sabiedrotie

NATO izvieto papildu “Patriot” pretgaisa aizsardzības bateriju Indžirlikas gaisa spēku bāzē Turcijas dienvidu Adanas provincē, tādējādi vēl vairāk pastiprinot tur izvietotā sabiedroto personāla un infrastruktūras aizsardzību. Šī sistēma tiek pievienota jau esošajai Spānijas pārvaldītajai “Patriot” baterijai, palielinot aizsardzības kapacitāti vienā...

Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina ir nosūtījusi vairāk nekā 200 militāros speciālistus uz Tuvo Austrumu un Persijas līča reģionu, lai palīdzētu partnervalstīm cīnīties pret bezpilota lidaparātu draudiem, tādējādi uzsverot Kijivas pieaugošo lomu starptautiskās drošības stiprināšanā. Šo paziņojumu viņš sniedza, uzstājoties...

No 19. līdz 20. februārim Kijivā, Ukrainā, norisinājās Kijivas starptautiskais kibernoturības forums (Kyiv International Cyber Resilience Forum 2026), kuru otro gadu pēc kārtas finansiāli un saturiski atbalstīja Aizsardzības ministrija un Kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.LV.

Ukraina saņems finansējumu no ES valstīm pat tad, ja Ungārija un Slovākija turpinās bloķēt solīto 90 miljardu eiro aizdevumu, izdevumam "Politico" norādījuši divi ES diplomāti.

No 9. līdz 13. martam Latvijā norisinās tuvā gaisa atbalsta kontroles vienības vingrinājums “FURIOUS WOLF 26-1”. Vingrinājuma mērķis ir stiprināt tuvā gaisa atbalsta integrāciju jeb koordināciju starp karavīriem uz zemes un militāro aviāciju, lai atbalstītu vienības liela mēroga kaujas operācijās gan pilsētvidē, gan ārpus tās, kā arī uzturētu tuvā...

Igaunijas Aizsardzības spēku Tapas bāzē starp kaimiņvalstī izvietotajiem NATO sabiedrotajiem aizvadītas pirmās kaujas tanku dragreisa sacīkstes, kurās uzvaras laurus plūca ASV armijas pārstāvji, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.

Ukraina nosūtīs militāro speciālistu grupu uz Persijas līča valstīm, lai dalītos ar operacionālo pieredzi bezpilota lidaparātu (UAV) atklāšanā un iznīcināšanā. Par to 2026. gada 8. martā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zelenskis norādīja, ka šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt partnervalstīm uzlabot aizsardzību pret pieaugošajiem...

Krievija ir asi kritizējusi Amerikas Savienotās Valstis un Izraēlu par triecienu veikšanu Irānai, taču tā nav sniegusi tiešu militāru atbalstu Teherānai. Pēc bombardēšanas sākuma Krievijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Vasilijs Ņebenzja raksturoja uzbrukumus kā neprovocētu bruņotas agresijas aktu pret suverēnu valsti. Neskatoties uz šo...

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls paudis bažas, ka pēc dronu uzbrukuma Lielbritānijas gaisa spēku bāzei Kiprā nevar izslēgt uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij.

Irānas augstākā līdera Ali Hameneja nogalināšana koordinētos ASV un Izraēlas triecienos ir viens no satricinošākajiem ģeopolitiskajiem notikumiem pēdējos gados. Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam šis zaudējums ir gan personisks, gan stratēģisks. Irāna ilgu laiku bijusi viens no svarīgākajiem Krievijas partneriem ārpus Rietumu pasaules, un tās...

28. februārī Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla uzsāka plaša mēroga kopīgu militāru uzbrukumu Irānai. ASV šo operāciju nosauca par “Episkās dusmas” (“Operation Epic Fury”). Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai Irāna neiegūtu kodolieročus, kā arī solīja iznīcināt valsts raķešu rūpniecību, jūras spējas un drošības...

Šī gada 20. februārī NATO Apvienotā gaisa pavēlniecība (AIRCOM) Baltijas reģiona gaisa telpā īstenoja apmācību misiju bezpilota lidaparātu draudu novēršanai (c-UAS). Šī aktivitāte ir mērķēta uz sabiedroto atturēšanas spēju stiprināšanu un operatīvās gatavības paaugstināšanu NATO austrumu flangā.

Sals kož vaigos, bet virs galvas klājas maskēšanās tīkli, kas pasargā no neredzama, bet nāvējoša apdraudējuma – droniem. Ādažu poligonā, kur no 16. līdz 22. februārim norisinās NATO Daudznacionālās brigādes mācības "Striking Thunder", gaisotne ir maksimāli pietuvināta reālai karadarbībai. Šeit Kanādas, Zviedrijas, ASV un citu sabiedroto valstu...

