Precīzi noteikta militāro vienību komandieru atbildības sadale reģionā, detalizētāk izstrādāti reģionālie aizsardzības plāni un iespēja veikt kopīgus, izdevīgākus ieroču iepirkumus – šie, Latvijas aizsardzības ministra Raivja Meļņa ieskatā, būs pirmie un visstraujāk jūtamie ieguvumi Latvijas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem pēc abās valstīs izvietoto NATO sauszemes spēku komandvadības nodošanas Vācijas un Nīderlandes apvienotā 1. korpusa štābam.
Portāls “Sargs.lv” jau rakstīja, ka šonedēļ, 30. jūnijā, Latvijas un Igaunijas dvīņu pilsētā Valkā–Valgā notika svinīgā ceremonija. Tajā NATO Sabiedroto sauszemes pavēlniecības komandiera ASV ģenerāļa Kristofera Donahjū vadībā notika NATO taktiskās komandvadības atbildības nodošana no NATO Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa Vācijas un Nīderlandes kopējā korpusa štābam.
Kā ziņots iepriekš, šis solis iezīmē plašāku pāreju no viena korpusa atbildības sektora uz daudz sarežģītāku korpusu karadarbības arhitektūru, mainot NATO pieeju no līdzšinējās atturēšanas pasākumu veikšanas uz praktisku liela mēroga aizsardzības operāciju plānošanu un vadīšanu. Turklāt Vācijas un Nīderlandes korpusa ienākšana Baltijas reģionā nozīmē, ka kopumā alianses Austrumu flangā tiek veidoti vairāki specializēti korpusi. Tie būs pielāgoti konkrēto teritoriju aizsardzības prasībām, darbosies vienotā NATO komandvadībā un gatavosies augstas intensitātes konfliktam, kāds šobrīd novērojams krievijas agresijas gadījumā pret Ukrainu.
Lai labāk izprastu, ko šīs izmaiņas dos praksē, portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja aizsardzības ministru Raivi Melni, kurš vēl nesen dienēja Nacionālajos bruņotajos spēkos, vadot gan vienu no Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes bataljoniem, gan detalizēti iedziļinājās Ukrainas bruņoto spēku kaujas pieredzē, strādājot kā Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvis Ukrainā.
Skaidrāka aizsardzības plānu izstrāde ar lielāku detalizācijas pakāpi
Kā vienu no pirmajiem ieguvumiem tam, ka Daudznacionālā divīzija “Ziemeļi”, Igaunijas divīzija un abās valstīs izvietotās sabiedroto brigādes tiek nodotas Vācijas un Nīderlandes 1. korpusa atbildībā, ministrs uzskaita daudz skaidrāku atbildības sadali starp šeit izvietotajām nacionālo un daudznacionālo spēku vienībām un to komandieriem.
Skaidrāks atbildības jomu sadalījums sekmēs arī augstāku karavīru sagatavotību. Saskaņā ar notikušajām izmaiņām Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi”, Igaunijas divīzijas un abās valstīs izvietoto NATO sabiedroto vienību karavīru apmācība turpmāk tiks plānota Vācijas un Nīderlandes korpusa līmenī, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju un valstu teritoriju aizsardzību pret iespējamu krievijas iebrukumu.
Vajadzībām pakārtoti ieroču iepirkumi
Kā uzsver R. Melnis, reģionālās aizsardzības plānošana Vācijas un Nīderlandes korpusa ietvaros ne tikai Latvijai un Igaunijai, bet arī pašai Vācijai un Nīderlandei ļaus labāk fokusēties uz nepieciešamajiem bruņojuma iepirkumiem.
Viņš arī piebilda, ka, sadalot Baltijas reģionu atbildības teritorijās, katras dalībvalsts bruņotie spēki iegūs lielāku izpratni par saviem uzdevumiem un spēs daudz precīzāk izveidot nepieciešamo ieroču sistēmu un aprīkojuma iepirkumu sarakstu.
