Otrdien Rīgā notikusi Latvijas Ministru prezidentes Evikas Siliņas un Kanādas premjerministra Marka Kārnija tikšanās, pēc kuras amatpersonas uzsvēra ciešo divpusējo sadarbību drošības, aizsardzības un ekonomikas jomā, kā arī apstiprināja Kanādas bruņoto spēku klātbūtnes turpināšanu un paplašināšanu Latvijā.
Evika Siliņa norādīja, ka Kanāda Latvijai ir uzticams sabiedrotais, kas apliecina savas saistības ne tikai NATO ietvaros, bet arī divpusējā sadarbībā. “Latvija ir ļoti pateicīga Kanādai par tās bruņoto spēku klātbūtni Latvijā un Kanādas līderību, vadot NATO brigādi,” sacīja Siliņa. Viņa uzsvēra, ka Kanādas vadītā kaujas grupa ir pirmā NATO austrumu flangā, kas jau spējusi rīkot brigādes līmeņa mācības, un tās klātbūtne būs nepieciešama arī ilgtermiņā.
Siliņa piebilda, ka Latvija darīs visu, lai Kanādas karavīru uzturēšanās būtu profesionāli lietderīga un saistītos ar pozitīvu pieredzi. Premjere akcentēja arī ciešo sadarbību ekonomikas laukā – "Air Baltic" izmanto Kanādā ražotas lidmašīnas, savukārt Latvijas uzņēmumiem ir interese par sadarbību ar Kanādu digitālo tehnoloģiju, dronu un aizsardzības industrijas jomās.
Viņš arī paziņoja par Kanādas apņemšanos turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā vēl vismaz trīs gadus, stiprinot brigādes spējas un kolektīvo aizsardzību. “Mums ir jāattur Krievija no jebkādām agresīvām darbībām, un tikai tā mēs varam nodrošināt mieru Eiropā,” uzsvēra Kārnijs.
Abas amatpersonas vienojās, ka Latvija un Kanāda turpinās cieši sadarboties arī Ukrainas atbalsta jautājumos, stiprinot sankciju režīmu pret Krieviju, piegādājot militāro palīdzību un koordinējot darbu starptautiskās koalīcijās.
Atbildot uz mediju jautājumiem, Kārnijs norādīja, ka Kanāda ir gatava plašāk iesaistīties Eiropas drošības stiprināšanā, tostarp NATO ziemeļu un austrumu flanga aizsardzībā. Siliņa savukārt uzsvēra, ka Latvija turpina strādāt pie infrastruktūras uzlabošanas, tostarp Sēlijas poligona attīstīšanas, lai nodrošinātu Kanādas spēku vēl plašākas mācību iespējas Latvijā.
