Latvijas un Kanādas attiecību centrā gandrīz trīsdesmit piecus gadus ir drošība. Kanāda neatzina PSRS okupāciju, ātri atjaunoja diplomātiskās attiecības un kļuva par pirmo G7 valsti, kas ratificēja Latvijas iestāšanos NATO. Pēc Krievijas agresijas 2014. gadā sadarbība no simboliskas solidaritātes pārauga praktiskā aizsardzībā, līdz šodien – Kanādas vadītai NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kas ir lielākais Kanādas bruņoto spēku izvietojums ārzemēs un viens no NATO Austrumu flanga balstiem. Skaidrojam, kā kopīga Latvijas un Kanādas politiskā griba un ilgtermiņa saistības kļuva par taustāmu drošības garantiju.
Kanāda bija starp valstīm, kas konsekventi neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS, bet 1991. gada 26. augustā atjaunoja diplomātiskās attiecības. Pēc neatkarības atjaunošanas Kanāda kļuva par vienu no Latvijas ceļa uz NATO atbalstītājām un bija pirmā G7 valsts, kas ratificēja Latvijas iestāšanos aliansē 2004. gadā. Šis politiskais kapitāls turpmākajos gados kļuva par aizsardzības sadarbības stūrakmeni.
Krievijas iebrukums Ukrainā 2014. gadā mudināja NATO spert soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanai. Kanāda aktivizēja ilgtermiņa operāciju “REASSURANCE”, piedāvājot jūras, gaisa un sauszemes komponentes. 2017. gada 19. jūnijā Ādažos tika izveidota Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa (eFP). Līdz ar to Latvijā pirmo reizi parādījās pastāvīga sabiedroto karavīru klātbūtne ar Kanādu kā ietvarvalsti.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO Madrides samitā 2022. gadā tika noteikts mērķis eFP kaujas grupas Baltijā un Polijā attīstīt līdz brigādes līmenim. Latvija un Kanāda parakstīja kopīgu deklarāciju par paplašinātu klātbūtni Latvijā, papildu Kanāda operatīvi izvietoja arī jaunas spējas, tostarp M777 haubices, kaujas mašīnas, “Leopard 2” tankus, “Griffon” helikopterus un elektroniskās karadarbības vienību. Lēmumi iezīmē gan politisku, gan militāru pāreju no rotējoša bataljona grupas uz noturīgu brigādes struktūru Latvijā.
2024. gada 3. jūlijā Ādažos notika ceremonija, kas iezīmēja pārejas sākumu NATO daudznacionālās brigādes izveidei Latvijā ar vairāk nekā 3500 karavīriem. Gada noslēgumā, no 1. līdz 14. novembrim, Kanādas vadībā notika pirmās pilna mēroga brigādes lauka mācības “Resolute warrior 2024”, kurās piedalījās karavīri no 13 NATO valstīm. Tās bija pirmās Kanādas vadītās brigādes līmeņa lauka mācības Eiropā vairāk nekā 30 gadu laikā, taču jāpiebilst, ka kaujas grupas sastāvā Kanādas karavīri pastāvīgi padalījās dažādās Latvijā organizētajās militārajās mācībās ciešā sadarbībā ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi un citām NBS vienībām.
2025. gada 18. janvārī Rīgā ieradās vairāki simti Zviedrijas karavīru – mehanizētais bataljons, kas tika integrēts Kanādas vadītajā brigādē un kļuva par līdz šim lielāko Zviedrijas NATO ieguldījumu pēc iestāšanās aliansei 2024. gada sākumā. Tas papildināja brigādes daudzšķautņaino sastāvu un apliecina, ka Kanādas vadītā struktūra spēj uzņemt jaunus partnerus bez operacionālas pauzes. 7. februārī Kanādas Aizsardzības departaments publiski apstiprināja apņemšanos turpināt brigādes attīstību un atgādināja par 2024. gada novembra mācību nozīmi brigādes spēju pārbaudē. 1. jūlijā Mārupes “Ceros” atklāja Kanādas vadītās brigādes bāzes “Camp Labrie” nosaukumu. Šeit paredzēts brigādes štābs un vienību izvietojums, ar mērķi līdz 2025. gada vasarai nodrošināt līdz aptuveni 700 rotācijas karavīru uzņemšanu.
Infrastruktūras un spēju attīstība
Taču Latvijā nav pieaudzis tikai Kanādas karavīru skaits. 2023. gadā kaujas grupas rīcībā nonāca 15 “Leopard 2” tanki, bet 2024. gadā – četri “Griffon” helikopteri, kas pašlaik ir bāzēti Rīgā, bet vēlāk dosies uz Lielvārdi.
Arī Ādažu bāze turpina augt. Izbūvētas hosteļa tipa kazarmas, noliktavas, sakaru torņi, tanku apkopes darbnīcas un daudz kas cits, lai sasniegtu brigādes pilnu kaujas gatavību. Ceri militārajā bāzē pabeigta brigādes štāba ēka, dzīvojamie konteineri, sporta un atpūtas zonu komplekss, tiek izbūvētas darbnīcas, noliktavas, degvielas punkts. Lielvārdē Kanāda veido helikopteru peronu un atbalsta infrastruktūru, lai izvietotu gaisa spēku vienību ar helikopteriem, kas pašlaik atrodas Rīgā.
Sadarbība neaprobežojas tikai ar militārajām mācībām. Kanādai ir pārstāvis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā, kur tā sniegusi savu ieguldījumu arī apmācību procesā. Vienlaikus ar Kanādas partneriem tiek attīstītas kopīgas “draudu medības” (threat hunting operations) informācijas sistēmu tīklā, kas ir tiešs pienesums Latvijas kritiskās infrastruktūras un citu valsts drošībai nozīmīgu organizāciju infrastruktūras aizsardzībai un noturības stiprināšanai. Kā arī Kanādas bruņoto spēku kibervienība regulāri piedalās Rīgas drošības un kiberforumos.
Trīsdesmit gados no politiska atbalsta līdz Kanādas vadītai brigādei Latvijā izveidojusies partnerība, kuras vērtību nosaka nevis retorika, bet konkrēti lēmumi, spēki un infrastruktūra. Tā ir pieredze, kas stiprina NATO Austrumu flangu un demonstrē, kā ilgtermiņa sabiedroto saistības pārtop reālā drošībā.
