Premjers Rīgas konferences Biznesa forumā akcentē ES atbildību līdzfinansēt Baltijas reģiona drošību

Latvijā Vakar, 14:45

Sargs.lv

Foto: LATO / Riga Conference 2026

Latvija valsts drošībā faktiski iegulda nevis NATO noteiktos 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet gan 6,4%, ja aizsardzības izdevumiem pieskaita arī finansējumu iekšējās drošības dienestiem. Būtiska daļa no šiem ieguldījumiem tiek finansēta ar aizņemtiem līdzekļiem, par kuriem tiek iegādāti ieroči un militārais aprīkojums no Rietumeiropas valstīm. Šāda pieeja ilgtermiņā nav ilgtspējīga, tādēļ Eiropas Savienībai jau nākamajā plānošanas periodā būtu jāparedz ievērojami lielāks finansiālais atbalsts ES Austrumu flanga valstu drošības stiprināšanai un ekonomiskajai attīstībai. To trešdien Rīgas konferences ietvaros notiekošajā Biznesa forumā uzsvēra Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs.

Savā uzrunā viņš norādīja, ka spēcīga ekonomika ir efektīvas drošības priekšnoteikums.

"Ja nav drošības, nav investīciju un nav ekonomiskās izaugsmes. Ieguldot drošībā, mēs novēršam karu, kas ir priekšnosacījums mieram, savukārt miers nodrošina straujāku ekonomisko attīstību," sacīja A. Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Latvija kā Austrumu flanga valsts, kas robežojas ar agresorvalsti krieviju, neraugoties uz salīdzinoši nelielo ekonomiku, ar ieguldījumiem aizsardzībā stiprina ne tikai savu nacionālo drošību, bet arī reģionālo un transatlantisko drošību.

"Mēs ieguldām gan savu, gan aizņemto naudu. Mēs aizņemamies, lai investētu drošībā. Tomēr ilgtermiņā savu drošību nevaram balstīt tikai uz aizņemtiem līdzekļiem. Mums ir jāpelna vairāk un vienlaikus jāsamazina valsts parāds," sacīja Latvijas premjers.

Viņš atgādināja, ka Latvija jau ilgstoši kalpo par piemēru daudzām NATO dalībvalstīm. Šogad aizsardzības finansējums sasniegs 5% no IKP, taču, kā norādīja A. Kulbergs, faktiskais drošības finansējums veido jau 6,4% no IKP, ja tam pieskaita arī iekšējās drošības vajadzībām atvēlētos līdzekļus.

"Tas ir skaidrs signāls Eiropas Savienības valstīm un mūsu partneriem, ka mums rūp reāla drošība. Ja jautājat, vai ar 5% no IKP pietiek drošībai, mana atbilde ir nē. Tas ir par maz valstij, kas atrodas pie ES ārējās robežas un robežojas ar agresoru. Tas nozīmē, ka arī citām dalībvalstīm drošībā jāiegulda vairāk. Ja mēs to spējam demonstrēt ar savu piemēru, to var izdarīt arī citi," teica A. Kulbergs.

Latvijas premjerministrs atzina, ka nākamajā ES plānošanas periodā Latvija ir pieprasījusi septiņus miljardus eiro, kas galvenokārt paredzēti drošības stiprināšanai.

"Daudzi var jautāt, kāpēc tik daudz. Atbilde ir vienkārša. krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ gan Latvijā, gan citās Austrumu flanga valstīs IKP ir samazinājies par aptuveni 1,8%. Tas ir ģeopolitisks sods par atrašanos blakus agresorvalstij. Drošības risku dēļ pie mums ierodas mazāk tūristu, samazinās investīciju apjoms, un tas nozīmē mazāk naudas ekonomikā," skaidroja premjers.