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā, kas 23. februārī publicēta BBC, paziņoja, ka Ukraina varētu pāriet uz pilnībā profesionālu, uz līgumiem balstītu armiju, ja saņemtu papildu finansiālu atbalstu no Eiropas partneriem. Kopš iebrukuma sākuma 2022. gadā Ukrainā ir spēkā karastāvoklis un obligātā mobilizācija. Vīrieši vecumā no 25 līdz...

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš šonedēļ, viesojoties Somijā, aizvadījis tikšanos ar Somijas Aizsardzības ministrijas pastāvīgo sekretāru Janni Kūselu (Janne Kuusela), kurā abas amatpersonas pārrunājušas sadarbību aizsardzības nozarē un reģiona drošības situāciju.

Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes attīstība Latvijā ir viens no nozīmīgākajiem sabiedroto kolektīvās aizsardzības soļiem pēdējo gadu laikā. Šajā procesā līdzās tehnikai, infrastruktūrai un politiskiem lēmumiem ir arī konkrēti cilvēki – karavīri, kuri izvēlējušies dienēt Latvijā. Viens no viņiem ir Kanādas bruņoto spēku štāba...

NATO karavīri trešdien piedalījās lielās militārās mācībās Vācijas Baltijas jūras piekrastē, lai stiprinātu atturēšanu pret Krieviju. Mācības notika Putlosas poligonā pie ostas pilsētas Ķīles un bija daļa no plašākām mācībām “Steadfast Dart 2026”, kuru laikā pārbauda, cik ātri NATO spēj pārvietot un izvietot spēkus savā teritorijā.

Krievija atkārtoti ir pieprasījusi, lai NATO sniedz juridiski saistošas garantijas par turpmākas paplašināšanās neīstenošanu uz austrumiem. Šo nostāju pauda Krievijas vēstniecība Beļģijā komentārā Krievijas laikrakstam “Izvestija”, kamēr turpinās diplomātiskie kontakti par kara izbeigšanu Ukrainā un plašākiem Eiropas drošības jautājumiem...

Ukrainas starptautiskie partneri pēc 33. Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas (Ramšteinas formāta) sanāksmes, kas 12. februārī notika Briselē, ir apsolījuši gandrīz 38 miljardus ASV dolāru jaunas militārās palīdzības. Par to paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Aptuveni 35 miljardi no šīs summas jau ir oficiāli apstiprināti, bet...

Ceturtdien, 12. februārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Briselē piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kurā sabiedrotie vienojās par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā, gatavojoties nākamajam alianses samitam Ankarā šī gada jūlijā.

NATO ir oficiāli uzsākusi jaunu operāciju “Arktikas sardze” (Arctic Sentry), kuras mērķis ir stiprināt alianses militāro klātbūtni Arktikā un Tālajos Ziemeļos. Šī iniciatīva nozīmē būtiskas pārmaiņas tajā, kā NATO organizē darbību šajā reģionā, jo līdz šim atsevišķās valstu un sabiedroto misijas turpmāk tiks apvienotas vienotā, koordinētā...

Trešdien, 11. februārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Briselē piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē. Tās laikā dalībvalstu ministri diskutēja par militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai un Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Lielu daļu perioda pēc Aukstā kara rezerves spēki NATO valstīs atradās aizsardzības plānošanas perifērijā. Samazināti tā dēvētās “miera dividendes” vārdā, tie bieži tika uztverti kā drošības rezerve ārkārtas gadījumiem, nevis kā būtiska militārā kapacitāte. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā šo pieeju mainīja gandrīz acumirklī, atklājot, cik...

Zviedrijas aviobūves uzņēmums “Saab” ierosinājis izveidot Kanādā iznīcinātāju “Gripen” ražotni, kas perspektīvā būtu tik jaudīga, lai spētu apkalpot ne tikai Kanādas Karalisko Gaisa spēku potenciālo “Gripen” floti, bet arī ražotu lidaparātus “Saab” eksporta klientiem, tostarp Ukrainai, ziņo ASV militārās nozares medijs “Defense News”.

Ceturtdien, 5. februārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalījās saprašanās memoranda parakstīšanā par specializētu prettanku mīnu un to būtisku sastāvdaļu ražotnes izveidi Latvijā. Memorandu parakstīja SIA “Valsts aizsardzības korporācija”, ko pārstāvēja valdes locekle Ingrīda Ķirse, un Vācijas militārās industrijas uzņēmums “Dynamit Nobel...

