Baltijas valstis un Polija ir starp tām NATO dalībvalstīm, kuras jau šogad ir pietuvojušās ieteicamajam alianses aizsardzības izdevumu apjomam — 5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) — vai pat pārsniegs to. Par to liecina jaunākie NATO dati par dalībvalstu izdevumiem drošībai un militārajām vajadzībām.
Visvairāk līdzekļu procentuālā izteiksmē pret IKP aizsardzībai šogad novirzīs Lietuva – 5,33%. Otro vietu ar 5,10% no IKP ieņem Igaunija, savukārt Latvijas aizsardzības izdevumi sasniegs 4,92%. Ceturto vietu ar 4,68% no IKP ieņem Polija, bet vistuvāk 4% atzīmei ir Grieķija, kuras aizsardzības tēriņi sasniegs 3,65% no IKP.
Baltijas valstis joprojām ir starp tām alianses dalībvalstīm, kuru aizsardzības izdevumi aug visstraujāk. Šogad vislielākais aizsardzības budžeta pieaugums — 36,81% apmērā — ir Latvijā. Otrajā vietā ar 36,04% kāpumu ir Lietuva, bet trešajā vietā ar 33,17% ierindojas Grieķija. Igaunija ar 32,41% izdevumu pieaugumu ieņem ceturto vietu aliansē.
Kā norāda NATO vadība, šogad Eiropas dalībvalstu un Kanādas aizsardzības pamatizdevumi kopumā pieauguši par 11%.
Absolūtajā naudas izteiksmē vislielāko ieguldījumu kopējā drošībā joprojām sniedz ASV, kuru pamatizdevumi sasniedz 1,032 triljonus ASV dolāru. Tikmēr Eiropas un Kanādas kopējie pamatizdevumi aizsardzībai šogad sasniegs 777 miljardus ASV dolāru.
Visvairāk līdzekļu starp Eiropas NATO dalībvalstīm aizsardzībā šogad apņēmusies investēt Vācija – 147 miljardus ASV dolāru. Otrajā vietā ar 110 miljardiem ASV dolāru ir Apvienotā Karaliste, bet trešo vietu ar 79,7 miljardiem ASV dolāru ieņem Francija. Kanādas ieguldījums alianses drošībā šogad būs 52,4 miljardi ASV dolāru.
Starp Baltijas valstīm vislielākie aizsardzības izdevumi šogad paredzēti Lietuvā — 5,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Igaunijā tie sasniegs 2,64 miljardus ASV dolāru, bet Latvijā – 2,63 miljardus ASV dolāru.
