Valsts aizsardzības iepirkumu un loģistikas centrs no pašmāju bezpilota sauszemes dronu ražotājiem ir saņēmis jau otro testēšanai paredzēto sauszemes robotu partiju. Atbilstoši iepirkuma līgumam, kas noslēgts ar Aizsardzības ministriju, to piegādājis uzņēmums “LV-Teh”.
Kopumā līgums par sauszemes dronu testa partiju piegādi ir noslēgts ar trīs Latvijas ražotājiem – “NATRIX”, “LV-Teh” un “Brasa Defence Systems”. Katrs no tiem apņēmies Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) piegādāt dažādas klases sauszemes dronus.
Kā pirmais savus ražotos sauszemes bezpilota aparātus testēšanai NBS piegādāja uzņēmums “NATRIX”, bet jau drīzumā gaidāma dronu “UNHUMAN” piegāde no “Brasa Defence Systems”.
Testu laikā NBS integrēs ražotāju piegādātās platformas dažādās kaujas vienībās, vērtēs to veiktspēju kaujas apstākļos, kā arī sniegs izstrādātājiem rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat paredzēts vērtēt NBS un bezpilota sistēmu ražotāju savstarpējo sadarbību – to, cik operatīvi tiek ieviesti uzlabojumi un kā tiek nodrošināta saņemtās tehnikas apkalpe.
Iepriekš noslēgtā līguma ietvaros “LV-Teh” kopumā ir piegādājis trīs sauszemes dronus "GEKON" kopā ar tiem nepieciešamajām vadības un sakaru iekārtām.
Kā atzīst uzņēmuma vadītājs Uģis Svirido, NBS, uzsākot bezpilota platformu testēšanu, seko daudzu NATO valstu piemēram. Arī citas alianses dalībvalstis, iedvesmojoties no sauszemes bezpilota platformu izmantošanas pieredzes Ukrainā, sāk iepirkt dažādu ražotāju testa partijas. Tas tiek darīts, lai tehniku izmēģinātu un pēcāk integrētu savā bruņojumā, ļaujot tai darboties vienotā sistēmā ar pilotējamo kaujas tehniku.
Drons ir aprīkots ne tikai ar lieljaudas baterijām, bet arī ar iekšdedzes elektroģeneratoru. Tas ļauj ne vien uzlādēt paša drona akumulatorus, bet kalpo arī kā uzlādes stacija citām kaujā nepieciešamajām elektroiekārtām, piemēram, citu dronu baterijām vai rācijām.
“LV-Teh” piegādāto dronu funkcijas neaprobežojas tikai ar loģistiku. Kā norāda ražotāji, šo platformu iespējams izmantot arī cietušo evakuācijā, pozīciju apsardzē vai kā izlūkdronu, kas pārvietojas pa priekšu pilotējamajām bruņutehnikas vienībām. Dronu iespējams aprīkots ar 40 mm granātšāvēju, kā arī 12,7 mm smago ložmetēju.
Kā norāda U. Svirido, sadarbībā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem šobrīd tiek attīstīts drona modelis, ko kaujā varēs izmantot kā snaipera platformu, aprīkojot to ar 14 mm ieroču sistēmu.
“LV-Teh” vadītājs atzīst – šis gan nav vienīgais Latvijas ražotāja sadarbības projekts ar Ukrainas armiju, jo uzņēmums būvē arī smagākas klases sauszemes robotus, ko Ukrainā izmanto atmīnēšanas darbos.
Vaicāts par iekārtas komplekta cenu, U. Svirido atbild, ka šobrīd “LV-Tech” droni ir vieni no lētākajiem savā klasē. Vienlaikus, ja NBS izvēlēsies slēgt ilgtermiņa līgumu par lielāka apjoma piegādēm, komplekta cenu būs iespējams samazināt zem 100 tūkstošiem eiro par vienību.
U. Svirido pauda cerību, ka sadarbība ar NBS būs veiksmīga, vienlaikus piebilstot, ka pašlaik “LV-Tech” piedāvāto tehniku testē arī citu NATO dalībvalstu bruņotie spēki. Tāpat uzņēmums šobrīd risina sarunas ar Somijas aizsardzības koncernu “Patria” par iespējamo “LV-Teh” ražoto dronu integrāciju ar “Patria” ražoto pilotējamo bruņutehniku.