Lai gan iepriekš Starptautiskā stratēģisko pētījumu centra eksperts Rubens Strjuarts savā analīzē par NATO sauszemes spēku komandvadības maiņu Latvijā un Igaunijā atzina, ka Vācijas–Nīderlandes korpusam ir augsti kvalificēts štābs un spēcīgs nacionālo spēku bāzes atbalsts, viņš norādīja, ka tam pagaidām iztrūkst pilnvērtīgas korpusa līmeņa uguns jaudas. Eksperta prāt tas saistīts ar aizvadīto gadu desmitu militāro izdevumu samazināšanu, kas tagad steigā jākompensē.
Tiesa, šāda situācija Latvijas aizsardzības ministra ieskatā paver iespēju izvēlēties daudz mūsdienīgākas, efektīvākas un iznīcinošākas ieroču sistēmas.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka gan Latvija, gan Igaunija ir starp tām NATO dalībvalstīm, kuru izdevumi aizsardzības vajadzībām jau ir pietuvojušies 5% no valstu iekšzemes kopprodukta (IKP). Abās valstīs ir noteikti ambiciozi bruņoto spēku attīstības mērķi. Galvenais uzsvars tiek likts uz pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, dronu spējām, kā arī tālās darbības trieciena spēju iegādi, izstrādi un ražošanu.
Lai arī pagaidām procentuāli mazāku daļu no IKP, tomēr absolūtajos skaitļos daudz lielāku naudas summu aizsardzības vajadzībām ir paredzējusi arī Vācija.
Kā iepriekš intervijā žurnālam “The Economist” norādīja Vācijas armijas inspektors un sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Kristians Freidings, pārapbruņošanās kontekstā Vācijas armija jeb Bundesvērs ir izvirzījis piecas prioritātes:
- Tālās darbības ieroču iepirkums: sistēmas, ar kurām mērķus var satriekt 100 līdz 300 kilometru rādiusā, kā arī lielākos attālumos – līdz 1000 kilometriem.
- Dažāda tipa bezpilota sistēmu un pretgaisa aizsardzības iekārtu iegāde.
- Radioelektroniskās karadarbības spēju izveide un attīstība.
- Bezpilota sistēmu integrācija kopā ar tradicionālajām kaujas tehnikas platformām un ieroču sistēmām.
- Mākslīgā intelekta integrācija komandvadībā.
Ekspertu vērtējumā šie ir atbilstoši soļi, lai Bundesvērs pavisam drīz sasniegtu savu stratēģisko mērķi – kļūt par spēcīgākajiem konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, caur Vācijas–Nīderlandes korpusu sniedzot daudz lielākas un modernākas spējas Latvijas un Igaunijas aizsardzībai.
Līdzīgu savu bruņoto spēku strauju attīstību plāno arī Nīderlande, kura līdz 2035. gadam palielinās aizsardzības izdevumu līmeni līdz 3,5% no IKP. Nīderlandes armija fokusējas uz smago kaujas spēju, proti, tanku un kājnieku kaujas mašīnu flotes atjaunošanu, kā arī, sekojot kara pieredzei Ukrainā, arvien vairāk integrēs dažādas bezpilota sistēmas.
Būtisku lomu armijas attīstībā Nīderlande velta arī loģistikas un nodrošinājuma pilnveidei, veidojot krājumu rezerves, kā arī attīstot sadarbību ar industriju, lai izstrādātu lētākas, efektīvākas un plaša konflikta gadījumā ātri aizvietojamas ieroču sistēmas.
Plašākas spējas un papildspēki
Lai arī NATO Sauszemes spēku pavēlniecības 1. Vācijas un Nīderlandes korpusam dotais uzdevums – strādāt pie Latvijas un Igaunijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzības – ir izaicinošs, Latvijas aizsardzības ministrs skaidro, ka dalība korpusā abu valstu bruņotajiem spēkiem, papildus jau izvietotajām NATO daudznacionālajām brigādēm, ļaus rēķināties ar korpusa līmeņa karaspēka spējām.
“Tas ir daudz lielāks spēju kopums un smagums, ko ienesīs šāda korpusa ienākšana Igaunijā un Latvijā,” viņš piebilda.
