Aktuāli

Vācijas ārlietu ministre: Vācija Ukrainu nevar atbalstīt ar artilēriju, bet var nodrošināt apmācību

Nozares politika
Sargs.lv
Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Foto: Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs/Foto: Zane Bitire/LETA

Vācija jau sākotnēji sniedza atbalstu Ukrainai, tai piegādājot prettanku ieročus, pretgaisa raķetes “Stinger” un citus materiāltehniskos līdzekļus, bet šobrīd Bundasvēra krājumi tālākai atbalsta sniegšanai ir izsmelti. Tāpēc, plašākam Ukrainas atbalstam ar smagajiem ieročiem, nepieciešama visa sabiedroto sadarbība. Tā preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču norādīja Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņā arī atzīmēja, ka līdz ar Krievijas diktatora Vladimira Putina izraisīto karadarbību, Rietumiem nopietni jāstājas pretī Kremļa propagandai. Vācija šajā ziņā vēlas iegūt labāko Latvijas pieredzi, sagatavojot informāciju krievvalodīgajai auditorijai, kā arī cīņai pret Krievijas dezinformāciju.

Ministri preses konferencē pauda vienprātību – atbalsts Ukrainai ir jāturpina, un valstis dara visu, lai šo atbalstu  nostiprinātu un palielinātu. “Esam vienisprātis, ka ir jādara viss, lai Ukraina spētu noturēties pret Krievijas agresiju,” sacīja E. Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs informēja, ka ar savu Vācijas kolēģi divpusējās tikšanās laikā apsprieda neseno Vācijas raidorganizācijas “Deutche Welle” lēmumu pārcelt tās Krievijas biroju uz Latviju, tādējādi nodrošinot objektīvu, neatkarīgu informāciju.

E. Rinkēvičs piebilda – Vācijai un Latvijai ir arī daudz iestrādnes ekonomiskajā sadarbībā un investīciju piesaistē.

Vācijas ārlietu ministre papildināja kolēģi, paužot, ka amatpersonas pārrunāja, kā turpināt sankcijas, kā arī to, kā Vācijai, kas ir industriāli attīstītākā Eiropas valsts ieguldīt resursus, lai iespējami īsākā laikā pārvarētu fatālo atkarību no Krievijas energoresursiem.

“Mēs visas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis enerģiski un izlēmīgi gribam iet ceļu, atsakoties no Krievijas energoresursiem, un ES esam sākuši šo darbu – ogles, nafta un gāze ir atkarības atcelšanas stūrakmeņi, un katru dienu mēs strādājam, lai to mazinātu. Svarīgi, lai ES valstis rīkotos vienoti. Vienlīdz būtiski, ka Rietumvalstis ir vienotas, atbalstot Ukrainu cīņā pret Krieviju par tās brīvību un drošību,” sacīja A. Bērboka.

Viņā arī atgādināja – karš var būt ļoti daudzpusīgs, kas ir arī šobrīd esošais hibrīdkarš daudzās tā izpausmēs, un tas daudzas Eiropas valstis skar nepastarpināti, jo īpaši Krievijas dezinformācija, kiberuzbrukumi un revezioniskā Maskavas retorika. Krievijas nacionālistiskais vājprāts rada ciešanas un nāvi Ukrainā, radot spriedzi arī Rietumvalstu sabiedrībās, bet tās nav sašķeļamas.

“Vladimira Putina nāvei un propagandai mēs pretī liksim taisnību un caurskatāmību. Mēs, Vācija, gribam gūt pieredzi no Latvijas, sagatavojot mediju piedāvājumus krievvalodīgajiem cilvēkiem. Gadiem ilgi mēs arī strādājam ar nevalstiskajām organizācijām un izdevniecībām, lai izsistu pamatus zem Krievijas propagandas kājām. Turklāt būtiski, ka mēs ar to necīnāmies, Krievijai pretī liekot propagandu, bet gan spēcīgus, neatkarīgus medijus un kritisku publiku,” uzsvēra Vācijas amatpersona.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kādēļ Vācijas valdība bijusi tik atturīga jautājumā par smagā bruņojuma piegādāšanu Ukrainai, A. Bērboka norādīja – sākotnēji bija svarīgas pēc iespējas ātrākas piegādes, un Vācija ātri piegādāja prettantu un pretgaisa ieročus, tostarp “Stinger” raķetes, kā arī citus materiāltehniskos līdzekļus. Šīs piegādes Berlīne skaļi neafišēja, lai tās notiktu pēc iespējas ātrāk, drošāk  un veiksmīgi nonāktu gala mērķī. Tagad Vācijas Bundasvērs valdībai ziņo, ka Vācijas krājumi ir izsmelti. Šī iemesla dēļ Vācija kopā ar sabiedrotajiem pirms nepilnām divām nedēļām Briselē NATO tikšanās laikā konsultējās par to, kā Ukrainai sniegt kopīgu un saskaņotu atbalstu.

