Ja līdz šim NATO potenciālo pretinieku atturēšanu nodrošināja ar spēju pārsvaru jūrā un gaisā, tad mūsdienu apstākļos tā jāspēj nodrošināt ar sauszemes spēku komponentu. Tā otrdien, 30. jūnijā, Latvijas un Igaunijas dvīņu pilsētā Valkā un Valgā, vadot NATO Vācijas un Nīderlandes armijas korpusa svinīgo ceremoniju, kurā tas pārņem taktisko komandvadību pār sauszemes spēkiem Latvijā un Igaunijā, savā uzrunā uzsvēra alianses Sauszemes spēku pavēlniecības komandieris ASV ģenerālis Kristofers Donahjū.
Līdz šim NATO Sauszemes spēkus Latvijā un Igaunijā vadīja alianses Ziemeļaustrumu daudznacionālais korpuss. Šo spēku vadības nodošana NATO Vācijas un Nīderlandes korpusa pārziņā ir daļa no jaunā NATO Spēku modeļa, kura mērķis ir uzturēt vairāk sabiedroto spēku augstākā gatavības līmenī un nodrošināt ātrāku reaģēšanu iespējama apdraudējuma gadījumā.
Par šāda modeļa ieviešanu sabiedrotie vienojās jau NATO Viļņas samita laikā 2023. gadā, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku sabiedroto spēku mobilizāciju.
Svinīgā komandvadības maiņas ceremonija, klātesot Latvijas aizsardzības ministram Raivim Melnim, Igaunijas aizsardzības ministram Hanno Pevkuram, Nīderlandes aizsardzības ministrei Dilanai Ješilgozai un Vācijas aizsardzības ministram Borisam Pistoriusam, vienlaikus notika abās pilsētas daļās – gan Latvijas, gan Igaunijas pusē.
Kā savā uzrunā uzsvēra ģenerālis K. Donahjū, vēsture pierādījusi, ka ne reizi vien šādās šķietami mazās pilsētās kā Valka un Valga tiek veidota vēsture. Tāpēc NATO Sauszemes spēku vienību vadības nodošana Vācijas un Nīderlandes korpusam ir apliecinājums šādam solim, jo tā mērķis ir praktiski nodrošināt Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju aizsardzību, kā arī visas NATO teritorijas drošību no tālajiem ziemeļiem līdz pat Melnās jūras baseinam, garantējot gan efektīvu pretinieku atturēšanu, gan vajadzīgo atbildi krīzes gadījumā.
Viņš arī uzsvēra, ka Vācijas un Nīderlandes korpusa gatavība uzņemties sabiedroto sauszemes spēku vadību Latvijā un Igaunijā skaidri apliecina Eiropas sabiedroto gatavību un spēju uzņemties atbildību par kontinenta drošību pēdējo 30 gadu laikā, ko savukārt nelokāmi atbalstīs ASV.
Arī NATO Vācijas un Nīderlandes korpusa komandieris ģenerālleitnants Pēters Mirovs apliecināja – korpusa mērķis nepieciešamības gadījumā ir cīnīties un aizstāvēt NATO teritoriju no pirmā centimetra.
Viņš arī piebilda, ka kopīgā alianses atturēšana ir ticama vienīgi tad, ja tā ir ticama pretiniekam. Savukārt, ja atturēšanas centieni nebūs sekmīgi, korpusa karavīri būs gatavi cīnīties.
Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādīja, ka komandvadības maiņas ceremonija nav tikai formāls notikums, bet gan praktisks apliecinājums sabiedroto apņēmībai aizstāvēt alianses teritoriju.
Savukārt Nīderlandes aizsardzības ministre skaidri norādīja uz agresorvalsts krievijas pastāvīgajiem hibrīdajiem draudiem NATO dalībvalstīm, ko īpaši izjūt alianses valstis Austrumu flangā. Viņa arī uzsvēra – gan Latvijai, gan Igaunijai ir rūgta vēsturiskā pieredze, piedzīvojot neatkarības zaudēšanu un pārciešot okupācijas jūgu.
Kā norādīja ministre, Valka un Valga iemieso Eiropas vērtības, kur divu valstu robeža vienā pilsētā ir teju nemanāma, savukārt Vācijas un Nīderlandes apvienotais korpuss ir kārtējais apliecinājums valstu savstarpējai sadarbībai drošības izaicinājumu risināšanā.
Pēc komandvadības atbildības pārņemšanas Vācijas un Nīderlandes korpuss koordinēs NATO un nacionālās sauszemes aizsardzības vienības, kas izvietotas Latvijā un Igaunijā. Tas ietvers militāro mācību vadību, spēku sagatavošanu operācijām, reģionālās aizsardzības plānošanu, kā arī sabiedroto papildspēku integrāciju nepieciešamības gadījumā. Līdz šim šīs funkcijas pildīja Ziemeļaustrumu daudznacionālais korpuss. Izmaiņas stājas spēkā no 1. jūlija.
Turpmāk Vācijas un Nīderlandes korpuss un Ziemeļaustrumu daudznacionālais korpuss darbosies savstarpēji papildinošās atbildības zonās. Vācijas un Nīderlandes korpuss uzņemsies atbildību par Latviju un Igauniju, savukārt Ziemeļaustrumu daudznacionālais korpuss – par Poliju un Lietuvu.
Vācijas un Nīderlandes korpuss ir augstas gatavības komandcentrs, kas miera, krīzes vai konflikta laikā spēj vadīt starptautiskus spēkus aptuveni 50 000 karavīru sastāvā.
Štābam ir ievērojama operacionālā pieredze – tas iepriekš vadījis Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijas Afganistānā, kā arī vairākkārt pildījis dežūrējošā štāba funkcijas NATO Reaģēšanas spēkos. Korpuss tika izveidots 1995. gadā, un Vācija ar Nīderlandi rotācijas kārtībā nodrošina tā vadību. Pašlaik un līdz 2028. gada sākumam komandvadību īsteno Vācija.
