Sals kož vaigos, bet virs galvas klājas maskēšanās tīkli, kas pasargā no neredzama, bet nāvējoša apdraudējuma – droniem. Ādažu poligonā, kur no 16. līdz 22. februārim norisinās NATO Daudznacionālās brigādes mācības "Striking Thunder", gaisotne ir maksimāli pietuvināta reālai karadarbībai. Šeit Kanādas, Zviedrijas, ASV un citu sabiedroto valstu artilēristi ne tikai slīpē precizitāti, bet arī mācās skaudrās Ukrainas kara mācības: pozīciju karš, dronu draudi un pastāvīga nepieciešamība maskēties.
Ierodoties poligonā saltā, saulainā ziemas rītā, skatam paveras nevis ierastā militārā nometne, bet gan rūpīgi izplānota aizsardzības sistēma. Meža malā garā līnijā izvietotas četras ierakumu sistēmas. Katra no tām ir unikāla – to izveidē komandieri izmantojuši savu pieredzi un radošumu.
Seržants Lorenss Duglass (Lawrence Douglas), Kanādas Bruņoto spēku 15A lielgabala apkalpes komandieris, mūs izved tūrē pa savu "cietoksni". Šeit nekas nav nejaujauši izveidots.
Viņa komanda šajā aukstumā dzīvo jau nedēļu. Skats atgādina kadrus no frontes līnijas Ukrainā. Virs ierakumiem pārvilkts biezs, dubults klājums – tā sauktie "zivju tīkli" un pretdronu aizsardzība. Uz tiem sakritušais sniegs kalpo ne tikai kā dabiska maskēšanās, bet arī kā papildu siltumizolācija.
"Striking Thunder" nav tikai parastie šaušanas treniņi. Galvenais uzsvars šoreiz ir uz izdzīvošanu (survivability).
"Mēs vērojam notiekošo Ukrainā – kā viņi reaģē uz uzbrukumiem, kā aizstāv savas pozīcijas. Mēs pārņemam viņu stratēģijas un ieviešam tās šeit," stāsta seržants Duglass. Viņš norāda uz tīkliem virs galvas. "Tie ir paredzēti, lai mūs nepamanītu bezpilota lidaparāti un lai pasargātu no FPV dronu triecieniem. Mērķis ir turpināt uguns misijas, vienlaikus maksimāli sargājot personālu un tehniku," viņš stāsta.
Arī NATO Daudznacionālā artilērijas bataljona grupas komandiera vietnieks majors Endrjū Holerans (Andrew Holleran), apstiprina, ka karadarbības raksturs ir neatgriezeniski mainījies.
Saskaņā ar mācību scenāriju ienaidnieka mērķis tiek identificēts aptuveni astoņu kilometru attālumā. Izlūkošanas un novērošanas līdzekļi nosaka koordinātas. Komandpunkts veic aprēķinus – kādu šāviņu lietot, ar kādu lādiņu, kādu detonatoru. Tad dati tiek nodoti artilēristiem.
Kanādas izmantotās haubices "M777" spēj iznīcināt mērķus līdz pat 20 kilometru attālumā. Dažādi uzdevumi prasa atšķirīgu munīciju un iestatījumus.
Treniņos iesaistīti arī spāņu novērotāji, kuri koriģē uguni kanādiešu lielgabaliem vai zviedru mīnmetējiem. Tas nozīmē, ka sistēmas un cilvēki no dažādām NATO valstīm strādā kā viens mehānisms Latvijā.
Lai gan kanādiešiem sals nav svešs, Latvijas ziema sagādā savus izaicinājumus. Kā norāda virsnieki, Latvijas gaiss ir mitrāks nekā Kanādā, kas palielina risku ieroču sistēmu aizsalšanai. Tomēr sabiedroto deviņu gadu pieredze mūsu reģionā ļauj šīs problēmas risināt operatīvi.
Dienas noslēgumā, kad kārtējais šāviņš ar dūmiem un liesmu ir pametis stobru, seržants Duglass ar smaidu saka: "Atbalsts no mūsu NATO sabiedrotajiem, īpaši latviešiem, ir izcils. Mēs mācāmies viens no otra katru dienu."