2026. gadā Eiropas Savienības Militārā komiteja (ESMK) atzīmē savu 25. gadadienu, iezīmējot nozīmīgu posmu Eiropas Savienības drošības un aizsardzības sistēmas attīstībā. Tā tika izveidota 2001. gada 22. janvārī ar Padomes lēmumu 2001/79/KĀDP kā augstākā ES militārā institūcija Padomes ietvaros. ESMK izveide bija atbilde uz skaidru politisku...

NATO ir uzsākusi militārās plānošanas procesu jaunai Arktikai veltītai misijai ar nosaukumu “Arctic Sentry”, kas nozīmē ciešāku un koordinētāku alianses klātbūtni Arktikas reģionā. Šī iniciatīva paredzēta kā pastiprinātas modrības aktivitāte, kas ļauj NATO militārajai vadībai uzlabot situācijas novērošanu, gatavību un atturēšanas spējas stratēģiski...

Rietumvalstis un Ukraina ir vienojušās par detalizētu, daudzlīmeņu plānu, kas nosaka militāru rīcību gadījumā, ja Krievija pārkāptu kādu nākotnes pamiera vienošanos. Šī sistēma ir paredzēta, lai atturētu no jaunas karadarbības, skaidri nosakot sekas, termiņus un atbildību, vienlaikus stiprinot Ukrainas drošību jebkura kauju pārtraukuma laikā. Plāns...

Šodien, 29. janvārī, Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuru ietvaros Ārlietu ministre Baiba Braže deputātus iepazīstināja ar Ārlietu ministrijas ikgadējo ziņojumu par paveikto un turpmākajiem Latvijas ārpolitikas virzieniem. Debates kalpoja kā platforma plašai viedokļu apmaiņai, kurā deputāti ne tikai vērtēja līdzšinējo ārpolitikas...

Igaunija gatavojas spert daudz plašāku soli savas valsts pretgaisa aizsardzības attīstībā, ieviešot bruņojumā tādas pretraķešu sistēmas, kuras varētu neitralizēt agresorvalsts Krievijas radītos taktisko ballistisko raķešu draudus. Izvērtējumu - kuru no tirgū pieejamajām pretraķešu sistēmām izvēlēties, Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs...

NATO 2026. gada martā Norvēģijā rīkos vienas no lielākajām Arktikas militārajām mācībām pēdējo gadu laikā “Exercise Cold Response 26”, kurās piedalīsies vairāk nekā 25 000 karavīru no 12 sabiedroto valstīm, tostarp aptuveni 3 000 ASV jūras kājnieku. Mācību laikā tiks pārbaudīta alianses spēja ātri izvērst, integrēt un uzturēt spēkus ekstremālos...

18. janvārī, Rīgā ostas vizītē ieradās NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (Standing NATO Maritime group one, SNMG1) flagmanis ”Almirante Juan de Borbón”, apliecinot NATO apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību. Šī ir pirmā SNMG1 ostas vizīte kopš Spānijas Jūras spēki pārņēmuši tās komandvadību.

No 13. līdz 14. janvārim Rīgā notika Latvijas divpusējās konsultācijas ar NATO delegāciju, kas norisinājās NATO aizsardzības plānošanas cikla ietvaros. Konsultācijās tika runāts par Latvijas bruņoto spēku attīstību un Latvijas atbildi uz NATO aizsardzības plānošanas spēju pārskatu, atbilstoši 2025. gadā apstiprinātajiem NATO spēju mērķiem.

Saskaņā ar analītiķu teikto diskusijā, ko Vašingtonā organizēja “Atlantijas padome”, Krievija Vladimira Putina vadībā piedzīvo būtisku ietekmes samazināšanos pasaulē, jo tās ilggadējie partneri pārskata savas attiecības Maskavas nespējas izpildīt solījumus un ierobežotā atbalsta dēļ. Šo vērtējumu sniedza Vašingtonā strādājoši ārpolitikas eksperti...

Lietuva plāno izveidot jaunu militāro mācību poligonu pie stratēģiski nozīmīgā Suvalku koridora, tā stiprinot valsts un NATO austrumu flanga aizsardzības spējas. Par šo ieceri 15. decembrī lēma Valsts aizsardzības padome, paredzot jaunas apmācību teritorijas izveidi Lietuvas dienvidos, netālu no robežas ar Baltkrieviju un Poliju, vēsta Lietuvas...

8. janvārī Rīgā svinīgā ceremonijā NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) komandvadību no Latvijas pārņēma Polija. Pasākuma laikā grupas komandieris oficiāli nodeva pilnvaras jaunajam Polijas komandierim, apliecinot pastāvīgo NATO vadības lomu rotāciju, kā arī Alianses kolektīvo apņemšanos nodrošināt kuģošanas drošību jūrā. Kā sarunā ar...

