Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir mainījis arī priekšstatu par Latvijas apdraudējumu no Baltijas jūras puses. GPS signālu slāpēšana un viltošana, izlūkošanas aktivitātes, kritiskās infrastruktūras apdraudējums, civilās flotes izmantošana militārām vajadzībām un arvien plašāka bezpilota sistēmu pielietošana liek Latvijas piekrastes aizsardzību veidot daudzslāņainu – sākot ar pretinieka atklāšanu un spēju to ietekmēt tālu jūrā un beidzot ar cīņu ostās un uz sauszemes. Tieši šādam uzdevumam Jūras spēku sastāvā izveidots Specializētais krasta aizsardzības bataljons, kura komandieris komandkapteinis Mareks Kalmanis intervijā portālam “Sargs.lv” stāsta par jaunās vienības attīstību, gaidāmajām pretkuģu raķešu un bezpilota sistēmu spējām, jūras kājniekiem un iespējām, ko bataljons nākotnē piedāvās valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
“NATO iekšējā jūra” nenozīmē, ka apdraudējums ir pazudis
Līdz ar Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO Baltijas jūra ģeogrāfiski patiešām lielā mērā kļuvusi par NATO dalībvalstu ieskautu telpu. Tomēr, kā uzsver komandkapteinis Mareks Kalmanis, no tā nedrīkst izdarīt secinājumu, ka Krievijas militārās iespējas vai interese par Baltijas jūru būtu mazinājušās.
Apdraudējums izpaužas ne tikai tradicionālā militārā dimensijā. Baltijas jūras reģionā ikdienā nākas sastapties ar hibrīdapdraudējumiem – kritiskās infrastruktūras riskiem, GPS signāla traucēšanu un viltošanu jeb “spoofing”, kā arī izlūkošanas aktivitātēm.
Krievija turklāt militārām vajadzībām izmanto arī civilo floti, bet tās karakuģi turpina pārvietoties Baltijas jūrā starp Kaļiņingradas apgabalu un Sanktpēterburgu. Reģionā notiek arī Krievijas militārās aviācijas aktivitātes.
“Šie apdraudējumi nekur nav pazuduši. Tie ir gan militāri, gan hibrīdi,” saka komandkapteinis.
Vēl viens faktors ir bezpilota lidaparāti. Lai gan līdz šim lielāka uzmanība Latvijā tikusi pievērsta dronu iespējai iekļūt valsts teritorijā no austrumu virziena, bataljona komandieris norāda – nākotnē nav izslēdzama arī bezpilota sistēmu parādīšanās no Baltijas jūras puses. Tie varētu būt gan izlūkošanas vai mānekļu bezpilota lidaparāti, gan potenciāli bruņotas sistēmas.
Jaunais bataljons nav “ielāps”
Specializētā krasta aizsardzības bataljona izveide nenozīmē, ka Latvijas piekraste iepriekš būtu palikusi neaizsargāta vai apdraudējums no jūras – ignorēts.
“Jūras spēki nekad nav novērsuši savu uzmanību no piekrastes un mūsu ūdeņu aizsardzības un kontroles. Jāsaprot, ka pēc 2022. gada drošības situācija krasi mainījās. Līdz ar to mainījās arī apdraudējuma raksturs un fokuss,” skaidro M. Kalmanis.
Vienības saknes gan ir ievērojami senākas. Tās vēsture sākās 1991. gadā ar 7. Ventspils robežsardzes bataljona izveidi. 1993. gadā tas tika iekļauts Jūras spēkos kā Krasta apsardzes bataljons, vēlāk kļuva par Radiotehnisko bataljonu, Krasta aizsardzības bataljonu un Jūras novērošanas un sakaru dienestu. 2010. gadā vienība no Ventspils tika pārcelta uz Liepāju.
Savukārt pavēle par Specializētā krasta aizsardzības bataljona izveidi tika izdota 2025. gada augustā, bet tā jaunais štats stājās spēkā šā gada martā. Tādēļ, lai arī bataljons nupat atzīmējis savu pirmo gadadienu kopš lēmuma par tā izveidi, kā jaunās struktūras vienība tas faktiski darbojas vien dažus mēnešus.
Pretinieks jāietekmē tālu no Latvijas krasta
Jaunās krasta aizsardzības koncepcijas pamatā ir daudzslāņaina pieeja. Vienkāršoti – pretiniekam nevajadzētu ļaut netraucēti nonākt līdz Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem vai piekrastei un tikai tad sākt ar to cīnīties.
“Mūsu pamatkoncepcija ir tāda, ka pretinieku sākam sist jau tad, kad tas vēl nav pienācis pie mūsu krastiem,” saka komandkapteinis.
Tālākajā aizsardzības zonā būtisku lomu ieņems pretkuģu raķetes. Taču to pielietošana nebūs izolēta bataljona darbība – nepieciešama sadarbība ar Jūras spēku kuģiem, NATO sabiedrotajiem un kaimiņvalstīm, tostarp mērķu atklāšanā, identificēšanā un informācijas apmaiņā.
