Vācijas aizsardzības ministrija trešdien publiskoja bruņoto spēku pamatstratēģisko dokumentu paketi - valsts pirmo patstāvīgo militāro stratēģiju, jaunu spēju profilu, personāla pieauguma plānu un pārveidotu rezervistu stratēģiju, kas ir visaptverošākā Bundesvēra plānošanas reforma pēdējo desmitgažu laikā.
Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirmo reizi paziņoja par šīs paketes iztrādi paziņoja ikgadējā bruņoto spēku konferencē pērn novembrī, raksturojot plānus kā vēsturisku pagrieziena punktu.
Šonedēļ Aizsardzības ministrijas vadība iepazīstināja likumdevējus ar pabeigtajiem dokumentiem, tostarp vairākiem neklasificētiem kopsavilkumiem.
Ar nosaukumu “Verantwortung für Europa” − “Atbildība par Eiropu” − militārā stratēģija identificē Krieviju kā galveno apdraudējumu un izklāsta iespējamos scenārijus uzbrukumiem NATO teritorijai. B.Pistoriuss atteicās detalizēti izklāstīt klasificētos draudu novērtējumus, piebilstot, ka to publiskošana būtu pielīdzināma “Vladimira Putina pievienošanai mūsu e-pasta izsūtīšanas sarakstam”. Stratēģija arī iezīmē doktrināru pāreju uz “viena teātra pieeju”, uzskatot NATO teritoriju, Tuvos Austrumus un Indo–Klusā okeāna reģionu par savstarpēji saistītām drošības telpām, nevis atsevišķiem darbības teātriem.
Personāla pieauguma plāns līdz 2030 gada vidum paredz palielināt aktīvā dienesta karavīru skaitu no pašreizējiem 185 420 līdz 260 000, paralēli palielinot rezervi no aptuveni 60 000 pašlaik piesaistītajiem rezervistiem līdz vismaz 200 000 — kopā sasniedzot 460 000 kaujai gatavu karavīru.
Plāns paredz trīs karavīru piesaistes posmus: strauju personāla pieaugumu līdz 2029. gadam, uz spējām vērstu izaugsmi līdz 2035. gadam un ilgtermiņa, tehnoloģijās balstītu posmu līdz 2039. gadam un turpmāk. Jaunais likums, kas stājās spēkā 2026. gada janvārī, nostiprina šos mērķus likumā, paredzot arī obligātā militārā dienesta atjaunošanas iespēju, kas kā rezerves variants jau ir iekļauts jaunajā militārā dienesta likumā gadījumam, ja netiks sasniegti nospraustie brīvprātīgo karavīru rekrutēšanas mērķi.
Kā norādīja Vācijas bruņoto spēku ģenerālinspektora vietniece Nikola Šillinga, jauno karavīru piesaistes tempi ir par 10% augstāki nekā pērn, bet jauno karavīru iesniegto pieteikumu skaits pieaudzis par 20%.
Bundesvēra rezerve, kas ilgu laiku tika uzskatīta par sekundāru spēku un, ko aktivizē tikai ārkārtas situācijās, tagad tiek skaidri nostādīta “vienā līmenī ar aktīvajiem spēkiem” un ar atsevišķu - savu stratēģiju, kas paredz rezervistu iesaisti valsts aizsardzībā un Vācijas kā loģistikas centra nodrošināšanā sabiedroto spēkiem, kas krīzes gadījumā pārvietojas uz austrumiem.
Šo paketi noslēdz militārās birokrātijas mazināšanas un modernizācijas programma ar nosaukumu “Entbürokratisierungs- und Modernisierungsagenda 2026” . Tajā ietverti 153 konkrēti pasākumi un 580 īstenošanas soļi, lai samazinātu birokrātiju, digitalizētu procesus un ieviestu mākslīgo intelektu ikdienas administratīvajo uzdevumu izpildē. Būtiska inovācija ir tā, ka visiem iekšējiem noteikumiem tiks noteikti automātiski derīguma termiņi.
Tiesa, B. Pistoriuss atzina riskus saviem ambiciozajiem grafikiem, norādot, ka pieaugošais pieprasījums pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām Tuvajos Austrumos jau ir samazinājis globālās ražošanas jaudas. “Mums ir finansējums, un mēs esam uzsākuši iepirkumus,” viņš sacīja. “Taču mēs nekontrolējam visus mainīgos,” piebilda Vācijas aizsardzības ministrs.
