Bibliotekāriem ikvienā Latvijas vietā, ikvienam sabiedrības loceklim ir jāizglīto vietējās kopienas iedzīvotāji, jāveicina viņu kritiskā domāšana informatīvā kara apstākļos un jābūt par visaptverošās valsts aizsardzības vēstnešiem, šādu viedokli otrdien notikušajā tiešssaistes seminārā "Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās" pauda Aizsardzības nozares vadība.
Zināms, ka ikkatrs bibliotēkas speciālists savā kopienā ir viens no kopienas veidotājiem. Ikvienam, kurš apmeklē bibliotēku ir ļoti svarīga informācijas pārvaldība, tāpēc bibliotekārs var būt cilvēks pie kura griezties pēc padoma. Šī brīža esošajā informācijā ir viegli apmaldīties, tāpēc bibliotekāri ir tie, kuri var sniegt apmeklētajiem strukturētu viedokli par notiekošo gan Latvijā, gan pasaulē. Šobrīd svarīgāk, kā jebkas ir runāt par drošības jautājumiem ne tikai Ukrainā, bet arī par to, kas notiek ikkatras Latvijas kopienas kibertelpā.
Tīmekļsarunā tika runāts ne tikai par to, kā uztver pašreizējo situāciju Ukrainā, bet arī tika izteikti dažādu profesionāļu padomi, runājot par medijpratību un psiholoģiskajiem aspektiem, kas šobrīd ir aktuālāki kā jebkad.
Uzsākot konferenci, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzrunā pateicās Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un visiem Latvijas bibliotekāriem, par darbu, kas tiek darīts ikdienā bibliotēkās un sevišķi par to sadaļu, ko bibliotekāri velta Latvijas drošībai, Latvijas aizsardzībai un katrai Latvijas iedzīvotāja drošībai.
Runājot par drošību aizsardzības ministrs pateicās bibliotekāriem par darbu, arī izdalot sabiedrības locekļiem bukletus “72 stundas”, jo, viņaprāt, tie ir noderīgi ne tikai runājot par karu, bet arī par dažāda veida citiem civiliem negadījumiem, kā, piemēram, dabas katastrofām.
Ministrs uzsvēra, ka arī pie viņa bieži griežas cilvēki, uztraucoties par Latvijas iedzīvotāju drošību, par to, ka kāds varētu pārkāpt Latvijas robežu, vai, ka Latvijas valstij pastāv kara draudi.
Apspriežot bibliotekāru svarīgo lomu Latvijā, ministrs uzsvēra, ka bibliotekāriem, kā līdz šim, jāizplata patiesa informācija, lai Latvijas iedzīvotāji skaidri zinātu, kas patiešām notiek Ukrainā.
Zināms, ka Krievijā daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir gan draugi, sadarbības partneri, ģimenes, tādi Latvijā ir septiņdesmit procenti Krievijas iedzīvotāju, kuriem ir viedoklis, ka agresija, karš pret Ukrainu ir attaisnojams, ka slimnīcu bombardēšana ir attaisnojama, ka cilvēku nogalināšana ir attaisnojama, jo, viņuprāt, noziegumi, ko pastrādā Krievija ir attaisnojami. Ministrs uzsvēra, kas tas ir tikai tāpēc, ka šī sabiedrības daļas nesaņem patieso informāciju par notiekošajām kara darbībām Ukrainā.
Uzsverot, ka šie cilvēki klausās Kremļa sponsorētus un uzraudzītus masu saziņas līdzekļus, ziņas un, acīmredzot, šiem cilvēkiem nav pieejas bibliotēkām, lai aizietu uz un pavaicātu bibliotekāriem, kāda ir patiesā situācija Ukrainā.
Pateicoties visiem Latvijas iedzīvotajiem A. Pabriks novērtēja katra Latvijas sabiedrības locekļa nodomus, kas ikdienā sniedz palīdzību Ukrainai, norādot, ka tas ir ikviena Latvijā dzīvojošā pilsoņa pienākums, jo Ukraina cīnās ne tikai par savu nākotni, ģimenēm vai valsti, bet arī par Latvijas drošību.
Savukārt par drošību fiziskajā un informācijas telpā krīzes situācijās stāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.
Viņa iepazīstināja ar ģeopolitisko situāciju reģionā, uzsverot, ka līdz šim Aizsardzības ministrija ir apzinājusies, ka Latvija ir daļa no NATO un vienlaicīgi globālie izaicinājumi skar arī Latviju, arī sabiedrību.
Bēgļu plūsma no Ukrainas uz kaimiņvalstīm, tajā skaitā uz Latviju, šobrīd ir aktuāla, protams, tuvākās valstis, kur Ukrainas iedzīvotāji bēg ir Polija un tuvējās valstis pie Ukrainas tiešajām robežām, bet jāapzinās, ka cilvēki nebēg no savas valsts, tāpēc, ka vēlētos pārcelties uz citurieni.
Skaidrojot Krievijas izraisītā kara un militārā iebrukuma mērķus, B. Bļodniece uzsvēra, ka jebkurš karš sastāv no divām daļām – militārais iebrukuma un informatīvā kara mērķa. Turklāt Krievija ir pārņēmusi Baltkrieviju bez kara, tikai ar informatīvā kara metodēm. Līdz ar to Baltkrievijas integrācija Krievijā ir notikusi bez kara.
