Baltijas valstis atrodas uz pirmās aizsardzības līnijas, tāpēc ASV militārajai klātbūtnei reģionā ir jābūt pastāvīgai, lai Krievija zinātu – jebkurš konflikts ar Latviju nozīmē konfliktu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā intervijā portālam "Sargs.lv" uzsver ASV Kongresa pārstāvis Dons Beikons (Don Bacon). Viņš augsti vērtē Latvijas progresu kopš neatkarības atgūšanas, tās līderību Dronu koalīcijā un vērienīgos aizsardzības izdevumus, kas kalpo par piemēru arī pašām ASV.
D. Beikons norāda, ka ģeopolitiskā situācija Baltijas reģionā joprojām ir saspringta, jo trīs Baltijas valstis robežojas gan ar Krieviju, gan Kēnigsbergas apgabalu. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un regulāros draudus kaimiņvalstīm, apdraudējums ir reāls.
"Es uzskatu, ka Amerikai ar uzņemošo valstu atļauju ir jābūt šeit klātesošai. Krievijai ir jāsaprot – jebkura cīņa ar Latviju ir cīņa ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs stāvētu plecu pie pleca ar saviem draugiem," uzsver kongresmenis.
Viņš atgādina, ka trīs Baltijas valstīs kopā dzīvo aptuveni astoņi miljoni cilvēku, kuri atrodas tiešā saskarsmē ar agresorvalsti, tāpēc sabiedroto atbalsts ir izšķirošs brīvības saglabāšanai. D. Beikons neslēpj apbrīnu par Latvijas sasniegto kopš 1990.–1991. gada: "Atbrīvošanās no komunisma, tūlītēja brīvā tirgus un demokrātijas pārņemšana – es vēlos, lai visa pasaule to redzētu. Tas ir spožs gaismas stars."
Praktiskam un finansiālam ASV atbalstam Baltijas valstīm par apliecnājumu kalpo ASV aizsardzības budžetā (NDAA) iekļautā Baltijas drošības iniciatīva (Baltic Security Initiative), kurai atvēlēti 200 miljoni ASV dolāru.
Pēc kongresmeņa teiktā, šis finansējums ne tikai sniedz drošības garantijas sabiedrotajiem, bet arī uzliek pienākumu Pentagonam nodrošināt, ka līdzekļi tiek novirzīti tieši trīs Baltijas valstu kopējās aizsardzības tīkla stiprināšanai. Galvenās prioritātes, ko plānots attīstīt kopīgi ar NATO un ASV Eiropas pavēlniecību (EUCOM), ir sensoru sistēmas, pretgaisa aizsardzība un jūras pārredzamības un novērošanas spējas.
Īpašu atzinību D. Beikons izsaka Latvijas uzņemtajam kursam bezpilota lidaparātu jomā, kur Latvija ir uzņēmusies vadošo lomu.
Viņš atzīst, ka ASV vēsturiski ir koncentrējušās uz ļoti dārgu un sarežģītu ieroču sistēmu, piemēram, iznīcinātāju F-35, iegādi. Tikmēr karš Ukrainā, kur ik dienas tiek izmantoti tūkstošiem 5000 dolāru vērtu dronu, ir jauna realitāte. "Mēs mācāmies, un es uzskatu, ka Latvija mums palīdz apgūt šo jauno jomu, palīdz ieviest inovācijas un zināmā mērā liek mums pārformatēt savu domāšanu par to, kā tiek vadīta karadarbība," secina D. Beikons.
Kongresmenis, kurš pats ir viens no aktīvākajiem Ukrainas atbalsta aizstāvjiem ASV Kongresā, uzsver, ka Vladimiram Putinam ir jāsaprot – šī cīņa viņam ir bezcerīga, un to var panākt tikai ar stingru ASV un NATO atbalstu Ukrainai, kā arī tālāku sankciju pastiprināšanu pret Krieviju.
Tāpat viņš izceļ Latvijas pašaizliedzību, investējot pašu aizsardzībā: "Latvija aizsardzībai tērē 4,9% no IKP un nākamgad plāno sasniegt 5%. Jūs šajā ziņā šobrīd apsteidzat Ameriku! Tas ir milzīgs apjoms. Jūs darāt savu daļu, un Amerikai ir jāseko šim piemēram."
D. Beikons atklāj, ka arī ASV nākamajā gadā centīsies palielināt aizsardzības budžetu par aptuveni 500 miljardiem dolāru, lai modernizētu kodolatturēšanas spējas, iegādātos jaunākos F-35 un F-47 iznīcinātājus, kā arī investētu dronu tehnoloģijās.
Intervijas noslēgumā ASV kongresmenis izteica īpašu pateicību Latvijai par tās viesmīlību un ieguldījumu infrastruktūrā, kas uzlabo Latvijā izvietoto ASV karavīru dzīves kvalitāti. "Es vēlos pateikties Latvijai par investīcijām, ko esat veikuši mūsu karavīru labā – dzīvojamās telpas, dzīves kvalitāte un jūsu viesmīlība pret mūsu karavīriem tiek ļoti augstu novērtēta. Mēs sakām jums lielu paldies," viņš noslēdz.