Aizvadītajā gadā Latvijas finansējums aizsardzības vajadzībām sasniedza 3,74% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trešais augstākais rādītājs NATO valstu vidū, liecina alianses ģenerālsekretāra Marka Rites sagatavotais ikgadējais publiskais ziņojums.
Kopumā aizsardzības izdevumi Latvijā pērn sasniedza 1,577 miljardus eiro jeb 1,782 miljardus ASV dolāru.
Kopš 2014. gada Latvijai bijis viens no visstraujākajiem aizsardzības izdevumu pieaugumiem attiecībā pret IKP. Ja vēl 2014. gadā, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā, Latvijas aizsardzības izdevumi veidoja vien 0,97% no IKP jeb 311 miljonus ASV dolāru, tad 11 gadu laikā tie teju četrkāršojās.
Pirmo vietu aizsardzības izdevumu attiecībā pret IKP pērn ieņēma Polija ar 4,3%, militārajam finansējumam sasniedzot 44,360 miljardus ASV dolāru. Savukārt otro vietu ar 4% aizsardzības izdevumu īpatsvaru ieņēma Lietuva — kopumā 3,362 miljardu eiro jeb 3,797 miljardu ASV dolāru apmērā.
Vislielāko absolūto finansējumu aizsardzībai starp NATO dalībvalstīm joprojām atvēl ASV, drošībai novirzot 980 miljardus ASV dolāru. Tikmēr Eiropas dalībvalstu un Kanādas kopējais aizsardzības izdevumu apmērs ir 657,108 miljardi ASV dolāru.
Starp NATO dalībvalstīm otrs augstākais aizsardzības izdevumu apjoms aiz ASV ir Vācijai, kas 2025. gadā drošībai atvēlēja 120,747 miljardus ASV dolāru. Savukārt trešais augstākais rādītājs ir Apvienotajai Karalistei, kuras aizsardzības izdevumi pērn sasniedza 92,875 miljardus eiro.
Arī pērn lielāko daļu no kopējiem NATO aizsardzības izdevumiem veidoja ASV ieguldījums — 60%, kamēr NATO Eiropas un Kanādas sabiedroto izdevumi drošībai bija 40%.
