Ukrainas bruņoto spēku vadība ir apstiprinājusi jaunu un vērienīgu Raķešu spēku un artilērijas attīstības koncepciju līdz 2030. gadam. Tās mērķis ir fundamentāli pārveidot valsts stratēģiskās triecienspējas, pakāpeniski atsakoties no padomju ēras mantojuma un izvēršot pašmāju tālās darbības raķešu un bezpilota sistēmu ražošanu, kas spēs sasniegt ienaidnieka mērķus līdz pat 2000 kilometru attālumā.
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis (Oleksandr Syrskyi) paziņojis par vēsturiska dokumenta – Ukrainas Bruņoto spēku Raķešu spēku un artilērijas attīstības koncepcijas periodam līdz 2030. gadam – apstiprināšanu. Jaunā stratēģija iezīmē skaidru Kijivas kursu uz neatkarības palielināšanu no ārvalstu militārās palīdzības un pāreju uz nacionālu aizsardzības ražošanu.
Kā uzsver ģenerālis O. Sirskis, koncepcija paredz maksimāli samazināt Ukrainas atkarību no sabiedroto piegādātajiem ieročiem un munīcijas, vienlaikus radikāli paplašinot pašmāju militāri rūpnieciskā kompleksa lomu.
Pamatojot nepieciešamību pēc sistēmiskām izmaiņām, Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks identificēja vairākus kritiskus izaicinājumus, kas pašlaik ietekmē artilērijas vienību efektivitāti kaujas laukā, tostarp kritisku atkarību no ārvalstu militārās palīdzības un sarežģītu loģistiku, ko rada nepieciešamība ekspluatēt ļoti daudzveidīgas un dažādu valstu ražotas artilērijas sistēmas, kā arī atsevišķu pašreizējo platformu ierobežoto trieciena rādiusu un akūtu artilērijas izlūkošanas līdzekļu trūkumu.
Saskaņā ar jauno koncepciju, tieši Ukrainā ražotās sistēmas veidos nākamo artilērijas vienību kodolu. Padomju kalibra ieroči, kurus vairs nav iespējams modernizēt vai efektīvi remontēt, pakāpeniski tiks pilnībā izņemti no bruņojuma. Savukārt modernās Rietumu sabiedroto sistēmas tiks saglabātas operatīvajā dienestā.
Tāpat dokumentā īpaša prioritāte piešķirta moderna artilērijas izlūkošanas tīkla izveidei. Ģenerālis O. Sirskis atkārtoti uzsvēra, ka artilērija joprojām ir viens no galvenajiem kaujas operāciju komponentiem, taču tās efektivitāte nav iedomājama bez spēcīgām izlūkošanas spējām un zibensātras informācijas apmaiņas.
Pati ambiciozākā koncepcijas daļa ir veltīta valsts raķešu programmas attīstībai. Ukraina plāno pabeigt izstrādes posmu un uzsākt pilna mēroga sērijveida ražošanu pašmāju ballistiskajām un spārnotajām raķetēm.
Apvienojumā ar tālās darbības bezpilota sistēmām, šie ieroči veidos vienotu stratēģisko triecienu arhitektūru. Tās uzdevums būs spēja precīzi neitralizēt ienaidnieka mērķus līdz pat 2000 kilometru attālumā.
Kā ziņo militārie analītiķi, nesen Ukrainas jaunā raķete FP-7.x sekmīgi noslēdza savu pirmo pilnībā vadāmo izmēģinājuma lidojumu. Šis ir izšķirošs solis pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas FREYJA izveidē.
FREYJA ir Ukrainas konstruktoru izstrādāts pārtvērējs, kura primārais uzdevums būs neitralizēt sarežģītus ballistisko raķešu draudus, piemēram, Krievijas taktiskās raķetes "Iskander-M". Tiek prognozēts, kā šis projekts nākotnē varētu kalpot par pamatu visas Eiropas vienotajai pretraķešu aizsardzības arhitektūrai.