Vienlaikus A. Kulbergs uzsvēra, ka, neraugoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi un mazākiem budžeta ieņēmumiem, Latvija valsts un visas Eiropas Savienības ārējās robežas nostiprināšanā uz robežas ar krieviju un Baltkrieviju ir ieguldījusi vienu miljardu eiro.

"Tāpat ievērojami līdzekļi iztērēti ieroču un militārā aprīkojuma iegādei, kas ražoti citviet pasaulē, tostarp citās Eiropas Savienības valstīs. Atgādinu, ka tā ir Latvijas aizņemtā nauda, kas tiek ieguldīta citu ES valstu militārajā rūpniecībā. Mēs tērējam visvairāk, investējam visvairāk un ciešam visvairāk, turklāt esam spiesti aizņemties arī Austrumu robežas stiprināšanai," norādīja premjerministrs.

A. Kulbergs uzsvēra, ka līdzīga situācija ir vērojama arī citās Austrumu flanga valstīs, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Rumānijā, kur ģeopolitiskie riski kavē ekonomikas attīstību, bet vienlaikus pieaug pienākumi un izdevumi drošības jomā.

"Mēs nedrīkstam pieļaut ekonomiskās aktivitātes samazināšanos šajās valstīs. Lai spētu nodrošināt drošību, Austrumu flanga valstīm jābūt ar spēcīgām ekonomikām. Tāpēc nepieciešams lielāks ES atbalsts mūsu reģionam. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pierobežā tiek slēgtas skolas, bērnudārzi un slimnīcas, jo tad pieaug populisma risks, kas mūs visus padara vājākus un nestabilākus," sacīja A. Kulbergs.

Premjers arī uzsvēra nepieciešamību attīstīt Austrumu flanga valstu, tostarp Latvijas, militārās rūpniecības kapacitāti. Viņš norādīja, ka Latvija jau ražo ne tikai augstas kvalitātes bezpilota lidaparātus, bet arī sauszemes un jūras bezpilota sistēmas. Tādēļ ir svarīgi, lai aizsardzībai ik gadu atvēlētie divi miljardi eiro veicinātu arī vietējās ekonomikas izaugsmi.

"Mums nepieciešama vietējā ražošana. Ukrainas piemērs to apliecina vislabāk. Piegāžu drošība kļūst arvien nozīmīgāka. Turklāt tas attiecas ne tikai uz aizsardzības nozari, bet arī uz medicīnu, pārtikas ražošanu, enerģētiku un sakaru jomu," viņš piebilda.

Kā nozīmīgu ieguldījumu Latvijas militārās industrijas attīstībā A. Kulbergs minēja šovasar parakstīto sadarbības līgumu ar Ukrainu aizsardzības industrijas jomā. Pēc premjera teiktā, tas ļaus Latvijai daudz ātrāk pārņemt Ukrainas jaunākās tehnoloģiskās izstrādes un kaujas laukā gūto pieredzi.

Turklāt šīs sadarbības praktisku īstenošanu veicina arī ES 90 miljardu eiro aizdevuma programma Ukrainai, kas paredz, ka līdzekļi izmantojami tādu ieroču un aizsardzības sistēmu iegādei, kuras ražotas Eiropas Savienībā.

"Tā ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmumiem paplašināt sadarbību, bet Ukrainas uzņēmumiem ienākt ES tirgū. Pateicoties šim līgumam, mums jau ir vienošanās ar četrām kompānijām par sadarbību produktu kopražošanā ar Latvijas militārās industrijas uzņēmumiem," atklāja A. Kulbergs.

Premjers arī atzinīgi novērtēja Noturības bankas izveides iniciatīvu Baltijas valstu un Kanādas militārās nozares uzņēmumu atbalstam, kā arī aicināja ārvalstu aizsardzības industrijas pārstāvjus izmantot poligonu "Sēlija", kas ir viens no retajiem Eiropā, kur iespējams trenēties Ukrainas kaujas laukam pietuvinātā elektromagnētiskās karadarbības vidē.

atturēšana