13. augustā Sēlijas poligonā noslēdzās starptautisko militāro mācību “Baltic Trust 26” aktīvā fāze, kuras laikā Latvijas un sabiedroto karavīri kopā ar aizsardzības industrijas pārstāvjiem praksē pārbaudīja jaunākos bezpilota sistēmu, pretdronu aizsardzības un elektroniskās karadarbības risinājumus. Mācību noslēgumā Latvijas un NATO amatpersonām, kā arī citiem viesiem tika demonstrēti pārtvērējdroni, “bomber” tipa droni un FPV droni, kā arī elektroniskās karadarbības līdzekļi, ko izstrādājuši gan ārvalstu, gan Latvijas uzņēmumi. Mācību noslēguma pasākumu apmeklēja Ministru prezidents Andris Kulbergs un aizsardzības ministrs Raivis Melnis, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un NATO pārstāvji.
No 3. augusta Sēlijas poligonā Nacionālie bruņotie spēki kopā ar NATO Sakaru un informācijas aģentūru (NCI Agency) mācībās “Baltic Trust 26” pārbaudīja bezpilota un pretdronu aizsardzības sistēmu integrēšanu kaujas operācijās un dažādu tehnoloģisko risinājumu savietojamību. Mācību scenārijos tika imitēta gan izlūkošanas, gan uzbrukuma dronu izmantošana, pārbaudot signālu bloķēšanu, sensorus, radarus, kameras un citus pretdronu aizsardzības risinājumus.
R. Melnis: mūsdienu karā izšķirošs ir lēmuma pieņemšanas ātrums
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis sarunā ar “Sargs.lv” uzsvēra, ka “Baltic Trust” nozīme sniedzas krietni tālāk par atsevišķu dronu vai pretdronu sistēmu pārbaudi. Mācību būtība ir panākt, lai dažādi sensori, ieroču un elektroniskās karadarbības risinājumi, programmatūra un komandvadības sistēmas spētu darboties vienotā ķēdē.
Ministrs uzsvēra, ka mūsdienu kaujas laukā tehnoloģiju daudzums pats par sevi vēl nenodrošina pārākumu. Izšķiroša kļūst spēja informāciju par pretinieku pēc iespējas ātrāk pārvērst konkrētā darbībā.
Par vienu no būtiskākajiem šā gada mācību ieguvumiem viņš nosauca ciešāku industrijas iesaisti pašā militāro operāciju plānošanas un izpildes procesā. Uzņēmumu pārstāvji mācību laikā strādāja līdzās karavīriem komandpunktos, tādējādi uzreiz redzot savu sistēmu stiprās un vājās puses un spējot tās pilnveidot atbilstoši reālajām militārajām vajadzībām. Vienlaikus dažādu uzņēmumu radītās sistēmas tika savstarpēji integrētas, lai pārbaudītu, kā tās spēj darboties kopējā kaujas vadības arhitektūrā.
No atsevišķa drona līdz vienotai kaujas vadības sistēmai
Mācību “Baltic Trust 26” vadītājs pulkvežleitnants Intars Bērziņš “Sargs.lv” skaidroja, ka viens no galvenajiem mācību mērķiem bijis noskaidrot, kā modernās tehnoloģijas var efektīvāk atbalstīt manevra vienības – ļaut komandieriem ātrāk pārzināt situāciju kaujas laukā, pieņemt lēmumus un ar bezpilota sistēmām iedarboties uz pretinieku no distances, nepakļaujot karavīrus nevajadzīgam riskam.
Šim nolūkam tika izmantots plašs tehnoloģiju spektrs – sensori, izlūkošanas bezpilota lidaparāti, dažāda darbības rādiusa droni, elektroniskās karadarbības un frekvenču slāpēšanas sistēmas. Tomēr viens no būtiskākajiem uzdevumiem bijis nevis vienkārši pārbaudīt katru sistēmu atsevišķi, bet savienot tās vienotā komandvadības vidē.
Pulkvežleitnants I. Bērziņš norādīja, ka mērķis ir panākt situāciju, kurā komandierim vairs nav jāseko desmit dažādiem ekrāniem un savstarpēji nesaistītām sistēmām. Informācijai no sensoriem, droniem, elektroniskās karadarbības līdzekļiem un citiem avotiem jānonāk vienotā vidē, kas ļauj būtiski paātrināt situācijas izpratni, lēmuma pieņemšanu un uzdevumu nodošanu vienībām.
Viena no mācībās pārbaudītajām pieejām paredzēja vēl ciešāku industrijas iesaisti. Uzņēmums šādā modelī karavīram vairs ne tikai piegādā konkrētu iekārtu, bet atsevišķos gadījumos pats nodrošina nepieciešamo efektu – ar saviem pilotiem un inženieriem izpildot no komandvadības sistēmas saņemtu uzdevumu.
