Ja krievija nolems uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, Vācijas Bruņotie spēki ir gatavi nekavējoties uzsākt pretpasākumus un dot triecienus militāriem mērķiem krievijas teritorijā, tā intervijā britu laikrakstam “The Telegraph” paziņojis Vācijas Gaisa spēku (Luftwaffe) komandieris ģenerālleitnants Holgers Neimans (Holger Neumann).
Viņš uzsvēra, ka potenciālas agresijas gadījumā Vācijas kara aviācija ir spējīga uzsākt kaujas operācijas nekavējoties – "kaut vai šonakt" –, iesaistot visu tās rīcībā esošo bruņojuma arsenālu.
Ģenerālleitnants H Neimans brīdināja maskavu, ka alianses ietvaros nepastāv "dažādu līmeņu drošības zonas". Tas nozīmē, ka militārs uzbrukums kādai no Baltijas valstīm izraisīs tieši tādu pašu NATO kolektīvās aizsardzības reakciju kā gaisa trieciens, piemēram, Londonai.
Viņš uzsvēra - NATO ir vienota līdz tās pēdējam centimetram, un alianse veic nopietnus pasākumus, lai pastiprināti uzraudzītu un nodrošinātu drošību stratēģiski svarīgajos reģionos.
Luftwaffe komandieris precizēja, ka alianses reakcija uz krievijas agresiju būtu masīva un graujoša, jo spēku samērs gaisā būtu "32 pret vienu", ņemot vērā visu 32 NATO dalībvalstu kopējās gaisa spēku spējas.
Domājot par ilgtermiņa gatavību, Vācijas gaisa spēku komandieris augstu novērtēja Vācijas valdības piešķirto miljardu eiro finansējumu valsts aizsardzības spēju palielināšanai. Šie līdzekļi tiek novirzīti pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu – tostarp “Patriot”, “Iris-T” un Izraēlas ražojuma tālās darbības sistēmu “Arrow” 3 – iepirkumiem un krājumu papildināšanai.
Kā norāda vācu izdevums “Die Welt”, šī situācija iezīmē vēsturisku pavērsienu Vācijas Gaisa spēku doktrīnā. Gadu desmitiem Luftwaffe galvenokārt koncentrējās uz transporta un izlūkošanas misijām (piemēram, operācijās Afganistānā), kamēr triecienuzdevumus veica ASV un Lielbritānijas aviācija. Tagad, ilgstošā nepietiekamā finansējuma posmam noslēdzoties, Vācijas Gaisa spēki tiek gatavoti pilna mēroga aizsardzības operācijām.
Konflikta gadījumā visi Vācijas Gaisa spēki tiktu nekavējoties dislocēti NATO austrumu flangā.
Jau vēstīts, ka NATO plāno norīkot Vācijas un Nīderlandes kopīgo korpusu tiešam atbalstam Baltijas valstu aizsardzības operācijās. Tas ir īpaši būtiski kontekstā ar pēdējo mēnešu notikumiem, kad Baltijas valstis un Polija saskārušās ar pieaugošām krievijas hibrīdaktivitātēm un bezpilota lidaparātu incidentiem, ko militārie analītiķi vērtē kā iespējamas gatavošanās fāzes plašākam konfliktam.