Vidējās distancēs darbība jau notiktu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un teritoriālajā jūrā, sadarbojoties ar Jūras spēku patruļkuģiem, mīnu kuģiem un sabiedrotajiem. Šajā slānī bataljons raugās arī uz bezpilota jūras sistēmu jeb jūras dronu attīstīšanu.
Savukārt tuvākajā aizsardzības slānī bataljona karavīriem nepieciešamības gadījumā jāspēj cīnīties jau piekrastē un uz sauszemes – aizsargājot ostas un citus svarīgus objektus, kā arī sadarbojoties ar Zemessardzes vienībām.
Visus šos slāņus savieno jūras novērošana. Tā nav tikai radaru sistēma – bataljons plāno izmantot arī bezpilota lidaparātus, kamēr kopējā situācijas aina tiek veidota sadarbībā ar citām NBS vienībām un NATO sabiedrotajiem.
“Bataljona spējas ir paredzētas darbībai uz ūdens, uz sauszemes un arī gaisā,” rezumē komandieris. Pretgaisa aizsardzības jomā bataljonam paredzētas savas pašaizsardzības spējas, vienlaikus darbojoties kopējā sistēmā ar Gaisa spēkiem.
Pretkuģu raķetes būs bataljona galvenais ugunsspēks
Viena no būtiskākajām jaunā bataljona attīstības spējām būs pretkuģu raķetes.
“Pretkuģu raķetes mums būs. Tās būs galvenais bataljona ugunsspēks,” apstiprina M. Kalmanis.
Tomēr ar pretkuģu raķetēm bataljona attīstība nebeidzas. Vienības vajadzības aptver visas trīs darbības vides – jūru, gaisu un sauszemi. Attiecīgi tiek plānotas spējas cīņai pret mērķiem uz ūdens, pretgaisa aizsardzībai, sauszemes operācijām, ostu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kā arī jūras novērošanai.
Daļa aprīkojuma jau ir bataljona rīcībā, kamēr citu sistēmu ieviešana turpināsies pakāpeniski.
Būtiska loma paredzēta arī bezpilota sistēmām. Bataljons raugās gan uz jūras, gan gaisa droniem, tostarp sadarbojoties ar Latvijas sabiedrotajiem. Vienlaikus, kur tas iespējams, uzmanība tiek pievērsta arī Latvijas aizsardzības industrijas piedāvātajām tehnoloģijām.
No Liepājas – uz visu Latvijas piekrasti
Bataljona pamata bāzes vieta ir Liepāja, taču tas nenozīmē, ka vienības darbība aprobežosies tikai ar Dienvidkurzemi.
“Bataljons ir mobils,” uzsver tā komandieris.
Atbildības teritorija aptver visu Latvijas piekrasti. Bataljona uzdevumos ietilpst gan trīs lielāko ostu – Liepājas, Ventspils un Rīgas – aizsardzība, gan uzdevumu izpilde mazajās ostās un citviet piekrastē.
Vienībai jābūt spējīgai pārvietoties tur, kur konkrētajā brīdī nepieciešama tās klātbūtne, un sadarboties ar Zemessardzi, Valsts policiju, Valsts robežsardzi, pašvaldībām un citām institūcijām.
Tieši šī sadarbība tiek regulāri trenēta arī militārajās mācībās. Bataljona ikgadējās mācības “FORTES” kalpo kā viens no sagatavošanās posmiem pirms plašākajām NBS mācībām “Namejs”. Tajās tiek trenētas sauszemes operācijas, ostu aizsardzība, sadarbība ar Zemessardzi, Gaisa spēkiem, Valsts policiju un citām institūcijām.
“Katru gadu ir kāds grābeklis, uz kura uzkāpjam,” atzīst komandkapteinis, piebilstot, ka svarīgākais ir pēc mācībām identificētās problēmas līdz nākamajam ciklam pārvērst reāli apgūtās mācībās un novērst.
Īpaši būtiska ir savstarpējās sapratnes veidošana starp militāro un civilo sektoru.
“Civilais sektors ne vienmēr pārzina militāro specifiku. Tāpēc ejam, runājam, skaidrojam. Atsaucība ir ļoti liela.”
Jūras kājnieki – “mazliet vairāk nekā tikai kājnieki”
Viena no interesantākajām jaunā bataljona apakšvienībām ir Jūras kājnieku rota – līdz šim Latvijas bruņotajos spēkos šāds nosaukums nav bijis plaši sastopams.
Komandkapteinis gan uzreiz mazina Holivudas filmu radītās asociācijas.
“Nosaukums ir iespaidīgs – jūras kājnieki. Protams, daudziem uzreiz rodas asociācijas ar amerikāņiem un asa sižeta filmām,” viņš smejas.
Atšķirību no parastas kājnieku vienības nosaka tās darbības vide. Jūras kājniekiem jāspēj pildīt uzdevumus ne tikai uz sauszemes, bet arī jūras vidē un ostās.
Arī Jūras kājnieku rota būs mobila un nepieciešamības gadījumā varēs darboties Latvijas lielajās un mazajās ostās, teritoriālajā jūrā, piekrastē un uz sauszemes, sadarbojoties arī ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi.
