Līdzko Gaisa spēki (GS) no Vācijas ražotājiem "Diehl Defence" saņems pasūtītās vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T", tās nekavējoties tiks liktas kaujas dežūrās, tostarp uz Latvijas austrumu robežas. Tā portāla "Sargs.lv" raidierakstā "Droši ir zināt" atklāja Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis.
Viņš skaidroja, ka šobrīd, sargājot Latvijas debesis no agresorvalsts Krievijas novirzītajiem droniem, uz valsts austrumu robežas ir izvietotas mobilās pretgaisa aizsardzības grupas, kuru bruņojumā ir GS rīcībā esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas “RBS-70”. Tomēr šo ieroču iespējas ir limitētas. Ņemot vērā, ka to klase ir “tuvā darbības rādiusa”, šie ieroči vairāk ir piemēroti atsevišķu objektu punktveida aizsardzībai. Kā atzina GS komandieris, lai ar “RBS-70” panāktu vēlamo gaisa telpas aizsardzības efektu, būtu vajadzīgs gan ievērojami lielāks sistēmu, gan to apkalpojošā personāla skaits.
Savukārt jaunās “IRIS-T” sistēmas pulkveža V. Masuļa ieskatā risina abas iepriekš uzskaitītās problēmas.
Gaisa spēku komandieris norādīja, ka jaunās sistēmas tiks izvietotas tā, lai aizsargātu Latvijas gaisa telpu no iespējama apdraudējuma valsts austrumu reģionā, taču piebilda, ka drošības apsvērumu dēļ precīzāku informāciju nesniegs.
Jautāts, vai Latvijai līdztekus vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešanai tuvākajā nākotnē jāplāno arī pretballistisko raķešu sistēmu iepirkumi, pulkvedis V. Masulis atzina, ka daļēji iespējamos ballistisko raķešu draudus varētu risināt jaunās pretgaisa aizsardzības sistēmas “IRIS-T”.
Runājot par atsevišķas NBS pretballistisko raķešu spējas attīstību, pulkvedis V. Masulis atzina, ka tā ir viennozīmīgi nepieciešama, taču šajā gadījumā būtu jāvērtē, cik lielā mērā to būtu iespējams finansēt no valsts budžeta. GS komandiera ieskatā nekādā gadījumā nebūtu pieļaujama situācija, ja, piemēram, pretballistisko raķešu spējas izveidei nepieciešamās investīcijas pārvilktu svītru citām NBS noteiktajām attīstības prioritātēm - piemēram, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstībai, raķešu artilērijas spējām vai Speciālo operāciju spēku pavēlniecības uzsāktajiem projektiem.
Pulkvedis V. Masulis pagaidām piesardzīgi vērtēja arī Ukrainas iniciēto Eiropas pretballistisko raķešu spēju koalīciju, kurai pievienojušās deviņas Eiropas vadošās valstis, lai kopīgi attīstītu no ASV piegādēm neatkarīgu, uz Ukrainas aizsardzības uzņēmuma “Fire Point” raķetes “FP-7.X” balstītu pretraķešu aizsardzības sistēmu “Freyja”.
Viņš gan piebilda - ja “Freyja” projekta virzība būs sekmīga, Latvija tam varētu pievienoties vēlākā fāzē, piemēram, ieguldot savu finansējumu.
Jau vēstīts, ka, saskaroties ar arvien lielāku ASV ražoto “Patriot” pārtvērējraķešu PAC-3 deficītu un piegāžu kavēšanos, Ukrainas tālās darbības trieciendronu un spārnoto raķešu “Flamingo” ražotājs “Fire Point” šovasar paziņoja, ka sadarbībā ar Eiropas partneriem uzsācis darbu pie zemo izmaksu pretraķešu sistēmas “Freyja” izstrādes. Tā nākotnē varētu aizstāt izmaksu ziņā daudz dārgākās “Patriot” sistēmas, vienlaikus vairojot gan Ukrainas, gan pārējo Eiropas valstu autonomiju pretraķešu aizsardzībā no ASV.
“Fire Point” pārstāvji iecerējuši, ka sistēmai “Freyja” jābūt spējīgai efektīvi notriekt pretinieka ballistiskās raķetes ar izmaksām, kas nepārsniedz vienu miljonu ASV dolāru par šāvienu. Pašlaik vienas “Patriot” PAC-3 raķetes palaišana pa ienākošo pretinieka ballistisko raķeti var izmaksāt no pieciem līdz septiņiem miljoniem ASV dolāru.
Iepriekš nepieciešamību Latvijai iegūt savu pretballistisko raķešu spēju intervijā portālam “Sargs.lv” pauda arī aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Kā piemēru šādai vajadzībai viņš minēja Krievijas sāktā kara Ukrainā pieredzi, kas liecina, ka agresors pastāvīgi veic ballistisko raķešu triecienus pa Ukrainas lielpilsētu civilo infrastruktūru un daudzdzīvokļu namiem ar mērķi radīt pēc iespējas lielākas civiliedzīvotāju ciešanas. Šāds scenārijs iespējama konflikta gadījumā ar Krieviju varētu būt sagaidāms arī Latvijā.
“Vajadzība iegūt pretballistiskās aizsardzības spējas pastāv. Tad nu būs jādomā - vai mēs pievienosimies kādai no programmām un iesim kopā ar citām valstīm, vai arī paši meklēsim, ieviesīsim un vērtēsim, ko iegādāties,” atzina aizsardzības ministrs.
Sagaidāms, ka pirmās vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “IRIS-T” Nacionālo bruņoto spēku rīcībā nonāks jau šā gada otrajā pusē.
Pilnu portāla "Sargs.lv" raidierakasta "Droši ir zināt" epizodi ar GS komandiera V. Masuļa interviju skatieties šeit: Kas paveikts un kas jādara, stiprinot Latvijas pretgaisa aizsardzību?
