Ukraina uzsāk 40 dienu operāciju, lai "piespiestu Krieviju izbeigt karu"

Konfliktu zonas
Euronews/Sargs.lv
Ukrainas prezidents un ģeneralmajors Jevhenijs Hmars
Foto: @ZelenskyyUa/X

Kijiva paziņojusi par 40 dienu operāciju, kuras mērķis ir "piespiest Krieviju izbeigt karu", kas licis Krievijas ieceltajām okupācijas varasiestādēm Krimā piektdien izsludināt reģionālo ārkārtas stāvokli. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ir apstiprinājis plānu, saskaņā ar kuru Ukrainas Drošības dienestam (SBU) jāuzsāk 40 dienu operācija ar mērķi izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu.

Zelenska paziņojums seko pēc viņa tikšanās ar SBU vadītāju ģenerālmajoru Jevheniju Hmaru, kurš ziņoja par Kijivas "tālā rādiusa sankciju plānu, vidējā rādiusa sankciju plānu un SBU sasniegtajiem rezultātiem," vietnē X pavēstīja Zelenskis.

"Jau vairākus mēnešus pēc kārtas SBU ir demonstrējis visaugstāko efektivitāti Ukrainas pozīciju aizstāvēšanā frontes līnijās, izmantojot dažāda veida bezpilota lidaparātus," ceturtdienas vakarā sacīja Zelenskis.

Pēc viņa paziņojuma Maskavas ieceltās okupācijas varasiestādes Krimā piektdien izsludināja reģionālo ārkārtas stāvokli.

Ko paredz šī operācija?

Tā kā visa militārā plānošana joprojām ir stingri konfidenciāla, Zelenskis nesniedza sīkāku informāciju par to, ko šī operācija sevī ietvers. Viņš gan uzteica SBU par tās nesenajiem panākumiem, "dodot triecienus okupācijas spēku personālsastāvam un tehnikai".

Vidēja un tālā rādiusa "sankciju" pieminēšana — termins, ko Kijiva izmanto, lai aprakstītu savus dronu triecienus Krievijā un Maskavas okupētajās teritorijās — arī lasāms kā mājiens tam, kas gaidāms.

Pēdējo dažu nedēļu laikā Ukrainas spēki ir devuši virkni triecienu Krievijas loģistikai, enerģētikas infrastruktūrai un "dziļās aizmugures drošības" sajūtai, vēršot uzbrukumus pret Krimu un Maskavu.

Krima un Maskava, visticamāk, saglabāsies kā prioritāte

Vairāki sekojoši dronu triecieni Krievijas galvaspilsētai — valsts vislabāk aizsargātajai daļai — apturēja Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas darbību, saasinot degvielas krīzi visā valstī un ienesot karu Krievijas iedzīvotāju mājās, kuri vairāk nekā četrus gadus kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija dzīvojuši relatīvā mierā.

Tūlīt pēc paziņojuma ceturtdienas vakarā Maskavas varasiestādes ziņoja par desmitiem dronu, ko Kijiva palaidusi Krievijas galvaspilsētas virzienā.

Pēdējo dienu laikā Ukrainas militārais izlūkdienests arī ziņojis, ka Ukrainas tālā rādiusa triecienu dēļ Krievija spiesta pārdislocēt pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai aizsargātu objektus, kas, šķiet, ir prioritāri: Maskavu un nelikumīgi uzbūvēto Kerčas tiltu, tādējādi pavājinot aizsardzību citos Krievijas reģionos un okupētajās teritorijās.

"Praksē tie ir divi apgabali, kurus krieviem ir pavēlēts aizstāvēt uz citu savas teritorijas un īslaicīgi okupēto Ukrainas teritoriju sektoru vājināšanas rēķina," sacīja Zelenskis.

"Sāksies elle"

Reģionālais ārkārtas stāvoklis okupētajā Krimā tika izsludināts tikai dažas dienas pēc tam, kad Ukrainas spēki deva triecienu dzelzceļa tiltam pār Ziemeļkrimas kanālu, degvielas objektiem un militārajai infrastruktūrai visā okupētajā Krimā.

Plaši elektroapgādes traucējumi Krimā ir atstājuši aptuveni pusi pussalas bez elektrības.

Ukrainas vidējā rādiusa triecieni 20 līdz 200 kilometru attālumā jau ir paralizējusi loģistiku Krievijas okupētajā Krimā, pārcērtot Maskavas apgādes ceļus tās karaspēkam okupētajās Ukrainas teritorijās.

Kijiva plāno pilnībā izolēt pussalu, nogriežot to no Maskavas un vienlaikus iznīcinot kritisko infrastruktūru, galu galā pakļaujot tur esošo Krievijas karaspēku aplenkumam.

"Elle tikai sākas," 17. jūnijā sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. "Loģistika tiek pārcirsta. Krima tiek izolēta."

Kijivas kampaņa anektētajā pussalā jau rit pilnā sparā. Krima saskaras ar nopietnu degvielas deficītu, un daudzi krievi panikā dodas mājup.

Zelenskis arī izteica kārtējo brīdinājumu Baltkrievijai saistībā ar Minskas "iespējamo agresijas paplašināšanu" pret Ukrainu, norādot, ka militārās infrastruktūras izvietošana gar Baltkrievijas un Ukrainas robežu ir gandrīz pabeigta.

"Ceļu infrastruktūras, kā arī munīcijas, degvielas un smērvielu glabāšanas bāzu būvniecība tuvojas noslēgumam," pēc brīfinga saņemšanas no Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta sacīja Zelenskis. "Šiem objektiem nav cita mērķa kā vien militārs."

Pirmdien Baltkrievijas trimdas opozīcija iesniedza brīdinājumu Kijivai, norādot, ka Minska drīzumā plāno iesaistīties Krievijas karā pret Ukrainu, ieskicējot, kā Aleksandrs Lukašenko maina savu politiku virzienā uz kara stāvokli.

Dalies ar šo ziņu