Bataljonā vajadzēs gan dronu operatorus, gan kājniekus
Līdztekus bruņojumam un infrastruktūrai viens no galvenajiem jaunās vienības attīstības jautājumiem ir cilvēki.
“Šobrīd viens no galvenajiem mūsu darbiem ir personāla rekrutēšana,” saka M. Kalmanis.
Bataljonam vajadzīgi ļoti dažādu specialitāšu karavīri. Jūras novērošanas speciālistiem nepieciešamas zināšanas darbā ar radariem, kamerām un citām sensoru sistēmām. Atsevišķa profesionālā sagatavošana nepieciešama dronu operatoriem. Vienlaikus bataljonā ir kājnieku, pretgaisa aizsardzības, apgādes, autotransporta un citas specialitātes.
Tas nenozīmē, ka katram jābūt universālam karavīram, kurš vienlīdz labi prot visu.
“Drona operators būs ar sauszemes kājnieka pamatprasmēm, bet viņš ir drona operators, un mums jāfokusējas uz viņa profesionālo prasmi,” skaidro komandieris.
Visiem karavīriem būs militārā pamatapmācība, tomēr pēc tās cilvēki tiks virzīti atbilstoši interesēm, spējām un bataljona vajadzībām.
“Mēs uzklausām, ko cilvēks vēlas darīt, un cenšamies dot iespēju dienēt jomā, kas viņu interesē. Ja cilvēku pret viņa gribu ieliksi amatā, kurā viņš nevēlas būt, nekas labs no tā nesanāks.”
No 2028. gada bataljonā plāno uzņemt arī VAD karavīrus
Īpaša vieta bataljona nākotnes personāla modelī paredzēta valsts aizsardzības dienestam. Pēc pašreizējā plāna pirmos VAD karavīrus Specializētajā krasta aizsardzības bataljonā paredzēts uzņemt 2028. gadā.
Precīzu karavīru skaitu komandieris pagaidām neatklāj, taču norāda, ka tas būs pietiekami nozīmīgs, lai VAD kļūtu par būtisku bataljona personāla daļu.
Profesionālā dienesta karavīri galvenokārt nepieciešami amatos, kuros vajadzīgas ilgstoši iegūstamas un ļoti specifiskas zināšanas. Savukārt VAD karavīri būs integrēti dažādās bataljona apakšvienībās – sākot ar kājniekiem un beidzot ar tehnoloģiski sarežģītākām jomām.
Vienlaikus bataljonā cer, ka daļa jauniešu pēc obligātā dienesta izvēlēsies turpināt profesionālo dienestu Specializētajā krasta aizsardzības bataljonā.
Liepāja varētu būt papildu arguments jauniešiem no Kurzemes, kuri dienestu vēlētos pildīt tuvāk dzīvesvietai. Taču komandieris uzsver – bataljons nav paredzēts tikai kurzemniekiem.
Potenciālos VAD karavīrus vienība centīsies uzrunāt arī ar savu tehnoloģisko profilu.
“Jauniešus interesē jaunās tehnoloģijas un informācijas sistēmas. Es viņam pasaku – mums ir droni, mums ir sistēmas. Tas uzrunā,” saka M. Kalmanis.
Tomēr tehnoloģijas nenozīmē, ka karavīram nebūs jāapgūst klasiskās militārās prasmes.
“Arī ierakumā būs jāsēž. Bet, ja cilvēks redz, ka bez tā viņam ir vēl citas iespējas, tas jau rada interesi.”
“Mēs esam jauna vienība ar jaunām iespējām”
Bataljons pašlaik līdzdarbojas infarastruktūras izveides procesā, rekrutē personālu, sagatavo instruktorus un ievieš jaunas spējas. Tāpēc tā attīstība nenotiks vienā dienā.
“Nav tā, ka viss būs uzreiz. Mēs saprotam prioritātes un audzējam šo muskuli pakāpeniski,” saka komandkapteinis.
Prioritātes šobrīd ir personāls, infrastruktūra un jauno spēju ieviešana. Pēc tam seko to integrācija, apmācība un bataljona arvien ciešāka iekļaušanās kopējā Latvijas un NATO aizsardzības plānā.
Taču vienības komandieris vēlas, lai jaunais bataljons kļūtu arī par vietu, kur karavīrs ilgstošas karjeras laikā var attīstīties un mainīt savu specializāciju, nezaudējot jau uzkrāto militāro pieredzi. Cilvēks var sākt kā kājnieks, vēlāk kļūt par operatoru, instruktoru, autovadītāju vai speciālistu kādā citā jomā.
Tieši plašais specialitāšu loks, pēc M. Kalmaņa domām, var kļūt par vienu no bataljona lielākajām priekšrocībām.
“Mums ir ļoti plašas iespējas. Mēs esam jauna vienība ar jaunām iespējām, un mēs esam šeit, Kurzemē,” saka komandkapteinis.
Savukārt bataljona būtību kodolīgi raksturo tā devīze – “Jūras spēks, kājnieku gars.”
