Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO austrumu flangs arvien vairāk pārliecinās, ka alianses nākotne jau tiek pārrakstīta Ukrainas kaujas laukā. No bezpilota lidaparātu kara un kiberaizsardzības līdz civilajai noturībai un plaša mēroga militārajai mobilizācijai – Austrumeiropas amatpersonas norāda, ka Ukraina ir kļuvusi par vienu no kaujās visvairāk rūdītajām armijām pasaulē. Tas liek NATO pārskatīt pieeju nākotnes karadarbībai, vēsta “Fox News”.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nesen apstiprināja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir saņēmis uzaicinājumu piedalīties alianses ikgadējā samitā Ankarā jūlijā. Tas uzsver, cik nozīmīgu vietu Ukraina ieņēmusi NATO nākotnes redzējumā, lai gan tā joprojām nav alianses dalībvalsts.
Diskusijas par NATO nākotni pēdējā laikā kļuvušas īpaši aktuālas, kad alianses ārlietu ministri pulcējās Zviedrijā, gatavojoties nozīmīgajam NATO samitam jūlijā. ASV valsts sekretārs Marko Rubio gaidāmo tikšanos nodēvējis par “vienu no svarīgākajiem līderu samitiem NATO vēsturē”.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio brīdināja NATO sabiedrotos, ka aliansei trūkst jaudu munīcijas ražošanai nākotnes konfliktiem. Šīs bažas pauda arī atvaļinātais ģenerālleitnants Ričards Ņūtons, norādot, ka Pentagons pēta Ukrainas militārās rūpniecības spēju ātri pielāgoties kara apstākļiem.
“Vairākas valstis raugās uz Ukrainas aizsardzības rūpniecības transformāciju kā piemēru gan kvalitātes, gan milzīgā ieroču daudzuma pieauguma ziņā frontē,” skaidroja Ņūtons. Viņš piebilda, ka Pentagons to ņem vērā un strādā pie tā, lai veicinātu pārmaiņas arī ASV industriālajā bāzē.
“Mums ir būtiski panākt, lai spējas mūsu karavīriem uz vietas varētu nodrošināt daudz ātrāk – nevis gadu, bet mēnešu un, iespējams, pat nedēļu laikā,” uzsvēra Ņūtons.
Rubio atsaucās arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Savienotās Valstis saglabās savu karaspēka klātbūtni Polijā. Iepriekš bija izskanējušas bažas par iespējamu ASV spēku samazināšanu NATO austrumu flangā.
Pirms NATO sanāksmes Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atzinīgi novērtēja Trampa paziņojumu.
“Es vēlos pateikties prezidentam Trampam par viņa paziņojumu, ka ASV karavīru klātbūtne Polijā tiks saglabāta aptuveni līdzšinējā līmenī,” sacīja Sikorskis. “Domāju, tas Putinam liek justies ļoti neērti.”
Daži eksperti norāda, ka diskusijās par NATO nākotni Maskavai ir dziļi ironisks aspekts. Viens no Kremļa līdera Vladimira Putina galvenajiem iebildumiem pirms iebrukuma bija NATO paplašināšanās austrumu virzienā un Ukrainas arvien ciešākā tuvināšanās aliansei.
Maskava vairākkārt pieprasījusi, lai NATO samazinātu savu militāro klātbūtni līdz 1997. gada līmenim, kā arī iebildusi pret jebkādu Ukrainas iespējamo dalību aliansē nākotnē. Taču iebrukums panācis pretēju efektu – tas paātrinājis NATO paplašināšanos, norāda medijs.
Somija oficiāli pievienojās NATO 2023. gadā, pieliekot punktu gadu desmitiem ilgajai militārajai nepievienošanās politikai. Savukārt Zviedrija aliansei pievienojās 2024. gadā pēc tam, kad Krievijas iebrukums būtiski mainīja drošības uztveri Ziemeļeiropā.
Somija viena pati NATO robežu ar Krieviju pagarināja par vairāk nekā 1285 kilometriem. Tagad Polijas un Ukrainas amatpersonas norāda, ka karš ne tikai ģeogrāfiski paplašina NATO, bet arī būtiski pārveido pašu aliansi.
