Lai novērstu kritiskās personāla problēmas Vācijas bruņotajos spēkos (Bundesvērā), valdība ir apstiprinājusi likumdošanas grozījumus, kas turpmāk paredz obligātu dalību mācībās rezerves karavīriem
Līdz šim dalība mācībās bija brīvprātīga. Turklāt, lai rezerves karavīrs dalību tajās atteiktu, varēja tikt izmantotas tā sauktās dubultās veto tiesības. Proti, konkrētā rezerves karavīra dalībai mācībās bija jāpiekrīt gan pašam karavīram, gan viņa darba devējam. Tagad Vācijas valdība lēmusi, ka turpmāk šādu veto tiesību vairs nebūs.
Kā vēsta mediji, šāds solis sperts, lai novērstu līdz šim lielāko izaicinājumu apjomīgu mācību rīkošanā. Šādi Vācija cer izpildīt stingrās NATO prasības par aizsardzības plānošanu.
Likumprojekts, kas paredz Vācijas bruņoto spēku rezerves stiprināšanu, valdībā tika apstiprināts šā gada 1. jūlijā un tagad tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Tas vērtējams kā nozīmīgs pavērsiens, arvien vairāk atsakoties no brīvprātīgā personāla piesaistes modeļa bruņotajos spēkos, kāds pastāvēja kopš 2011. gada.
Pašreizējie dati gan uzrāda krasu atšķirību starp nominālo kapacitāti un faktiski kaujas gatavībā esošajiem spēkiem. Saskaņā ar Vācijas raidsabiedrības ARD ziņoto patlaban Bundesvēra struktūrās ir stingri integrēti tikai aptuveni 66 000 rezerves karavīru.
Vācijas valdības ieskatā šāda kārtība ir nesavietojama ar efektīvas militārās gatavības nodrošināšanu. Jaunais likumprojekts ļauj Vācijas bruņotajiem spēkiem noteikt militārās mācības rezerves karavīriem kā obligātas, balstoties uz personas iepriekšējo aktīvo dienestu.
Ikgadējo militāro mācību ilgums būtu no trim līdz divpadsmit nedēļām gadā, kopumā veidojot sešu līdz divpadsmit mēnešu obligātā dienesta pienākumu. Noteikumi paredz arī skaidrus vecuma ierobežojumus. Personas ar īsāku iepriekšējā dienesta ilgumu varētu tikt iesauktas līdz 45 gadu vecumam. Savukārt bijušie profesionālā dienesta vai līgumkaravīri varētu tikt aicināti uz mācībām līdz 65 gadu vecumam. Atsevišķos gadījumos dienestā atkal iesaukt varētu pat personas līdz 68 gadu vecumam.
Likumprojekts arī stiprina saikni starp Vācijas nacionālās aizsardzības stratēģiju un valsts starptautiskajām saistībām NATO. Bijušajiem karavīriem, kuri aktīvajā dienestā pavadījuši vairāk nekā gadu, varētu ar pavēli noteikt dienestu arī citās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs, kā arī norīkot dienestam uz karakuģiem vai lidmašīnās. Tomēr jebkura karaspēka izvietošana ārzemēs, kas saskaņā ar stingrajiem Vācijas likumiem prasa parlamenta apstiprinājumu, rezerves karavīriem joprojām būtu pilnībā brīvprātīga.
Kā kompensācijas mehānismu pilnīgai veto tiesību atņemšanai valdība darba devējiem piedāvā pagarinātus militāro mācību izziņošanas termiņus. Praksē tas nozīmētu, ka pavēles par iesaukšanu tiktu izsniegtas astoņas nedēļas pirms mācību sākuma, dubultojot līdzšinējo četru nedēļu termiņu. Pēc tam darba devējiem būtu divas nedēļas laika, lai sniegtu atbildi – proti, lūgtu atlikt konkrētā darbinieka militāro apmācību, pamatojot, kāpēc darbinieks attiecīgajā brīdī ir neaizvietojams. Tāpat Vācijas valdība sola darba devējiem lielākas finansiālās kompensācijas, kas palīdzētu segt izmaksas par aizvietojošo darbinieku algošanu, kā arī mērķtiecīgus atbalsta maksājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Tomēr Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (DIHK) uzskata, ka ar šiem pasākumiem nepietiek. Nozari pārstāvošā organizācija brīdina, ka Bundesvērs un privātais sektors ir iesaistījušies tiešā konkurencē par vieniem un tiem pašiem darbiniekiem, īpaši tādās jomās kā loģistika, informācijas tehnoloģijas un drošība. Tāpēc darba devēju organizācija pieprasa vismaz trīs mēnešu paziņošanas termiņu un pastāv uz to, ka pirms valdība ķeras pie obligātu pienākumu noteikšanas, tai būtu jāizsmeļ visas brīvprātīgo stimulu iespējas darba devējiem.
Vienlaikus Vācijas valdības politiskais signāls ir nepārprotams. Lai gan Vācija pagaidām oficiāli neatjauno masveida obligāto militāro dienestu, tā skaidri atsakās no pieņēmuma, ka valsts aizsardzībai nepieciešamā iedzīvotāju militārā gatavība var balstīties tikai uz viņu labo gribu.
Paredzams, ka šis likumprojekts Vācijas parlamentā (Bundestagā) tiks apspriests pēc vasaras pārtraukuma. Vācijas valdības mērķis ir panākt, lai likums stātos spēkā līdz 2027. gada sākumam. Ja likumprojekts tiks pieņemts, tas Vācijas valdībai sniegs kritiski svarīgu spēju, kādas tai trūka gadiem ilgi. Praksē tas nozīmēs, ka tā vietā, lai vienkārši papildinātu rezerves karavīru sarakstus ar jauniem vārdiem, izpildot kaujas gatavības prasības tikai formāli, valdībai beidzot būs tiesiskais mehānisms, lai šos cilvēkus pārvērstu reālā kaujas spēkā.