Savukārt Ukrainā militāro iebrukumu pavada informatīvais karš. Ņemot vērā tiešo prakses piemēru, redzot notikumu gaitu Ukrainā, B. Bļodniece skaidroja, ka Ukrainā militāra iebrukuma pamatmērķis ir valsts sagrābšana ar bruņotu vardarbības spēku, lai būtu gan teritorijas, gan cilvēku kontrole, bet informatīvais karš, kas pavada militāro iebrukumu ir ar mērķi – celt paniku, veidot nedrošību ukraiņos, šķelt sabiedrību, dot dažādus vēstījumus auditorijām un mazināt vēlmi pretoties, lai pakļautu cilvēku prātus, būt labvēlīgi noskaņotiem pret iebrucējiem.
B. Bļodniece skaidroja, ka pēdējos gados Krievija ir izveidojusi aktīvu propagandas kampaņu, kā piemēram, to, ka tiek stāstīts, ka pie kara darbībām vainojamas Amerikas Savienotās valstis un NATO. To, ka Krievija aizsargā valsti, jo satraucas par iedzīvotāju drošību, arī Ukrainas teritorijā, kur pret krieviem it kā tiek izvērsti fiziski draudi. Tāpat pirms kara Ukrainā, Krievija izplatīja ziņas, ka Ukraina plāno iebrukt Krievijā, tika izplatīta ziņa, ka NATO savelk spēkus pie Krievijas robežām, bet NATO publicēja materiālus, apliecinot, ka tā nav.
Zināms, ka Krievija savā informatīvajā telpā melo, ka īsteno speciālu militāru operāciju, pozicionējot, ka tas nav militārs uzbrukums, bet gan tikai atbrīvošanas operācija.
Joprojām arī Latvija cieš no Krievijas radītās dezinformācijas, piemēram, nesens notikums, kas ataino Krievijas melīgo informāciju. Piemēram pasaulē dažādās valstīs tiek rīkotas militārās mācības. Kaimiņvalstīm, kad militārās nozares pārstāvji drīkst ierasties kaimiņvalstīs, lai pārliecinātos par militāro mācību mērķiem un ieročiem, kas tiek izmantoti kaimiņvalstī. Nesen Latvijā ieradās arī Krievijas virsnieki, vienlaicīgi bija paredzēta Latvijas pārstāvju vizīte Krievijā. Krievijā tika izplatītas ziņas, ka Latvijas inspektori ir ieradušies, bet realitātē Krievija vizīti nesaskaņoja un atteica, un Latvijas Bruņotie spēki pat neieradās Krievijā, šādos un vēl dažādos veidos krievi rada maldinošas un melīgas ziņas savai sabiedrībai.
Bet Ukrainā kara situācijas pirmajās dienās Krievija izplatīja ziņas, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina ukraiņu “nolikt” ieročus jeb padoties, bet patiesība bija tieši pretēja. Zelenskis izplatīja ziņas un video formātā vēstījumus ar to, ka Krievija veido nemākulīgas video montāžās, norādot, ka Krievija veido viltus ziņas un vienlaicīgi cenšas sēt paniku cilvēkos.
Jaunums ir arī tas, ka Krievijas puse cenšas aktīvi izplatīt informāciju par to, ka Ukrainā tiek ražoti bioloģiskie ieroči, bet vienlaicīgi tam ASV kontroles ieroču asociācijas apliecinājušas, ka šādas laboratorijas Ukrainā nav. Tāpēc B. Bodniece skaidroja, cik svarīgi ir sekot līdzi informatīvajai telpai, kurā dzīvo ikviens sabiedrības loceklis.
Ukrainas notikumi sniedz iespēju paskatīties uz to, cik katrs cilvēks Latvijā ir gatavs investēt prātu un laiku, lai piedalītos valsts aizsardzībā.
Aptaujājot Latvijas iedzīvotāju gatavību krīžu situācijā un sapratni par Visaptverošo valsts aizsardzību(VVA), kur aptaujā uzsvērts, ka VVA ir visas sabiedrības atbildība, 68 procenti aptaujājamo piekrīt, ka tā ir visas sabiedrības atbildība, bet 25 procenti aptaujāto uzskata, ka iesaistīšanās valsts aizsardzībā nav visas sabiedrības pienākums.
Tomēr Bļodniece uzsvēra, ka krīzes gatavības kultūra ir svarīga ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo saprotams, ka valsts aizsardzība sākas no katra indivīda.
B. Bļodniece arī atgādināja, ka Latvijas militārajā aizsardzībā var piedalīties ikviens, iesaistoties Zemessardzē, vai rezerves karavīru apmācības, ne tikai kļūstot par profesionālā dienesta karavīru. Turklāt pēdējā mēneša laikā Latvijas Zemessardzē pieteicies teju tūkstotis jauno zemessargu.
Viedokli par drošību sociālo tīklu platformās izteica arī Nacionālo Bruņoto spēku apvienotā štāba komunikācijas pārvaldes štāba priekšnieks un politikas zinātnes eksperts pulkvežleitnants Māris Tūtins, norādot, ka Krievija pēdējās desmitgadēs ir mēģinājusi “iepotēt” sabiedrībai nepatiesu informāciju, izmantojot sociālo tīklu platformas un televīziju, sakot to, ka rietumi sabiedrībai nestāsta patiesību un tā tiek slēpta. Šķietami, tas ir attālu no Latvijas, tomēr viņš uzsver, ka arī Latvijā Krievijas sniegtās melo teorijas strādā.
Tāpēc viņš uzsvēra, ka ir svarīgi izprast medijpratības mācības, jo tieši caur to iespējams saprast, kas ir balst un melns informācijas telpā, uzsverot, ka Krievijas meli un propaganda nav jaunums jau vairākus gadu desmitus.
Seminārs "Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās" pulcēja vairāk nekā 600 Latvijas bibliotekāru.