Francija, Lielbritānija un Ukraina otrdien Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas.

ASV militārā operācija Venecuēlā, kuras rezultātā tika aizturēts prezidents Nikolass Maduro, ir tieši ietekmējusi Krievijas starptautisko pozīciju un tās stratēģiskos aprēķinus. Nikolasa Maduro, Maskavas ilgstoša partnera, sagūstīšana atklājusi ierobežojumus Krievijas spējā aizsargāt sabiedrotos režīmus un uzturēt ietekmi ārpus tās reģiona...

ASV, Eiropas un Ukrainas amatpersonas vakar Berlīnē noslēdza miera plāna sarunas, kurās, kā norādīja dalībnieki, panākts līdz šim būtiskākais progress ceļā uz politisko ietvaru, kura mērķis ir izbeigt Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, lai gan nopietnas domstarpības par teritorijām joprojām nav atrisinātas.

Novembrī NATO galvenajā mītnē Briselē notika ikgadējais NATO labdarības organizācijas fonda rīkotais Labdarības tirdziņš “NATO Charity Bazaar 2025” – starptautisks pasākums, kura nemainīgais mērķis ir palīdzēt un atbalstīt tos, kuriem dažādu apstākļu dēļ klājas grūtāk.

Šodien, 16. decembrī, aizsardzības ministra padomnieks diplomātijas jautājumos Imants Lieģis piedalīsies Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē. Tajā kopā ar sabiedrotajiem tiks pārrunāta militārā atbalsta sniegšana Ukrainai, izvērtēts līdzšinējais ieguldījums un apspriests turpmākais atbalsts Ukrainas aizsardzības vajadzībām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis uz gatavību atteikties no valsts ilggadējās ambīcijas pievienoties NATO apmaiņā pret stingrām Rietumu drošības garantijām. Šis solis sperts laikā, kad pastiprinās diplomātiskie centieni izbeigt karu ar Krieviju, gandrīz četrus gadus pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, uzstājoties ar galveno runu Berlīnē, sniedza skarbu un brīdinājumu, paziņojot, ka aliansei ir jāstājas pretī arvien agresīvākas Krievijas realitātei. Uzrunu pasākumā Bavārijā, ko rīkoja Minhenes drošības konference, Rite sāka ar nepārprotamu un tiešu pašreizējā ģeopolitiskā stāvokļa izvērtējumu.

ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta trešdien pieņēma aizsardzības budžeta likumprojektu 2026. finanšu gadam, kas paredz turpināt atbalstu Eiropas un Ukrainas drošībai, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem padarīt vājākas ASV attiecības ar tradicionālajiem sabiedrotajiem un NATO.

Ukrainas sabiedrotie Eiropā pirmdien izrādīja savu atbalstu prezidentam Volodimiram Zelenskim un pauda skepsi par tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.

Vācijas – Nīderlandes korpusa organizētās konferences “Common Effort” noslēguma dienā tika izgaismots Eiropas vājākais punkts — civilās infrastruktūras ievainojamība. Transporta mezgli, enerģētika, ostas, loģistika un kritisko pakalpojumu uzturēšana veido sistēmu, kas krīzes laikā noteiks, vai sabiedroto spēki spēs aizsargāt Baltijas reģionu, tā...

Pirmdien, 1. decembrī, aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere Briselē piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē, kurā dalībvalstu ministri un augstākās amatpersonas apsprieda aktuālos drošības un aizsardzības politikas jautājumus, īpašu uzmanību vēršot militārā atbalsta turpināšanai Ukrainai...

Pieaugot Krievijas radītajiem draudiem, Francija no nākamās vasaras ieviesīs brīvprātīgu desmit mēnešu karadienestu, ceturtdien paziņojis prezidents Emanuels Makrons.

Vācijas bruņoto spēku vadība izstrādājusi slepenu plānu gadījumam, ja sāktos karš ar agresorvalsti Krieviju, vēsta izdevums “The Wall Street Journal”. Saskaņā ar medija vēstīto plāns paredz līdz pat 800 000 NATO karavīru nosūtīšanu uz fronti agresijas atvairīšanai.

NATO gaisa spēki pavēstījuši, ka oktobra sākumā virs Baltijas jūras pārtverts rets Krievijas lidaparāts Tu-134UBL. Par to sociālajā tīklā X informēja NATO Gaisa spēku pavēlniecība.

Beļģija, veidojot savas pretdronu aizsardzības sistēmu, plāno iegādāties Latvijas uzņēmuma “Origin Robotics” ražotos patvērēju dronus “Blaze”, vēsta ASV militārās nozares medijs “Defense News”.