“Ņemot vērā Bundasvēra sniegto informāciju, mūsu krājumi ir izsmelti, tāpēc mēs vēršamies pie rūpnieciskajiem ražotājiem, cenšoties nodrošināt, lai Ukraina varētu iegūt citus materiālus, ieskatot, to, kas tai nepieciešams, lai aizsargātos pret Krievijas artilērijas apšaudēm austrumos. Ar sabiedrotajiem un partneriem vienojāmies, ka viņi piegādās to, ko mēs nevaram – artilēriju. Savukārt mēs palīdzēsim ar apmācību un konsultācijām,” uzsvēra Vācijas ārlietu ministre.

Tāpat, tiekoties ar NATO un G7 kolēģiem, valstis vienojās, ka tiks sniegts atbalsts tiem partneriem, kuri var ātri piegādāt padomju ražojuma ieročus, un pārējie nodrošinās atbilstošu rezervi.

“Mēs, Vācijas valdība, esam vienota, ka ar ieroču piegādēm vien nenotiek iesaistīšanās karā. Bez tam mums kā partneriem NATO, ES un G7 formātā, kur esam prezidējošā valsts, ir svarīgi runāt ne tikai par to, kas ir vajadzīgs akūti, bet arī par aizsardzību nākamajās dienās un nedēļās. Tāpēc mums jāsniedz atbalsts Ukrainai sadarbojoties, papildinot vienam otru. atbalsts Ukrainai būs aktuāls arī trīs mēnešus un pat trīs gadus vēlāk,” sacīja A. Bērboka, piebilstot, ka Vācija līdz šim Ukrainai jau piešķīrusi vienu miljardu eiro, lai tā varētu iegādāties daudz sarežģītākas aizsardzības sistēmas, kas darbotos ilgtermiņā un varētu nodrošināt arī apmācību.

Savukārt E. Rinkēvičs, atbildot, vai, viņaprāt, Vācija šobrīd ir saucama par uzticamu sabiedroto, ņemot vērā Vācijas virzienā izskanējušo Baltijas valstu kritiku, ka tā bruņojumu Ukrainai piegādā par vēlu un par maz, uzsvēra – Vācija ir uzticams sabiedrotais un draugs. Tas redzams gan paskatoties uz Vācijas vadīto NATO kaujas grupu Lietuvā, gan redzot atbalstu, ko Vācija sniegusi NATO dalībvalstīm.

“Ukraina šobrīd karo ar Krieviju. Tas ir karš, kas prasa milzīgus cilvēku un materiāltehniskos resursus. Karojot pret Krieviju, ukraiņi aizstāv mūs visus. No tāda viedokļa raugoties, gribu uzsvērt, ka visas valstis – gan NATO, gan Eiropas Savienības, ieskatot Latviju un Vāciju, ir darījušas maksimālo, nododot to, kas ir mūsu rīcībā. Latvijas palīdzība, saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem, kopējā apjomā pārsniegusi 200 miljonu eiro. Zinām, ka arī citas valstis meklē iespējas kā sniegt atbalstu. Mēs darām pietiekami, mēs darām, ko varam. Vai mums jādara vairāk? Jā! Bet mums arī jāsaprot, ka šobrīd šī karadarbība ir aktīvajā fāzē, un es ļoti gribu cerēt, ka Ukraina to spēs izturēt, bet mums arī ilgtermiņā Ukrainai būs jāpalīdz pārapbruņoties, pārorganizēties, pāriet no padomju bruņojuma un Rietumu ieročiem, un tajā būs vēl daudz darāmā,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Dalies ar šo ziņu