Ukraina, attīstot savas vidējā rādiusa trieciena spējas un koncentrējoties uz tādiem kritērijiem kā izmaksu efektivitāte un ieroču sistēmu efektivitāte pretinieka elektroniskās karadarbības apstākļos, ir uzsākusi raķešu “Dart” izstrādi. Šīs raķetes kā nesējplatformu izmanto meteoroloģisko zondu gaisa balonus.
Šis ir viens no jaunākajiem ieročiem Kijivas vidējā darbības rādiusa triecienu arsenālā. Gaisa balons par nesēju izvēlēts zemo izmaksu un plašās pieejamības dēļ, kā arī tādēļ, ka tas spēj sasniegt stratosfēru, nogādājot tajā raķeti “Dart”.
Raķete “Dart” no balona tiek nomesta 11–18 kilometru augstumā. Lidojuma sākotnējā fāzē tā izmanto satelītnavigāciju, savukārt aptuveni 6 kilometru augstumā virs zemes raķetes satelītnavigācijas iekārta tiek izslēgta, un tālāk mērķī to pa fiksētu trajektoriju nogādā cietās degvielas dzinējs.
Satelītnavigācijas sistēmas atslēgšana raķetes lidojuma beigu fāzē ir saistīta ar centieniem izvairīties no pretinieka radītajiem radioelektroniskās cīņas traucējumiem, kas varētu ietekmēt raķetes lidojuma trajektoriju un precizitāti.
Kā ziņo mediji, pagaidām šis ierocis vēl nav izgājis Ukrainas armijas kodifikācijas procesu.
ASV militārais medijs “Defense News” norāda, kādēļ Ukraina tik aktīvi izmanto gaisa balonus. Kā iepriekš intervijā izdevumam “Euromaidan Press” uzsvēra atvaļinātais pulkvedis Viktors Kevļuks, šādas nesējplatformas galvenās priekšrocības ir zemas izmaksas, pietiekami liela kravnesība, kā arī spēja palikt nemanāmām pretinieka radaru sistēmām. Pēc viņa teiktā, Ukraina krievijas virzienā jau ir palaidusi vairāk nekā 1000 šādu balonu.
Agresorvalsts krievijas teritorijas dziļumā stratosfēras baloni ar raķetēm virzās, izmantojot valdošos rietumu–austrumu vējus. Kā apgalvo pulkvedis, tie ir aizceļojuši pat līdz Maskavai, kur pretgaisa aizsardzība pagājušā gada septembra trieciena laikā tos fiksēja aptuveni 10 kilometru augstumā.
Šī nav pirmā reize, kad Ukrainas bruņotie spēki militāriem mērķiem izmanto gaisa balonus. Tas darīts arī iepriekš, taču citiem uzdevumiem – izlūkošanai vai kā viltus mērķiem. Viens no šādiem uzdevumiem bija izlūkot krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietas, vienlaikus liekot pretniekam pa baloniem izšaut miljoniem dolāru vērtas S-300 un S-400 pārtvērējraķetes. Šādā veidā tika ne vien fiksētas pretgaisa aizsardzības sistēmu pozīcijas, bet arī noplicināti to munīcijas krājumi.
Tas, ka baloni var kalpot arī kā ieroču sistēmu nesēji, plašākai sabiedrībai kļuva redzams šā gada maijā, kad internetā parādījās video, kurā redzams, kā no balona tiek palaists ASV ražojuma trieciendrons “Hornet”.
Kā vēsta “Defense News”, mēģinājumus izmantot balonus un vēja plūsmu to nogādāšanai aiz pretinieka līnijām ir veikuši arī krievu okupanti, taču bez vērā ņemamiem panākumiem. Neveiksmju iemesls meklējams apstāklī, ka valdošie vēji visā frontes līnijā pūš no rietumiem uz austrumiem, tādējādi agresora palaistie baloni bieži vien nonāk atpakaļ krievijas teritorijā.
Tomēr agresori šiem baloniem ir raduši citu pielietojumu – sakaru iekārtu pacelšanai retranslācijas nolūkos, jo īpaši pēc tam, kad okupācijas spēkiem tika atslēgts satelītinternets “Starlink”. Lai nodrošinātu daudzmaz kvalitatīvus sakarus, krievu armija izmanto balonus, kas spēj pacelt retranslatorus aptuveni 20 kilometru augstumā. Šādu balonu kravnesība sasniedz 100 kilogramus.
