Vācijas ārlietu ministre: Vācija Ukrainu nevar atbalstīt ar artilēriju, bet var nodrošināt apmācību

Ministri preses konferencē pauda vienprātību – atbalsts Ukrainai ir jāturpina, un valstis dara visu, lai šo atbalstu  nostiprinātu un palielinātu. “Esam vienisprātis, ka ir jādara viss, lai Ukraina spētu noturēties pret Krievijas agresiju,” sacīja E. Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs informēja, ka ar savu Vācijas kolēģi divpusējās tikšanās laikā apsprieda neseno Vācijas raidorganizācijas “Deutche Welle” lēmumu pārcelt tās Krievijas biroju uz Latviju, tādējādi nodrošinot objektīvu, neatkarīgu informāciju.

E. Rinkēvičs piebilda – Vācijai un Latvijai ir arī daudz iestrādnes ekonomiskajā sadarbībā un investīciju piesaistē.

Vācijas ārlietu ministre papildināja kolēģi, paužot, ka amatpersonas pārrunāja, kā turpināt sankcijas, kā arī to, kā Vācijai, kas ir industriāli attīstītākā Eiropas valsts ieguldīt resursus, lai iespējami īsākā laikā pārvarētu fatālo atkarību no Krievijas energoresursiem.

“Mēs visas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis enerģiski un izlēmīgi gribam iet ceļu, atsakoties no Krievijas energoresursiem, un ES esam sākuši šo darbu – ogles, nafta un gāze ir atkarības atcelšanas stūrakmeņi, un katru dienu mēs strādājam, lai to mazinātu. Svarīgi, lai ES valstis rīkotos vienoti. Vienlīdz būtiski, ka Rietumvalstis ir vienotas, atbalstot Ukrainu cīņā pret Krieviju par tās brīvību un drošību,” sacīja A. Bērboka.

Viņā arī atgādināja – karš var būt ļoti daudzpusīgs, kas ir arī šobrīd esošais hibrīdkarš daudzās tā izpausmēs, un tas daudzas Eiropas valstis skar nepastarpināti, jo īpaši Krievijas dezinformācija, kiberuzbrukumi un revezioniskā Maskavas retorika. Krievijas nacionālistiskais vājprāts rada ciešanas un nāvi Ukrainā, radot spriedzi arī Rietumvalstu sabiedrībās, bet tās nav sašķeļamas.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kādēļ Vācijas valdība bijusi tik atturīga jautājumā par smagā bruņojuma piegādāšanu Ukrainai, A. Bērboka norādīja – sākotnēji bija svarīgas pēc iespējas ātrākas piegādes, un Vācija ātri piegādāja prettantu un pretgaisa ieročus, tostarp “Stinger” raķetes, kā arī citus materiāltehniskos līdzekļus. Šīs piegādes Berlīne skaļi neafišēja, lai tās notiktu pēc iespējas ātrāk, drošāk  un veiksmīgi nonāktu gala mērķī. Tagad Vācijas Bundasvērs valdībai ziņo, ka Vācijas krājumi ir izsmelti. Šī iemesla dēļ Vācija kopā ar sabiedrotajiem pirms nepilnām divām nedēļām Briselē NATO tikšanās laikā konsultējās par to, kā Ukrainai sniegt kopīgu un saskaņotu atbalstu.

Tāpat, tiekoties ar NATO un G7 kolēģiem, valstis vienojās, ka tiks sniegts atbalsts tiem partneriem, kuri var ātri piegādāt padomju ražojuma ieročus, un pārējie nodrošinās atbilstošu rezervi.

Savukārt E. Rinkēvičs, atbildot, vai, viņaprāt, Vācija šobrīd ir saucama par uzticamu sabiedroto, ņemot vērā Vācijas virzienā izskanējušo Baltijas valstu kritiku, ka tā bruņojumu Ukrainai piegādā par vēlu un par maz, uzsvēra – Vācija ir uzticams sabiedrotais un draugs. Tas redzams gan paskatoties uz Vācijas vadīto NATO kaujas grupu Lietuvā, gan redzot atbalstu, ko Vācija sniegusi NATO dalībvalstīm.