Sīki dronu incidenti nemaina kopainu, kas skaidri apliecina, ka NATO ir pietiekami spēcīga, lai aizsargātu katru alianses teritorijas centimetru, kamēr Krievija ilgtermiņā viennozīmīgi zaudē, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra NATO Sabiedroto spēku Eiropas virspavēlniecības (SHAPE) stratēģiskās komunikācijas direktors, brigādes ģenerālis Džejs Dženzens.
"Mums ir ļoti labi aizsardzības plāni, mums ir spēki un spējas, kas ir pastāvīgā gatavības režīmā. Mēs domājam par nākotni un par to, kas mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka aizsargājam katru sabiedroto teritorijas centimetru," konferences "Stratcom Dialogue 2026" laikā aģentūrai LETA sacīja Dženzens.
Viņš pauda izpratni par sabiedrības satraukumu pēc salīdzinoši biežajiem dronu incidentiem.
"Drons ir novirzījies no kursa un ielido mūsu gaisa telpā. Jā, tādas lietas ir satraucošas. Tomēr mums ir sev jāuzdod citi jautājumi. Vai tas bija tīši? Vai tas bija negadījums? Vai arī tas bija, piemēram, aizsardzības elektroniskā kara rezultāts? Mums jājautā, vai pastāv nenovēršams apdraudējums? Vai cilvēki iet bojā? Vai tiek ietekmēti uzņēmumi? Vai tie sakravājas un pamet valsti?" skaidroja ģenerālis.
Kopaina skaidri liecina par to, ka Krievija ilgtermiņā zaudē, vērtēja ģenerālis. "Viņi domāja, ka ieņems Ukrainu nedēļas laikā, bet tagad ir 2026. gads. Notiek pašas mazākās tā sauktās Uzvaras dienas parādes. Viņu ekonomika nav labā stāvoklī. Viņu iedzīvotāji uzdod smagus jautājumus. Tāda ir kopaina," sacīja Dženzens.
Viņš atzina, ka arī NATO pusē ir zināma politiskā spriedze. No otras puses, Somija un Zviedrija ir pievienojušās NATO, NATO sabiedrotie ir vienojušies tērēt 5% no IKP aizsardzībai, un dalībvalstu aizsardzības nozares turpina īstenot projektus, lai nodrošinātu, ka to rīcībā ir nepieciešamā munīcija un militārās spējas.
Dženzens norādīja, ka NATO ir ievērojami vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu, darbojas operācijas "Eastern Sentry" un "Baltic Sentry", kuru pamatā ir filozofija, ka "mēs nevis gaidām konfliktus, bet manevrējam jau tagad". Tāpat pastāvīgi atjauninām savus plānus. "Militārajā līmenī ir panākts būtisks progress, patiešām jūtams progress gan mūsu plānošanā, gan pieejamo spēku un militāro spēju ziņā, gan attiecībā uz domāšanas veidu, orientējoties uz to, ka to visu patiešām pielietosim," piebilda ģenerālis.
Viņš pauda pārliecību par NATO spējām pārliecināt Krieviju, ka alianse spēj kontrolēt un aizsargāt savu gaisa telpu, zemūdens infrastruktūru un jūras satiksmi.
"Tagad pat redzam, ka sabiedrotie vēršas pret Krievijas "ēnu floti". Tas ir proaktīvi. Tas ir kaut kas tāds, par ko pirms pieciem gadiem neviens pat nevarēja iedomāties," norādīja Dženzens. "Ja izvērtējam virzienu, kurā esam devušies, un sasniegto progresu, tad mums ir par to cilvēkiem jāatgādina - tad, cerams, viņi aizmirsīs par to, kas notika vakar, un koncentrēsies uz to, kas ir noticis pēdējos piecos gados, jo tas patiesībā ir daudz svarīgāk [par sīkiem incidentiem]."
Jautāts par ASV attālināšanos no NATO, ģenerālis uzsvēra, ka šajā jautājumā klīst daudz dezinformācijas, jo patiesībā ASV nostāja ir vienkārša - vēsturiski NATO sabiedrotie nav darījuši pietiekami daudz, lai rūpētos paši par savu drošību, un ASV vēlas, lai Eiropa un Kanāda darītu vairāk. Viņš neparedz nekādu pēkšņu ievērojamu militāro spēju vai karavīru atsaukšanu no Eiropas. Drīzāk notiks aprēķināta, lēnāka izvešana, ASV spēkus aizstājot ar Eiropas un Kanādas spēkiem, līdz ar to nekādas plaisas neradīšoties. Dženzens uzsvēra, ka kopš 2022. gada patiesībā ASV uz Eiropu ir nosūtījušas vairāk karavīru nekā izvedušas no tās. Arī attiecībā uz skaļajiem ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem Dženzens ieteica vairāk skatīties uz reālo rīcību.
"Ja ņem vērā, kāds ir Krievijas IKP salīdzinājumā ar 32 valstu IKP vai pat 31 valsts IKP, nepieskaitot ASV un to, ko mēs varētu atļauties aizsardzības jomā, tas vienkārši nav salīdzināms. Vai Eiropa spēj sevi aizsargāt? Pilnīgi noteikti spēj. Ir vajadzīga tikai griba un vienotība," uzsvēra pieredzējušais ģenerālis.