“Gadu desmitiem NATO galvenokārt koncentrējās uz ekspedīciju kariem un cīņu pret terorismu,” sacīja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Zaļevskis. “Mūsdienu karš lielā mērā tiek vadīts ar droniem.”
Viņš piebilda, ka “pasaulē nav armijas, kas labāk par Ukrainu” saprastu mūsdienu kaujas lauka realitāti.
Atvaļinātais ģenerālis Filips Brīdlovs, kurš iepriekš ieņēma NATO spēku Eiropā augstākā virspavēlnieka amatu, sacīja, ka karš būtiski mainījis veidu, kā militāristi visā pasaulē izprot mūsdienu karadarbību.
“Karš Ukrainā ir mainījis daudz vairāk nekā tikai NATO izpratni par mūsdienu karu. Tas ir mainījis visas pasaules izpratni,” skaidroja Brīdlovs.
Viņš norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki pēc gadiem ilgām cīņām pret Krieviju kļuvuši par vienu no kaujasspējīgākajiem un bīstamākajiem militārajiem spēkiem Eiropā, neraugoties uz to, ka Ukraina saskaņā ar 1994. gada Budapeštas memorandu atteicās no padomju laika kodolarsenāla.
“Šodien vairums piekrīt, ka Ukraina ne tikai cīnās, bet arī atgūst teritorijas no viena no pasaulē bīstamākajiem militārajiem spēkiem,” uzsvēra Brīdlovs.
Šī transformācija ir redzama visā Ukrainā. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā darbojās viens no lielākajiem IT sektoriem Austrumeiropā. Tagad valstī strauji attīstās militāro inovāciju ekosistēma, kas koncentrējas uz droniem, pretdronu sistēmām, lauka sakariem un decentralizētu ieroču ražošanu. NATO amatpersonas un Eiropas militārie eksperti šīs mācības pēta arvien rūpīgāk.
Brīdlovs norāda, ka konflikts atklājis tradicionālās gaisa varas ierobežojumus un paātrinājis bezpilota lidaparātu kara attīstību.
“Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka karš Ukrainā būtībā norisinās bez modernas kaujas aviācijas atbalsta Krievijas gaisa spēku neveiksmju dēļ,” viņš sacīja. “Tieši tāpēc dronu karš ir pieaudzis tik strauji – neviena no pusēm nav spējusi pilnvērtīgi izmantot patiesi modernas gaisa spējas.”
Šīs pārmaiņas ietekmē arī NATO stratēģiju.
Polijas aizsardzības amatpersona Zaļevskis pastāstīja, ka Pentagons pašlaik virza modeli, ko Polijas amatpersonas dēvē par “NATO 3.0”. Tā ir koncepcija, saskaņā ar kuru Eiropa uzņemas lielāku atbildību par konvencionālo aizsardzību, bet Amerikas Savienotās Valstis arvien vairāk uzmanības pievērš Ķīnai un Indijas un Klusā okeāna reģionam.
“Šīs koncepcijas galvenais pieņēmums ir tāds, ka konvencionālā ziņā Eiropa sevi aizstāvēs pati,” uzsvēra Zaļevskis.
Šī pāreja notiek laikā, kad Polija strauji palielina militāros izdevumus un pozicionē sevi kā vienu no vadošajām NATO militārajām varām alianses austrumu flangā.
Varšava šogad aizsardzībai atvēlējusi gandrīz 5% no IKP, kas ir augstākais rādītājs NATO. Polijas amatpersonas uzskata, ka karš pierādījis: Austrumeiropai bija taisnība, jau krietni pirms daudzām Rietumeiropas valstīm nopietni uztverot Krievijas radītos draudus.
“Austrumu flangs ir kļuvis daudz spēcīgāks nekā pirms pieciem gadiem,” sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Marčins Bosackis. “Mums bija taisnība par Putina režīma būtību un Krievijas agresīvo stratēģiju.”
Pašlaik Ukraina nav NATO dalībvalsts, un alianse kara laikā izvairās Kijivai piedāvāt konkrētu iestāšanās grafiku, baidoties, ka tas varētu izraisīt tiešu konfrontāciju starp NATO un Krieviju.
Tomēr visā Austrumeiropā amatpersonas arvien biežāk uzsver, ka alianses nākotne var būt atkarīga no Ukrainas neatkarīgi no tās formālā dalības statusa, secina “Fox News”.
