Ja līdz šim galvenā atbildība par Latvijas aizsardzību galvenokārt gūlās uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sauszemes spēku komponenti, tad pēdējo divu gadu laikā svaru kausi arvien vairāk pārliekušies NBS Gaisa spēku pusē.
Aizvadīto divu gadu dronu incidenti pierādījuši, ka zemās debesis, ko izmanto dronu lidojumiem, ir visai bīstama arēna pretinieka agresijas gadījumā.
Lai cīnītos ar augošajiem draudiem valdība iepludinājusi milzu investīcijas Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmā, pasūtot ne tikai papildu tuvās distances pretgaisa aizsardzības raķetes, bet arī iegādājoties līdz šim nebijušas spējas – vidējās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksus, jaunas radaru sistēmas, kā arī attīstot vietējā ražojuma pārtvērējdronu un pretdronu raķešu ražošanu.
Vai Latvijas aizsardzībai pietiks tikai tām ar pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmām, kas bāzētas uz zemes? Vai, sekojot Ukrainas piemēram, nav jāsāk domāt arī par gaisa platfformās, jeb lidmašīnās bāzētu pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmu izmantošanu, un, vai, redzot agresorvalsts krievijas uzbrukumus Ukrainai, nav pienācis laiks arī pašiem sākt domāt par savu pretballistisko raķešu aizsardzības sistēmu iegādi vai kopīgu izstrādi, to portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt” stāsta NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis.
