Budanovs Rīgas konferencē: Ietaupiet savas asinis un naudu, izmantojot mūsu pieredzi

Viedoklis
Sargs.lv
Diskusijas dalībnieki
Foto: Rīgas konference

Ukraina ir pierādījusi, kā apņēmīga nācija spēj turēties pretī skaitliski lielākam militāram spēkam, izmantojot ātru pielāgošanos, tehnoloģiskās inovācijas un ciešu sadarbību starp bruņotajiem spēkiem un aizsardzības industriju. Šī gada "Rīgas konferencē 2026" (Riga Conference 2026) augsta ranga amatpersonas no Ukrainas, Latvijas, Vācijas un Francijas diskutēja par to, kā aliansei ātrāk un efektīvāk pārņemt Ukrainas asiņaino, bet nenovērtējamo pieredzi.

Ukrainas Prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs diskusijā atgādināja, ka Krievija bieži vien mēģina radīt ilūziju par savu visvarenību. Kā spilgtu piemēru viņš minēja gadījumu, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par kādas pilsētas ieņemšanu, taču jau pēc dažām dienām ukraiņu korpusa komandieris nofilmēja video no tās pašas pilsētas centra, pilnībā apgāžot Kremļa propagandu.

Pēc Budanova teiktā, tā ir klasiska Krievijas militārā sistēma, kurā pakļautie maldina vadību, lai saglabātu seju. Tomēr atslābt nedrīkst, jo pretinieks joprojām ir milzīgs un spēcīgs.

Image
Kirils Budanovs
Foto: Rīgas konference

Runājot par karadarbības evolūciju, K. Budanovs uzsvēra tehnoloģiju nozīmi mūsdienu "caurredzamajā kaujaslaukā", kur katra kustība ir redzama abām pusēm.

"Mūsu pieredze ir nenovērtējama, taču tā nākusi par ļoti asiņainu cenu. Nevienam citam pasaulē nav šādas pieredzes, izņemot Ukrainu un Krieviju. Rietumu pasaule visu mēra naudā. Šeit slēpjas Ukrainas nenovērtējamā priekšrocība – jūs varat ietaupīt milzīgus līdzekļus, neizejot to pašu ceļu, ko jau esam izgājuši mēs. Ietaupiet savas asinis un naudu, un izmantojiet mūsu pieredzi," klātesošos aicināja K. Budanovs.

Viņš arī akcentēja, ka atsevišķu dronu ražošana pati par sevi nedod rezultātu – ir nepieciešama integrēta ekosistēma, kurā ietilpst situācijas izpratne, radioelektroniskā karadarbība un koordinēta vadība.

Tehnoloģijas kompensē cilvēku trūkumu – Latvijas mācības

Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādīja, ka Latvija no Ukrainas mācās jau kopš pirmajām kara dienām. Pašlaik Latvija aktīvi strādā pie tā, lai pārņemtu Ukrainas pieredzi bezpilota sistēmu izmantošanā un militārās industrijas attīstībā, veidojot arī kopuzņēmumus kaujās pārbaudītu tehnoloģiju ražošanai Latvijā.

Mācoties no Ukrainas pieredzes, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas jau tiek veidoti aizsardzības nocietinājuma risinājumi un izvietoti dronu pārtvērēji, kas nodrošina lētu un efektīvu gaisa apdraudējumu neitralizēšanu.

Ņemot vērā Latvijas ierobežotos cilvēkresursus salīdzinājumā ar Ukrainu, R. Melnis uzsvēra mākslīgā intelekta un autonomo sistēmu nozīmi. Latvijai ir jārēķina katrs karavīrs, tāpēc uzdevumi, ko var veikt tehnoloģijas, ir jāuztic autonomām sistēmām. 

Image
Aizsardzības ministrs
Foto: Rīgas konference

Ministrs arī akcentēja visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi: "Militārie spēki, lai cik labi aprīkoti tie būtu, zaudēs, ja nebūs spēcīga sabiedrības un industrijas atbalsta."

Lielvalstu transformācija un iepirkumu kultūras maiņa

Vācijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Sebastians Hartmanis akcentēja Vācijas vēsturisko pārmaiņu mērogu. Vācija ievērojami palielina aizsardzības tēriņus, sasniedzot vairāk nekā 140 miljardus eiro nākamgad, kā arī plāno desmitgades laikā paplašināt savus bruņotos spēkus līdz 460 000 karavīru kopā ar rezervistiem.

Vācija maina arī savu iepirkumu loģiku – tā sniedz finansējumu uzņēmumiem nākotnes tehnoloģiju izstrādei, nevis iepērk vakardienas produktus. Tāpat Vācija savās mācībās jau šobrīd iesaista Ukrainas virsniekus kā instruktorus.

Savukārt Francijas Bruņoto spēku ministrijas pārstāvis ģenerālleitnants Sebastjēns Valets uzsvēra nepieciešamību pielāgot miera laika birokrātiskās normas reālā kara apstākļiem. Viņaprāt, aliansei ir jābūt spējīgai reaģēt elastīgi, nodrošinot komandķēdes pielāgošanos un pārejot uz proaktīvu atturēšanu, lai radītu pretiniekam nepārtrauktas dilemmas.

Image
Francijas Bruņoto spēku ministrijas pārstāvis ģenerālleitnants Sebastjēns Valets
Foto: Rīgas konference

No "pretinieka" lomas līdz pilnvērtīgam partnerim

Kā vienu no būtiskākajām problēmām pašreizējā sadarbībā Kirilo Budanovs iezīmēja Ukrainas karavīru lomu NATO mācībās. Bieži vien ukraiņiem tiek iedalīta imitētā pretinieka jeb OPFOR loma. Budanovs uzsvēra, ka tas ir jāmaina - ja ukraiņu karavīri nedarbojas plecu pie pleca ar NATO vienībām, alianses virsnieki nespēj pilnībā pārņemt reālajā karā izstrādātos algoritmus un procedūras.

Diskusijas noslēgumā amatpersonas bija vienisprātis, ka galvenais izaicinājums NATO nav tikai Ukrainas mācību uzklausīšana, bet gan to reāla un strauja integrēšana alianses spēku struktūrā, doktrīnās un iepirkumu procesos. Laika kavēties nav, jo, kamēr mācās Sabiedrotie, savas kļūdas analizē un spēkus atjauno arī pretinieks.

Dalies ar šo ziņu