Ukrainas aizsardzības nozares analītiķu un atvērto avotu izlūkošanas (OSINT) kopienas uzmanības lokā nonācis neparasts incidents Maskavas apgabalā. Tiek pieļauts, kā Ukraina 2026. gada 30. jūnijā pirmo reizi veikusi savas jaunās, pašu valstī izstrādātās ballistiskās raķetes izmēģinājumu kaujas apstākļos, mērķējot uz Krievijas galvaspilsētas reģionu. Šīs aizdomas pastiprina arī Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais paziņojums, kurā apstiprināta "tāla darbības rādiusa operatīvi taktiskās raķetes" pārtveršana, lai gan precīza vieta un ieroča tips oficiāli netiek norādīts.
Pirmie ziņojumi par neparasto incidentu parādījās prokremliskajā militārajā "Telegram" kanālā "Voyennyy Osvedomitel", kas ir pazīstams ar savu pielaidi Krievijas armijas aprindām. Kanāls ziņoja, ka gaisa trauksmes laikā Maskavas apgabalā pretgaisa aizsardzības sistēmas S-300/400 darbojušās neierasti lielā augstumā.
Ukrainas "OSINT" grupa "Exilenova+" papildināja šos ziņojumus ar vizuāliem materiāliem no zemes, norādot, ka raķetes kaujas galviņa ir bijusi ārkārtīgi jaudīga, jo īpaši ņemot vērā attālumu, ko tā veikusi no Ukrainas robežas.
BREAKING:
— Visegrád 24 (@visegrad24) July 1, 2026
More and more indications of Ukraine having launched its first ballistic missile at Moscow.
Something big came down in Yudanovka, a village around 50 kn from the Red Square in Moscow. Russia reports it shot down a long-range SRBM launched by Ukraine.
Witnesses have… pic.twitter.com/s9WnbEYy11
Krievijas trieciena vietu izdevies ģeolocēt Ukrainas pētnieku grupai "CyberBoroshno". Krāteris atrodas Maskavas apgabalā, netālu no Judanovkas ciema, Varšavas šosejas koridorā, kas ved uz Maskavu no dienvidrietumiem. Judanovka atrodas dziļi Krievijas teritorijā — attālumā, kas atbilst ballistiskajai raķetei ar darbības rādiusu vismaz 800 kilometru, taču parasti ir nesasniedzams standarta Ukrainas trieciena droniem vai spārnotajām raķetēm, kuras Krievijas pretgaisa aizsardzība parasti pārtver daudz agrāk.
Ukrainas jaunā raķete "FP-9"
Militārie analītiķi, vērtējot pārtveršanas profilu, krātera izmērus un milzīgo attālumu, sliecas domāt, ka uzbrukumā izmantota ballistiskā raķete "FP-9". To izstrādājis Ukrainas privātais aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums "Fire Point", kas pēdējos gados piedzīvojis strauju izaugsmi.
Šo hipotēzi pastiprina paša uzņēmuma nesen publiskotie plāni. Tikai dažas dienas pirms incidenta "Fire Point" līdzdibinātājs un galvenais konstruktors Deniss Štilermans intervijā Ukrainas medijiem paziņoja, ka uzņēmums noslēdz cietās degvielas dzinēja testus uz zemes un gatavojas pirmajiem lidojuma izmēģinājumiem.
Ņemot vērā, ka dzinēja izstrādes pabeigšana bija plānota jūnijā, 30. jūnija incidents precīzi iekļaujas uzņēmuma norādītajā laika logā.
Kādas ir "FP-9" tehniskās spējas?
Atklātībā nonākusī tehniskā specifikācija liecina, ka "FP-9" ir pilnīgi citas klases ierocis nekā jebkas, ko Ukraina līdz šim ir izmantojusi pret mērķiem Krievijā. Tas ir ievērojami lielāks sistēmas elements pat par Krievijas plaši izmantotajām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M".
| Ukrainas "FP-9" | Krievijas "Iskander-M" | |
| Garums | ~9,5 metri | 7,2 metri |
| Diametrs | 1,1 metrs | 0,95 metri |
| Darbības rādiuss | ~855 kilometri | līdz 500 kilometriem |
| Kaujas galviņa | ~800 kg | ~480-700 kg |
| Maksimālais ātrums | virs 2200 m/s | ~2100 m/s |
"FP-9" deklarētais 855 km darbības rādiuss nozīmē, ka Maskava un pat Sanktpēterburga ir sasniedzama no Ukrainas kontrolētās teritorijas. Tikmēr 800 kg smagā kaujas galviņa un hiperskaņas ātrums izskaidro gan lielo krāteri Judanovkā, gan Krievijas "S-400" sistēmu nepieciešamību darboties maksimālajā augstumā, jo ballistisko mērķu pārtveršana prasa pavisam citu reakcijas ātrumu nekā lēni lidojoši droni.
Stratēģiskās sekas
Ne Kijiva, ne Maskava pagaidām nav tieši apstiprinājušas, ka 30. jūnijā virs Maskavas apgabala būtu tikusi pārtverta tieši "FP-9" raķete. Tāpat analītiķi norāda, ka bez papildu datiem nav iespējams pateikt, vai raķeti tiešām notrieca Krievijas pretgaisa aizsardzība, vai arī tā vienkārši nesasniedza mērķi tehnisku iemeslu dēļ.
Tomēr pats fakts, ka Krievijas Aizsardzības ministrija pirmo reizi ziņo par Ukrainas "tāla darbības rādiusa operatīvi taktiskās raķetes" neitralizēšanu, un prokremliskie militārie avoti atklāti apspriež Ukrainas ballistisko spēju parādīšanos pie Maskavas, liecina par jaunu pavērsienu karā. Ja Ukrainas smago ballistisko raķešu programma ir sasniegusi operatīvo gatavību, Krievijai būs būtiski jāpārskata sava galvaspilsētas pretgaisa aizsardzības arhitektūra, un Maskavas elitei vairs nebūs iespējas justies drošā aizmugurē.
