautisko militāro mācību “Baltic Trust 26” aktīvā fāze, kuras laikā Latvijas un sabiedroto karavīri kopā ar aizsardzības industrijas pārstāvjiem praksē pārbaudīja jaunākos bezpilota sistēmu, pretdronu aizsardzības un elektroniskās karadarbības risinājumus. Mācību noslēgumā Latvijas un NATO amatpersonām...

Līdzko Gaisa spēki (GS) no Vācijas ražotājiem "Diehl Defence" saņems pasūtītās vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T", tās nekavējoties tiks liktas kaujas dežūrās, tostarp uz Latvijas austrumu robežas. Tā portāla "Sargs.lv" raidierakstā "Droši ir zināt" atklāja Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis.

Lielvārdes lidlauks ir spējīgs uzņemt jebkura tipa NATO gaisa kuģi, tostarp bruņotus alianses dalībvalstu iznīcinātājus 15 minūšu laikā, tā portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt” sacīja Gaisa spēku komandieris, pulkvedis Viesturs Masulis.

Latvijā jau ir spēcīga bezpilota sistēmu industrija, zinoši speciālisti un kvalitatīva operatoru apmācība, tomēr dronu lielvalsts statusu noteiks nevis saražoto iekārtu skaits, bet valsts spēja tās pastāvīgi pilnveidot, masveidā izmantot un integrēt vienotā aizsardzības sistēmā. Turklāt droni jāuztver nevis kā dārga tehnika, ko noglabāt noliktavā...

Latvijas dalība NATO jaunajā gaisa izlūkošanas un komandvadības spēju attīstības projektā nodrošinās savlaicīgu piekļuvi plašai izlūkošanas informācijai par potenciālā pretinieka darbībām, ļaujot efektīvāk sagatavoties valsts aizsardzībai jau no pirmā centimetra, portāla "Sargs.lv" raidierakstā "Droši ir zināt" sacīja aizsardzības ministrs Raivis...

Līdztekus riteņu bruņutransportieriem “Patria 6x6” Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nākotnē varētu iegādāties arī Somijas ražotāja “Patria” izstrādātos kāpurķēžu bruņutransportierus “TRACKX”. Turklāt to ražošanu varētu uzticēt uzņēmumam “Patria Latvia”, kas Valmierā jau ražo riteņu bruņutransportierus, portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt...

NATO sabiedrotie Ankaras samitā apņēmušies turpināt finansiālu atbalstu Ukrainai tās neatkarības karā pret agresorvalsti krieviju, kā arī novirzīt līdzekļus alianses Eiropas dalībvalstu drošības stiprināšanai, palielinot militārās ražošanas kapacitāti un paātrinot aizsardzības inovāciju ieviešanu, teikts sabiedroto pieņemtajā samita gala...

Lielbritānijas valdība vadīs Eiropas valstu apvienību, kuras mērķis ir palielināt finansējumu nākamās paaudzes tāldarbības raķetēm, kas paredzētas Eiropas aizsardzībai, trešdien paziņojusi Lielbritānijas valdība.

Baltijas valstis un Polija ir starp tām NATO dalībvalstīm, kuras jau šogad ir pietuvojušās ieteicamajam alianses aizsardzības izdevumu apjomam — 5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) — vai pat pārsniegs to. Par to liecina jaunākie NATO dati par dalībvalstu izdevumiem drošībai un militārajām vajadzībām.

Otrdien, 7. jūlijā, NATO samita Ankarā laikā Latvija pievienojās vairākām daudznacionālām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, veicināt sabiedroto militāro mobilitāti, attīstīt aizsardzības industrijas sadarbību un sekmēt kopīgus militārā aprīkojuma iepirkumus.

Otrdien, 2026. gada 7. jūlijā, NATO samita Aizsardzības industrijas foruma laikā Ankarā 11 sabiedrotās valstis, tostarp Latvija, paziņoja par kopīgu Zviedrijas uzņēmuma "Saab" ražoto lidmašīnu "GlobalEye" iegādi. Tās kļūs par NATO jauno tālās darbības radiolokācijas un vadības (AWACS) sistēmu, aizvietojot daļu no Alianses novecojošās "Boeing E-3"...

Lai novērstu kritiskās personāla problēmas Vācijas bruņotajos spēkos (Bundesvērā), valdība ir apstiprinājusi likumdošanas grozījumus, kas turpmāk paredz obligātu dalību mācībās rezerves karavīriem

Eiropas NATO sabiedrotie ir lielā mērā aizpildījuši tos robus, ko alianses aizsardzības plānos atstājis ASV spēku samazinājums. Tā pagājušās nedēļas nogalē – pirms šonedēļ gaidāmā NATO valstu vadītāju ikgadējā samita – paziņoja alianses Sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā, ASV Gaisa spēku ģenerālis Aleksuss Grinkevičs (Alexus Grynkewich)...

Precīzi noteikta militāro vienību komandieru atbildības sadale reģionā, detalizētāk izstrādāti reģionālie aizsardzības plāni un iespēja veikt kopīgus, izdevīgākus ieroču iepirkumus – šie, Latvijas aizsardzības ministra Raivja Meļņa ieskatā, būs pirmie un visstraujāk jūtamie ieguvumi Latvijas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem pēc abās valstīs...

