No 1. līdz 13. maijam Baltijas jūrā norisinājās gadskārtējās starptautiskās mīnu meklēšanas mācības un operācija “Open Spirit 2026”. Šogad Latvijas vadībā īstenotais pasākums pulcināja iespaidīgu sabiedroto spēku skaitu, lai kopīgiem spēkiem padarītu kuģošanu reģionā drošāku un demonstrētu NATO vienotību. Mācības norisinājās ciešā sasaistē ar Zviedrijas visaptverošajām aizsardzības mācībām “Aurora 2026” un paralēli esošo operāciju “Baltic Sentry”, kas nodrošina kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību. Kopumā operācijā piedalījās 17 valstis, 16 kuģi un vairāk nekā 500 jūrnieku un karavīru, tostarp NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa (SNMCMG1).
Vēstures nasta Irbes šaurumā un Rīgas līcī
Mācību galvenais fokuss šogad bija Irbes jūras šaurums un teritorija pie Rīgas – vietas, kas vēsturiski cietušas no intensīvas mīnēšanas abos pasaules karos. Kā norāda Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandieris komandkapteinis Jānis Auce, kurš šajās mācībās pildīja pretmīnu spēku grupas komandiera pienākumus, vēsturiskais mantojums Baltijas jūrā joprojām ir milzīgs.
Astoņu aktīvo mācību dienu laikā kuģi ar sonāriem pārmeklēja vairāk nekā 120 kvadrātkilometru lielu platību, kas ir teju 40% no Rīgas pilsētas teritorijas. Kopumā tika fiksēti aptuveni 750 mīnai līdzīgi kontakti. Lai gan lielākā daļa (80%) izrādījās akmeņi un 17% bija dažādi cilvēka radīti objekti (caurules, lūžņi un pat kāda veca veļas mašīna), aptuveni 3% gadījumu zemūdens objekti bija reāli sprādzienbīstami priekšmeti.
Operācijas noslēgumā tika atrasti 22 bīstami objekti, no kuriem 20 veiksmīgi neitralizēti. Atrasto sprāgstvielu vidū bija enkurmīnas, viena grunts mīna, trīs torpēdas un viena aviācijas bumba.
Kā top drošība: Pretmīnu darbības algoritms
Mīnu meklēšana mūsdienās ir augsto tehnoloģiju un cilvēka spēju simbioze. Komandkapteinis J. Auce skaidro precīzo algoritmu, kādā veidā bīstamie objekti tiek identificēti un iznīcināti:
-
Plānošana: Sākumā tiek detalizēti izplānots un noteikts precīzs meklēšanas rajons.
-
Meklēšana: Kuģis pārvietojas pa noteiktajiem kvadrātiem, izmantojot kuģa korpusā iebūvētos vai velkamos zemūdens sensorus – sonārus.
-
Identifikācija: Kad sonārs uzrāda aizdomīgu kontaktu, jūrā tiek laists īpašs attālināti vadāms zemūdens robots, kas objektu vizuāli identificē un nofilmē.
-
Lēmuma pieņemšana un iznīcināšana: Ja objekts ir mīna, tiek pieņemts lēmums par tā iznīcināšanu. Tam izmanto vai nu nākamo robotu-kamikadzi, vai arī darbā dodas militārie ūdenslīdēji.
Lai gan reālos kaujas apstākļos priekšroka vienmēr tiek dota robotiem, lai neriskētu ar cilvēku dzīvībām, mācību laikā situācija ir cita. "Treniņos pamatā izmantojam ūdenslīdējus un tikai atsevišķos gadījumos robotus, lai uzturētu un celtu kuģu apkalpes un ūdenslīdēju apmācības līmeni un sagatavotību," uzsver J. Auce.
Mācību krasta fāzi un ūdenslīdēju darbu koordinēja Latvijas Jūras spēku Ūdenslīdēju komanda. Tās komandieris komandleitnants Haralds Liniņš izceļ Baltijas jūras specifiskos un skarbos apstākļus, ar kādiem nācās saskarties deviņu nāciju ūdenslīdējiem.
Ukrainas mācībstundas un sabiedroto solidaritāte
“Open Spirit” jau kopš tās pirmsākumiem 90. gadu vidū ir kalpojusi kā platforma Baltijas valstu integrācijai NATO procedūrās. Šogad mācībām bija papildu dimensija – tajās novērotāju un štāba virsnieku statusā piedalījās arī Ukrainas pārstāvji. Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Māris Polencs uzsver, ka šī sadarbība ir abpusēji vērtīga.
"Mēs esam uzņēmušies palīdzēt Ukrainai ieviest pretmīnu spējas kopā ar citām NATO dalībvalstīm. Tā ir pretmīnu darbība, ko mēs spējam un gribam ukraiņiem dot. Tajā pašā laikā mēs arī ņemam un mācāmies no viņiem. Par mīnām, kas šobrīd tiek izmantotas Melnajā jūrā, un dažādām improvizācijām mēs līdz šim zinājām diezgan maz. No ukraiņiem mēs pārņemam to reālo kaujas pieredzi – kādas ir metodes, kā tiek mīnētas dažādas lietas, lai saprastu, kā tās efektīvi atmīnēt," portālam "Sargs.lv" stāsta Jūras spēku komandieris.
Admirālis Polencs arī neslēpa gandarījumu par mācību kopējo gaitu, norādot, ka šoreiz izpalika nopietni tehniski starpgadījumi un jūra bija labvēlīga. "Bieži vien lielākais izaicinājums ir laika apstākļi, kuru dēļ nevar izdarīt plānoto. Šoreiz mums visi faktori salikās kopā ļoti labi, un es šīs mācības vērtēju kā ļoti teicami izdevušās."
Mācību nozīmi reģionālajā drošībā apliecina arī fakts, ka 17 valstu klātbūtne sūta skaidru atturēšanas signālu.
Mācību noslēgumā mediju un militāro pārstāvju klātbūtnē tika demonstrēta klasiska mīnas neitralizēšanas operācija, izmantojot 240 kilogramu TNT ekvivalenta lādiņu. Kuģu grupa, kuras sastāvā bija Latvijas štāba kuģis "Virsaitis", "Valvonis", "Imanta", kā arī Lietuvas "Skalvis" un Vācijas "Zieringer", izveidoja drošības kordonu, uzskatāmi demonstrējot sabiedroto gatavību un spēku garantēt Baltijas jūras drošību.
