Militārā bāze “Camp Labrie” īsā laikā ir kļuvusi par svarīgu elementu Kanādas militārajai klātbūtnei Latvijā operācijas “Reassurance” ietvaros, apvienojot strauju infrastruktūras attīstību ar ikdienas vajadzībām, kas nepieciešamas arvien pieaugošā Latvijā dislocētā Kanādas kontingenta atbalstam. Arī “Sargs.lv” bija iespēja viesoties Mārupes novadā Ceros izvietotajā bāzē “Camp Labrie” jeb Labrī bāzē (atgādinām, ka bāzei dots 2018. gadā mācību laikā Bulgārijā bojāgājušā Kanādas karavīra Patrika Labrī vārds) un ieskatīties tajā mītošo Kanādas karavīru ikdienā.
Militārā bāze “Camp Labrie” tika izveidota, lai mazinātu slodzi uz jau esošo infrastruktūru laikā, kad Kanādas vadītā klātbūtne paplašinājās no kaujas grupas līdz brigādes līmenim. Tā atspoguļo gan operatīvo steidzamību, gan ciešu sadarbību ar Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm. Kā sarunā ar “Sargs.lv” norāda “Task Force Latvia” jeb Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā inženieris majors Dons Pārkers, vieta jaunajai bāzei tika izvēlēta pēc teritorijas apsekošanas 2023. gada vasarā, kad tā tika atzīta par piemērotu pieaugošā Kanādas karavīru un tehnikas vienību skaita izvietošanai. Bāzes platība ir 178 tūkstoši kvadrātmetru, un tā ir Kanādas vadītās NATO brigādes štāba un vienību mājvieta.
Projektam par labu nāca tas, ka daļu sākotnējo darbu jau bija paveikusi Latvijas puse. Pirms Kanāda 2024. gada pavasarī sāka būvniecību, teritorija jau bija attīstīta kā pamata vajadzību nodrošinājuma un loģistikas zona — tajā bija izbūvēti ceļi, pieejams dzeramais ūdens, izveidota septiskā infrastruktūra un nodrošināta ierobežota elektroapgāde. Tas ievērojami paātrināja projekta īstenošanas tempu un ļāva Kanādas pusei izvairīties no laikietilpīga teritorijas attīrīšanas, uzmērīšanas un pamata infrastruktūras sagatavošanas procesa.
Tomēr bāzes iekārtošana nav noritējusi pilnībā bez izaicinājumiem. Majors Pārkers uzsver, ka plānotājiem nācās pielāgot Kanādas vajadzības jau esošam Latvijas projektam, vienlaikus saskaroties ar biežu personāla rotāciju gan militāro, gan civilo projektu vadītāju vidū. Vēl viens būtisks izaicinājums bija neskaidrība par to, kādu tieši vienību un spēju kombināciju bāzei būs jāatbalsta. Ja kazarmu un ēdnīcas izbūvi bija salīdzinoši vienkārši plānot, tad citas vajadzības – piemēram, tehnikas apkopes angāri, noliktavas un uzglabāšanas telpas – bija grūtāk precīzi definēt, un tās joprojām turpina attīstīties.
Aptuveni divu gadu laikā Kanāda “Camp Labrie” attīstībā ir ieguldījusi ap 16 miljoniem eiro, bet vēl 45 miljonus eiro ir plānots ieguldīt tālākajā bāzes paplašināšanā. Majors Pārkers norāda, ka nometne parasti spēj uzņemt līdz 720 cilvēkiem, bet rotāciju laikā, kad vienlaikus pārklājas ienākošais un aizejošais personāls, tās kapacitāte var pieaugt līdz pat 1440 cilvēkiem. Kazarmas ir izveidotas no ISO konteineru moduļiem, kuros parasti izmitina divus karavīrus vienā konteinerā vai četrus, ja tie tiek savienoti pārī.
Taču “Camp Labrie” nav tikai moduļu dzīvojamo konteineru kopums. Tās plānojums liecina par apzinātu vēlmi izveidot funkcionējošu militāru kopienu personālam, kas dzīvo tālu no mājām. Bāzē ir pieejama ēdnīca, sporta zonas, medicīnas klīnika, veikals un atpūtas telpa “Maple House”, kur karavīriem pavadīt brīvo laiku.
Kaprāle Kimberlija Pero, kas bāzē uzturas kopš pagājušā gada novembra beigām un pilda finanšu administratores pienākumus, raksturoja “Camp Labrie” kā saliedētu vidi ar labiem dzīves apstākļiem un izteiktu ikdienas ritmu. Viņa dzīvo vienā istabā ar vēl divām istabas biedrenēm un norādīja, ka karavīri var justies pateicīgi par ērtu izmitināšanu un labu ēdienu, piebilstot, ka ēdnīcas maltītes atgādina mājās gatavotu ēdienu.
Viņas ikdienas ritms atspoguļo rutīnu, kas palīdz daudziem Latvijā dislocētajiem Kanādas karavīriem saglabāt emocionālo līdzsvaru: treniņi no rītiem, ierastās kafijas iegāde bāzes veikaliņā, darba pienākumu pildīšana un vakarpusē atkal brīvais laiks, ko pavadīt sporta zālē vai atpūtas telpā. Kaprāle Pero augstu novērtē nometnes sporta infrastruktūru un sacīja, ka kopienas sajūta palīdz ikdienai ritēt ātrāk. Vienlaikus viņa norādīja arī uz sīkām neērtībām, kas raksturo dzīvi militārajā bāzē tālu no mājām, tostarp garajām pastaigām līdz dušām ziemas periodā, taču tā ir pagaidu neērtība.
Neraugoties uz cilvēciski saprotamām grūtībām, ko rada dzīve tālu prom no mājām un ģimenes, kaprāle Pero atzīst, ka dienests Latvijā viņai patīk. Viņa uzsver, ka nometnes atrašanās vieta ļauj karavīriem brīvdienās ērti doties ārpus bāzes teritorijas un iepazīt tuvējo apkaimi, kā arī to, ka viņa Latvijā ir ieguvusi draugus no vietējo iedzīvotāju vidus. Tādējādi bāze “Camp Labrie” pilnvērtīgi funkcionē ne tikai kā militārs objekts, bet arī kā ikdienas dzīves vide karavīriem, kurus Kanāda nosūtījusi dienēt uz Latviju.
Kanādai turpinot paplašināt savu klātbūtni NATO austrumu flanga priekšējās līnijās, Ceros izvietotā militārā bāze “Camp Labrie” ir praktisks piemērs alianses infrastruktūras attīstībai – dinamiski, secīgi un ar skatu gan uz kaujas gatavību, gan noturību, demonstrējot NATO klātbūtnes nostiprināšanu reģionā, kā arī demonstrējot kopīgu spēju aizsargāt mieru Baltijas reģionā ilgtermiņā.
Kanāda ir NATO daudznacionālās brigādes Latvijā vadošā valsts, koordinējot ar Latviju un citiem sabiedrotajiem spēku izvietošanu un infrastruktūras attīstību. Brigādē apvienoti karavīri no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas.