Pēc mācību vadītāja vērtējuma, aptuveni 90% šādi pārbaudīto risinājumu un koncepciju apliecinājuši savu efektivitāti, tādēļ darbu pie šīs pieejas paredzēts turpināt. Viņš kā vienu no būtiskākajiem tālākās attīstības virzieniem izcēla integrētas kopējas komandvadības sistēmas izveidi, kurā iespējams apvienot dažādu ražotāju un militāro vienību izmantotās tehnoloģijas.
Poligons kā laboratorija industrijai un karavīriem
“Baltic Trust 26” vienlaikus kļuva par izmēģinājumu vidi desmitiem aizsardzības industrijas uzņēmumu. Daļai uzņēmumu uz Sēlijas poligonu atvestie risinājumi vēl bija prototipu stadijā un tos bija nepieciešams pārbaudīt sarežģītā, reālajai militārajai videi pietuvinātā situācijā. Citi savukārt demonstrēja jau gatavus produktus un centās praksē pierādīt to efektivitāti. Īpaši nozīmīga bija iespēja vienlaikus pārbaudīt dronu un pretdronu sistēmas, tostarp plaši izmantot nekinētiskos elektroniskās karadarbības līdzekļus.
Sākotnēji mācībām bija plānoti aptuveni 650 dalībnieki no Latvijas, citām NATO valstīm un partnervalstīm, tostarp Ukrainas, Austrālijas un Japānas. Tomēr I. Bērziņš pēc mācību aktīvās fāzes norādīja, ka dalība bijusi dinamiska un kopējais reģistrēto cilvēku skaits, ieskaitot industrijas pārstāvjus, pārsniedzis tūkstoti. Manevros bijuši iesaistīti aptuveni 300–400 karavīru, savukārt industriju pārstāvējuši aptuveni 60 uzņēmumi.
NATO: Latvijā iespējams pārbaudīt to, kas nepieciešams aliansei kopumā
Būtiska “Baltic Trust 26” sastāvdaļa bija arī NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības eksperimentālā aktivitāte “LCIX Crucible 326”, kas vērsta uz pretdronu aizsardzību un tiek īstenota ciešā sadarbībā ar NATO Sakaru un informācijas aģentūru. Tās uzdevums nav tikai noskaidrot, vai konkrētas tehnoloģijas darbojas, bet gan pārbaudīt, vai dažādi sabiedroto un industrijas risinājumi spēj sadarboties un kopīgi nodrošināt nepieciešamo efektu kaujas laukā.
NBS Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Georgs Kerlins uzsvēra, ka Latvija “Baltic Trust” uzņem jau otro gadu un šādai sadarbībai ir ļoti praktisks mērķis – Ukrainas kara pieredze rāda, ka bruņotajiem spēkiem jāspēj nepārtraukti transformēties un tradicionālās spējas papildināt ar jaunām tehnoloģijām. Viņaprāt, izšķiroši ir panākt, lai šīs spējas nevis pastāvētu katra pati par sevi, bet darbotos vienotā sistēmā.
Savukārt NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības spēju attīstības priekšnieka palīgs ģenerālmajors Stallmans uzsvēra Latvijas poligona nozīmi NATO jauno aizsardzības risinājumu izmēģināšanā. Viņš norādīja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir izveidot savstarpēji savienotu pretdronu aizsardzības arhitektūru – atsevišķas aizsardzības “šūnas” savienot vienotā tīklā, kas nākotnē varētu veidot daudz plašāku aizsardzības līniju. Lai to panāktu, industrijas radītajām sistēmām jāspēj pieslēgties NATO komandvadības infrastruktūrai un savstarpēji apmainīties ar mērķu un sensoru datiem.
NATO pārstāvis īpaši pateicās Latvijai par iespēju šādu eksperimentēšanu veikt Sēlijas poligonā, vienuviet pulcējot militāros speciālistus, industriju un lēmumu pieņēmējus. Viņš atzina, ka pašlaik aliansei ir maz vietu, kur šāda mēroga eksperimentus iespējams īstenot tik pilnvērtīgi.
13. augusta noslēguma demonstrācija faktiski parādīja “Baltic Trust 26” galveno ideju praksē – mūsdienu kaujas laukā vairs nepietiek ar vienu labu dronu, radaru vai traucētāju. Priekšrocību dod spēja dažādas tehnoloģijas, karavīrus, komandvadību un industrijas zināšanas savienot vienotā, ātrā un savstarpēji savietojamā sistēmā. Tieši šādas sistēmas izveide un pārbaude kļuvusi par vienu no centrālajiem mācību “Baltic Trust” mērķiem.
