Eiropas Komisija (EK) šonedēļ publiskoja 2025. gada Eiropas Aizsardzības fonda projektu konkursa rezultātus, izvēloties 57 kopīgus militārās industrijas sadarbības projektus ar Ukrainu 1,07 miljardu eiro vērtībā. Projekti paredzēti tādās jomās kā dronu un autonomo risinājumu attīstība, arvien vairāk institucionalizējot Eiropas Savienības (ES) un Kijivas sadarbību militārās rūpniecības jomā.
No kopējās summas 675 miljoni eiro tiks novirzīti 32 spēju attīstības projektiem, savukārt 332 miljoni eiro — 25 pētniecības iniciatīvām.
Izvēlētajos projektos piedalās 634 organizācijas no 26 ES dalībvalstīm un Norvēģijas. Mazie un vidējie uzņēmumi veido vairāk nekā 38% dalībnieku, saņemot vairāk nekā 21% no kopējā finansējuma, liecina izdevumu plāna kopsavilkums.
Kā vēsta “Defense News”, iesniegto projektu kopums iezīmē pāreju uz 21. gadsimta karadarbības tendencēm — četras atsevišķas iniciatīvas paredzētas tā dēvētās klejojošās munīcijas un lētu, masveidā ražojamu dronu izstrādei.
Saskaņā ar medija vēstīto tieši šie bruņojuma attīstības virzieni atspoguļo Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi uz militāro rūpniecību. Mūsdienās lēti, vienreizlietojami trieciena droni ir būtiski pārveidojuši kaujas lauku, taču Eiropas aizsardzības industrija nav spējusi pietiekami ātri pielāgoties šīm izmaiņām. Tāpēc Ukrainā gūtā kara pieredze tiek regulāri pieminēta gan fonda finansēšanas kārtas materiālos, gan atsevišķu projektu aprakstos.
Tuvākajos mēnešos sagaidāms, ka Kijiva un Brisele pabeigs nepieciešamo asociācijas līgumu, kas nākotnē ļaus Ukrainai pilnvērtīgi piedalīties konkursos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar ES dalībvalstīm.
ES Aizsardzības inovāciju birojs Kijivā tika izveidots 2024. gadā Eiropas Aizsardzības industriālās stratēģijas ietvaros, un tas bija būtisks solis institucionālās sadarbības attīstībā.
Šajā pieteikumu kārtā vairāk nekā 15 no iesniegtajiem 57 projektiem ir saistīti ar Komisijas četrām Eiropas gatavības pamatiniciatīvām — prioritāro spēju jomām, kuras pagājušajā gadā ES identificēja kā kritiski svarīgas bruņoto spēku operacionālās gatavības nodrošināšanai tuvākajā laikā.
Lai paplašinātu industriālo bāzi, vairākos projektos, kas vērsti uz masveidā ražojamu dronu munīciju, EK izsludinās papildu konkursus, kas būs mērķēti uz jaunuzņēmumu un mazo uzņēmumu piesaisti, tostarp arī no Ukrainas. Tas nozīmē, ka katrs konkursa dalībnieks no Ukrainas, kura projekts atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, varēs saņemt līdz 60 000 eiro inovāciju integrēšanai lielākos konsorcijos.
Lai gan tā ir salīdzinoši neliela summa, tās mērķis ir strukturāls — mazināt ienākšanas barjeras aizsardzības nozarē uzņēmumiem bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā. Šādi EK cer pierādīt, ka tās aizsardzības izdevumi veicina reālas industriālās kapacitātes attīstību arī ārpus ierasto ilggadējo piegādātāju loka.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ES sadarbība ar Ukrainas aizsardzības nozari ir būtiski paplašinājusies. Tagad sadarbības formātos Kijiva tiek iekļauta kā būtisks elements.
