Iepriekšējā reizē, kad visi trīs Baltijas valstu vēstnieki Amerikas Savienotajās Valstīs, izmantojot lietotni “Zoom”, pievienojās vebināram, tēma bija COVID-19. Tagad gan pandēmija jau šķiet sena vēsture, ko nomainījušu daudz briesmīgāki televīzijas attēli, kuros redzamas Krievijas lidmašīnas, tanki un artilērija, kas vienu Ukrainas pilsētu pēc otras sagrauj drupās.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) 7. martā apliecināja NATO gatavību aizsargāt un amerikāņu atbalstu vizītes laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
"Mēs aizstāvēsim katru NATO teritorijas collu, ja tai tiks uzbrukts," norādīja E. Blinkens vizītes laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. “Nevienam nevajadzētu šaubīties par mūsu gatavību. Nevienam nevajadzētu šaubīties par mūsu apņēmību.”
Pagājušajā nedēļā Vašingtonā bāzētais Eiropas politikas pētījumu centrs (CEPA) vaicāja triju valstu, kuras visas ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, vēstniekiem, kā viņi palīdz Ukrainai stāties pretī Kremļa agresijai, vienlaikus nodrošinot, ka pašu valstis nebūs nākamās diktatora Vladimira Putina sarakstā.
“Ar Baltijas valstīm esmu strādājis kopš padomju okupācijas ēras beigām 1990. gadā, un esmu redzējis, kā tās atgūst neatkarību, atjauno ekonomiku, pievienojas ES un NATO — un tagad mēs redzam tās starptautisko centienu priekšplānā atbalstīt nomocīto Ukrainu,” sacīja šī vebināra vadītājs CEPA pētnieks Edvards Lūkass, kurš Centrāleiropas un Austrumeiropas norisēm sekojis līdzi vairāk nekā 35 gadus.
Iespējams, neviena valsts nav tik neaizsargāta pret Krievijas draudiem kā Baltijas valstis, kuru kopējā platība ir 175 116 kvadrātkilometri un kurās kopā dzīvo 6,2 miljoni cilvēku – aptuveni tikpat daudz cilvēku dzīvo ASV štatā Merilendā.
Latvija, Lietuva un Igaunija vien īsu brīdi bija neatkarīgas valstis, pirms tās 1940. gada jūnijā okupēja Padomju Savienība, bet tikai divus mēnešus vēlāk tās nekavējoties anektēja kā PSRS veidojošas republikas.
Igaunijā, mazākajā no šīm valstīm, Ukrainu atbalstošā demonstrācija Tallinas Brīvības laukumā pulcēja 30 000 cilvēku, padarot to par lielāko protestu valstī kopš tās neatkarības atgūšanas.
Šīs karš nav tikai par Krievijas apsēstību ar Ukrainu
Igaunijas vēstnieks Vašingtonā Kristjans Priks (Kristjan Prikk) norādīja, ka viņš un viņa kolēģi jau gadiem ilgi baidījušies no šāda uzbrukuma.
Pirms pašreizējā darba K. Priks trīs gadus pavadīja Igaunijas Aizsardzības ministrijas pastāvīgā sekretāra amatā, kur vadīja valsts aizsardzības spēkus, tās ārējās izlūkošanas dienestu un Aizsardzības investīciju centru. No 2015. līdz 2017. gadam viņš bija nacionālās drošības direktors.
Māris Selga ir Latvijas vēstnieks ASV, kura pārstāvētā valsts kopš 2014. gada ir NATO Stratēģiskās komunikācijas (StratCom) izcilības centra, kas apkaro Krievijas dezinformāciju, galvenā mītnes vieta.
"Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka Rietumi nav pazuduši," sacīja M. Selga, kurš pirms pašreizējā amata bija Latvijas vēstnieks Ķīnā un pirms tam Ēģiptē.
Būdama Lietuvas vēstniece Vašingtonā, Audra Plepīte (Audra Plepyte) ir paudusi skaidru atbalstu kaimiņvalsts Baltkrievijas disidentiem. Pagājušā gada jūlijā Lietuvas vēstniecībā ASV tika atklāts abpusējo Baltkrievijas draugu kongress. Tā mērķis – sagraut pēdējo Eiropas diktatūru Aleksandra Lukašenko vadībā.
Sūtīt Ukrainai ieročus, vienlaikus "apgrūtinot dzīvi" V. Putinam
Tikai daži vien pirms pāris mēnešiem varēja iedomāties, ka A. Lukašenko ļaus savu valsti izmantot kā laukumu V. Putina iebrukumam Ukrainā. Tikmēr neviens nevarēja paredzēt, kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis — bijušais komiķis bez politiskās pieredzes — kļūs par starptautisku varoni, kurš briesmu priekšā atteiksies atkāpties.
"Ja šīs saruna būtu notikusi pirms pāris nedēļām, mēs neviens nebūtu iedomājušies, ka, reaģējot uz šo agresoru, atbildei jābūt tik ātrai un skarbai. Mēs joprojām atceramies kā pirms 30 gadiem Krievijas tanki uzbruka mūsu televīzijas tornim un parlamentam, un cilvēki pretojās bez ieročiem. Mums par laimi, cietušo nebija. Tas gan nebija pilnīgs uzbrukums, kādu mēs tagad redzam Ukrainā,” viņa sacīja.
Runājot par to, kādus konkrētus soļus ES un NATO var darīt Ukrainas labā, Igaunijas vēstnieks ASV K. Priks sacīja, ka iepirkumu saraksta augšgalā ir ieroči un munīcija, lai vismaz ukraiņi varētu sevi aizstāvēt.
Turklāt, pēc viņa teiktā, Briselei ir jāpastiprina pieprasījums, pieņemot Ukrainu kā kandidātvalsti dalībai ES. Vienlaikus gan tai arī jācenšas izvairīties un novērst nepilnības, lai Krievijas valdība nevarētu pārvietot savus aktīvus no vienas bankas uz otru vai izveidot caurumus sistēmā, cenšoties izvairīties no sankcijām.
Līdzīgu viedokli arī pauž Latvijas vēstnieks ASV M. Selga.