Ukrainas aizsardzības nozares analītiķu un atvērto avotu izlūkošanas (OSINT) kopienas uzmanības lokā nonācis neparasts incidents Maskavas apgabalā. Tiek pieļauts, kā Ukraina 2026. gada 30. jūnijā pirmo reizi veikusi savas jaunās, pašu valstī izstrādātās ballistiskās raķetes izmēģinājumu kaujas apstākļos, mērķējot uz Krievijas galvaspilsētas reģionu...

Ja līdz šim NATO potenciālo pretinieku atturēšanu nodrošināja ar spēju pārsvaru jūrā un gaisā, tad mūsdienu apstākļos tā jāspēj nodrošināt ar sauszemes spēku komponentu. Tā otrdien, 30. jūnijā, Latvijas un Igaunijas dvīņu pilsētā Valkā un Valgā, vadot NATO Vācijas un Nīderlandes armijas korpusa svinīgo ceremoniju, kurā tas pārņem taktisko...

Ģeopolitiskā situācija Eiropā un tās pierobežā pieprasa tūlītēju un koordinētu rīcību, un Latvija šajā procesā sper vēsturiskus soļus. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm parakstīja apjomīgo SAFE aizdevuma programmas nolīgumu vairāk nekā 3,4 miljardu eiro vērtībā, kas kalpos kā spēcīgs dzinulis Nacionālo bruņoto spēku un pašmāju militārās...

Sestdien, 20. jūnijā, Ministru kabinetā svinīgā ceremonijā parakstīs Eiropas Savienības instrumenta “Security Action for Europe” (SAFE) Aizņēmuma līgumu, kas paredz Latvijai kopumā piešķirt 3 497 870 000 eiro aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai. Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt gan Nacionālo bruņoto spēku tūlītējā spēju palielināšanā...

Valsts aizsardzības iepirkumu un loģistikas centrs no pašmāju bezpilota sauszemes dronu ražotājiem ir saņēmis jau otro testēšanai paredzēto sauszemes robotu partiju. Atbilstoši iepirkuma līgumam, kas noslēgts ar Aizsardzības ministriju, to piegādājis uzņēmums “LV-Teh”.

Latvija ir paraugs daudzām NATO dalībvalstīm un jau tagad rāda, kas darāms drošības stiprināšanai – tā trešdien, 17. jūnijā, NATO štāba mītnē Briselē, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Kulbergu, uzsvēra Alianses ģenerālsekretārs Marks Rute.

Ukrainas bruņoto spēku vadība ir apstiprinājusi jaunu un vērienīgu Raķešu spēku un artilērijas attīstības koncepciju līdz 2030. gadam. Tās mērķis ir fundamentāli pārveidot valsts stratēģiskās triecienspējas, pakāpeniski atsakoties no padomju ēras mantojuma un izvēršot pašmāju tālās darbības raķešu un bezpilota sistēmu ražošanu, kas spēs sasniegt...

Pirmdien, 1. jūnijā, Aizsardzības Inovāciju Akselerators Ziemeļatlantijas reģionam jeb NATO DIANA (Defence Innovation Accelerator for the North Atlantic) izsludina pieteikšanos inovāciju programmai sešās izaicinājumu jomās.

No 21. līdz 23. maijam Latvijā pirmo reizi norisinājās Definitīvās ķirurģiskās traumu aprūpes kurss militārās medicīnas profesionāļiem. Kursu organizēja Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība sadarbībā ar Starptautisko traumatoloģijas un intensīvās terapijas asociāciju.

Pagājušajā nedēļā militārajā bāzē “Ādaži” sākusies praktisko testu fāze Latvijas uzņēmuma “WeMPS” izstrādātajam automatizētajam pretdronu tālvadības ložmetējtornim, ko uzņēmums izstrādā ar zīmolu “DUURE Systems”. Šis ir jau ceturtais vietējās industrijas pētniecības un izstrādes (R&D) projekts bezpilota lidaparātu pretdarbības jomā, kas sekmīgi...

Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO austrumu flangs arvien vairāk pārliecinās, ka alianses nākotne jau tiek pārrakstīta Ukrainas kaujas laukā. No bezpilota lidaparātu kara un kiberaizsardzības līdz civilajai noturībai un plaša mēroga militārajai mobilizācijai – Austrumeiropas amatpersonas norāda, ka Ukraina ir kļuvusi par...

Trešdien, 19. maijā, svinīgā ceremonijā tika ielikti pamatakmeņi jauniem militārās infrastruktūras objektiem Lielvārdē un Rīgā, oficiāli uzsākot divu nozīmīgu projektu būvniecību 64 miljonu eiro vērtībā. Šīs investīcijas apliecina Kanādas ilgtermiņa apņemšanos stiprināt Latvijas un NATO austrumu flanga drošību.

No 19. līdz 24. maijam Kuldīgas novada Skrundas pagastā un militārā poligona “Mežaine” teritorijā notiks bezpilota lidaparātu speciālistu apmācība, kuru organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde sadarbībā ar 1. Rīgas, 2. Vidzemes, Militāro policiju, Jūras spēkiem un Mācību vadības pavēlniecību, kā arī ar citām Zemessardzes vienībām.