Globālā pretballistisko raķešu aizsardzība šobrīd piedzīvo straujāko pārmaiņu periodu kopš Aukstā kara. Gadu desmitiem Rietumu valstis paļāvās uz ASV ražoto "Patriot" sistēmu un tās PAC‑3 pārtvērējraķetēm, kas kļuva par zelta standartu cīņā pret ballistiskajiem draudiem. Taču pēdējo gadu intensīvie konflikti, īpaši ASV – Irānas karš un krievijas masveida raķešu uzbrukumi Ukrainai, ir iztukšojuši krājumus un atklājuši kritisku problēmu: "Patriot" ir efektīvs, bet dārgs un lēni ražojams. Šī realitāte ir radījusi steidzamu vajadzību pēc alternatīvām, kas būtu lētākas, ātrāk ražojamas un spētu nodrošināt masveida aizsardzību pret ballistiskajiem draudiem, analizē militārais medijs "Defense news".
Patriot – efektīvs, bet dārgs un lēns
"PAC‑3" ir vienīgās Rietumu pārtvērējraķetes, kas Ukrainā spējušas konsekventi notriekt krievijas ballistiskās raķetes, tostarp “Iskander” un hiperskaņas ātrumu sasniedzošo “Kinžal”. Tas padarījis "PAC‑3" par kritiski svarīgu munīciju, taču tās cena – aptuveni 3,9 miljoni dolāru par vienu raķeti – un sarežģītā ražošana rada nopietnus izaicinājumus.
ASV Aizsardzības departaments ir piešķīris “Lockheed Martin” līdz 58,62 miljardiem dolāru lielu līgumu, lai līdz 2030. gadam trīskāršotu ražošanas jaudu, taču pat šāds solis nespēj pilnībā kompensēt pieprasījuma pieaugumu. "Patriot" ražošana ir lēna, un katra raķete ir dārga, kas padara sistēmu mazāk piemērotu situācijām, kur nepieciešama masveida aizsardzība pret intensīviem raķešu uzbrukumiem.
NATO samitā Ankarā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina saņems licenci "Patriot" raķešu ražošanai. Tas Ukrainu padarītu par otro valsti pasaulē pēc Japānas, kas drīkstētu ražot šīs raķetes. Tramps uzsvēra, ka šis solis ļaus Ukrainai beidzot pašai nodrošināt sev nepieciešamo munīciju, negaidot piegādes no ASV.
Licences modelis, visticamāk, paredzēs komponentu komplektu importu un galīgo montāžu, nevis pilnu ražošanu no nulles, taču tas joprojām būtu milzīgs pavērsiens Eiropas aizsardzības industrijā. Polija jau piedāvā uzņemt kopražošanu savā teritorijā drošības apsvērumu dēļ, savukārt Zelenskis uzsver, ka darbs pie konkrētiem risinājumiem jau notiek. Eksperti gan brīdina, ka pilotražotne varētu prasīt vismaz 18–24 mēnešus, un raķešu cena nemainīsies – tā saglabāsies tuvu četriem miljoniem dolāru par vienību.
Freyja – Ukrainas un Eiropas ambiciozais kopprojekts
Paralēli "Patriot" licencēšanai Ukraina kopā ar deviņām Eiropas valstīm Parīzē prezentēja "Freyja" – pilnīgi jaunu pretballistisko sistēmu, kas tiek veidota kā "Patriot" analogs, bet ar būtiski zemāku cenu un iespēju nodrošināt masveida ražošanu. Sistēmas centrā ir Ukrainas izstrādātās "FP‑7.X" pārtvērējraķetes, kas paredzētas ballistisko mērķu iznīcināšanai aptuveni 24 kilometru augstumā.
"FP‑7.X" cena ir aptuveni 700 tūkstoši dolāru – piecas reizes mazāk nekā "PAC‑3". Pirmais izmēģinājuma lidojums notika 2026. gada jūnijā, un ražošana plānota trīs raķetes dienā, sākot no augusta. Zelenskis "Freyja" raksturo kā "Patriot" analogu, kas piemērots masveida ražošanai un spēj nodrošināt daudz plašāku aizsardzības pārklājumu. Koalīcija cer uz pirmo reālo ballistisko raķešu pārtveršanu 2027. gada beigās.
PAC‑3 ACE – "Lockheed Martin" atbilde uz pieprasījumu pēc lētākas munīcijas
Trešais jaunais virziens ir “Lockheed Martin” prezentētais "PAC‑3 ACE", kas tika atklāts Farnboro aviācijas izstādē. "ACE" ir izstrādāts kā lētāka un ātrāk ražojama alternatīva "PAC‑3 MSE", balstoties uz "Patriot" esošo vadības sistēmu. "ACE" ir paredzēts cīņai pret kruīza raķetēm, gaisa mērķiem un īsā darbības rādiusa ballistiskajiem draudiem, tādējādi aizpildot nišu starp dārgajām "PAC‑3 MSE" raķetēm un lētākām, bet mazāk precīzām sistēmām.
Raķetes cena būs mazāk nekā puse no "PAC‑3 MSE", aptuveni divi miljoni dolāru, un pirmo lidojuma izmēģinājumu plānots veikt 2028. gada sākumā. "ACE" tiek veidots sadarbībā ar Eiropas un ASV industrijas partneriem, kas paver iespēju nākotnē ražošanu izvērst arī ārpus ASV.
Šajā pretraķešu sacensības pamatā ir akūts munīcijas trūkums. ASV – Irānas kara laikā amerikāņi izšāvuši vairāk nekā tūkstoti "Patriot" raķešu, iztukšojot divas trešdaļas krājumu. Ukraina savukārt ir pilnībā izsmēlusi savas pretballistiskās munīcijas rezerves, un tieši ballistiskie draudi ir tie, kurus tā pati nespēj notriekt bez Rietumu palīdzības. Eiropas gaisa aizsardzība joprojām ir nepietiekama masveida raķešu uzbrukumu gadījumā, un "Patriot" ražošana nespēj sekot pieprasījumam. Šī kombinācija ir radījusi situāciju, kurā NATO valstis steidzīgi meklē lētākus, ātrāk ražojamus risinājumus, kas spētu nodrošināt aizsardzību pret intensīviem raķešu uzbrukumiem.
