Reportāža: Zviedrijas profesionālā un obligātā dienesta karavīri mācībās "AURORA 26" stiprina Latvijas drošību

Kopš Zviedrija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, tās aizsardzības plānošana ir piedzīvojusi fundamentālas izmaiņas. Zviedrijas bruņoto spēku štāba Stratēģiskās plānošanas un politikas departamenta priekšnieks ģenerālmajors Jūhans Pekari uzsver, ka līdz ar iestāšanos aliansē Zviedrijas drošības loks ir ievērojami paplašinājies.

“Dienā, kad mēs kļuvām par sabiedrotajiem, Zviedrijas un mūsu sabiedroto aizsardzība sāka sākties pie Krievijas robežas,” skaidro ģenerālmajors J. Pekari. “Mūsu uzdevums vairs nav tikai Zviedrijas aizsardzība, bet gan visas alianses sargāšana. Latvija kā sabiedrotā ir ārkārtīgi svarīga ne tikai Zviedrijai, bet visai aliansei kopumā. Šīs mācības ir veids, kā mēs komunicējam, ka tiešām esam drošības sniedzēji.”  

Image

Kamēr stratēģi plāno operācijas, poligonā un nometnē “Valdemārs” ikdienas darbu veic simtiem jaunu zviedru karavīru, kuru pieredze un ceļš līdz armijai spilgti sasaucas ar Latvijā ieviesto valsts aizsardzības dienestu (VAD). Zviedrijā dienests bauda lielu sabiedrības un ģimeņu atbalstu.

Tanku vienības komandiere Eli Svensone, kura militārajā vidē ir kopš 2023. gada, atzīst, ka armija viņai devusi vērtīgu dzīves skolu. “Personīgi man lielākais ieguvums bija struktūra – iemācīties darīt visu noteiktā laikā. Tu iemācies daudzas jaunas lietas par to, kā strādā militārā joma un kam mēs fokusējamies,” stāsta E. Svensone.

Viņas pieredze kliedē stereotipus par sievietēm armijā. “Atšķirība starp vīriešiem un sievietēm nav tik liela. Protams, ir fiziskas atšķirības, bet es neredzu nekādas problēmas attiecībā uz cieņu, draudzību vai būšanu par vadītāju kādam citam. Šādā vidē tu uz katru skaties kā uz cilvēku, nevis sievieti vai vīrieti. Visi ir savā ziņā neitrāli,” stāsta karavīre.

Image

Līdzīgu viedokli pauž arī tanka lielgabala operators Kaspers Klepe, kurš dienestu izvēlējies apzināti. Viņš norāda uz sakārtoto sistēmu, kādā jaunieši nonāk armijā:. “Daudzi virsnieki nāk uz skolām, lai informētu par dienestu. Tu jau iepriekš saņem materiālus par to, kā fiziski sagatavoties. Tu zini, kurp dodies, un tās labās baumas par dienestu tiešām izrādījās patiesas,” viņš atminas.

Prestiža jautājums Zviedrijā ir pašsaprotams – karavīri lepojas ar savu piederību bruņotajiem spēkiem. “Es varu doties mājās uniformā, ja vēlos, un es nejūtos nedroši. Tas netiek uztverts negatīvi,” stāsta Kaspers, uzsverot, ka sabiedrība viņus atbalsta.

Image

Atrašanās Latvijā zviedru karavīriem ir ne tikai pienākums, bet arī iespēja ieraudzīt plašāku NATO kopbildi. Mācību scenārijs, kurā tiek izspēlēta spriedzes palielināšanās pie austrumu robežas, liek apzināties katra karavīra lomu kopējā drošības arhitektūrā.

“Man ir liels pagodinājums un lepnums par iespēju būt šeit un redzēt, kas ir NATO,” uzsver Kaspers Klepe. “Tas sniedz lielāku perspektīvu. Mājās mums ir sava mazā bāze ar savu mazo mācību lauku, bet šeit viss ir citādi – mēs redzam, par ko ir stāsts alianses līmenī.”

Mācības “AURORA 26”, kurās piedalās aptuveni 18 000 karavīru, kalpo kā platforma jauno tehnoloģiju un taktikas slīpēšanai. Zviedrijas un Latvijas bruņoto spēku sadarbība kļūst arvien ciešāka, radot drošu pamatu reģionālajai stabilitātei. Kā uzsvēra Zviedrijas pārstāvji – šī klātbūtne ir apliecinājums tam, ka kopīga drošība vairs nav tikai uz papīra, bet gan apzināta un spēcīga rīcība.