Tiks rasti risinājumi, lai paplašinātu NATO gaisa patrulēšanas misiju Baltijas valstīs, kā arī notiks darbs ar Latvijas un Baltijas kritiskās infrastruktūras, kiberdrošības un mediju vides stiprināšanu. Tā pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču kopīgajā preses konferencē sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken). Amatpersonas ir vienisprātis - ir jāstiprina Baltijas valstu gaisa telpas un krasta zonas aizsardzība. Tāpat tiek strādāts, lai reģions atslēgtos no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkla, pieslēdzoties Eiropas energoapgādes sistēmai.
Amatpersonas šodien apsprieda, pirmkārt, palīdzības sniegšanu Ukrainai. E. Rinkēvičs ASV apliecināja Latvijas gatavību arī turpmāks sniegt visa veida atbalstu, ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem un ASV.
Pārrunāti arī jautājumi, kā efektīvāk cīnīties pret Krievijas agresiju, kā arī pārrunāti tālāki soļi, kas skar sankciju politiku.
Viņš arī uzsvēra – tika runāts par tālāku NATO Austrumu flanga stiprināšanu, par Baltijas valstu drošības stiprināšanu.
Tāpat daudz pārrunāts par atbalstu Krievijas un Baltkrievijas žurnālistiem, kuri pārstāv neatkarīgus un brīvus medijus, ļaujot viņiem ne tikai izbraukt no valstīm, bet arī ļaujot viņiem strādāt.
Uzrunājot klātesošos, E. Blinkens uzvēra – Otrā pasaules kara laikā, kad notika nežēlīgs Ļeņingradas aplenkums, tās iedzīvotāji tika turēti badā 900 dienas.
Viņš ļoti atzinīgi izteicās par atbalstu, ko Latvija šajā grūtajā laikā sniegusi Ukrainai, to gan materiālā veidā sūtot uz Ukrainu, gan uzņemot Ukrainas bēgošos iedzīvotājus. E. Blinkens apliecināja, ka arī turpmāk ASV, Latvijas un NATO sabiedrotie būs kopā ar Ukrainu un palīdzēs stiprināt Ukrainas kapacitāti sevi aizsargāt.
ASV valsts sekretārs arī atkārtoti apliecināja Amerikas Savienoto Valstu apņēmību aizstāvēt katru kvadrātcentimetru NATO dalībvalstu teritorijas un reaģēt uz jebkuru draudu.
Tāpat noritēs kopīgs valstu darbs, pretojoties dezinformācijai un atbalstot medijus. Viņš uzsvēra – sadarbība šajās jomās šobrīd ir svarīgāka kā jebkad.
Vaicāts, vai amatpersonas sīkāk pārrunājušas ASV spēku klātbūtnes Latvijā palielināšanu, tos Baltijā izvietojot pastāvīgi, Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs atbildēja – tik pārrunāts, kā vēl papildus stiprināt Baltijas reģionu. Amatpersonas vienojušās, ka Ārlietu un Aizsardzības ministrijas, gatavojoties NATO samitam Madridē, gatavojot NATO jauno stratēģisko koncepciju, reaģējot uz situācijas izmaiņām, strādās pie tā, lai visu NATO dalībvalstu aizsardzība būtu efektīva, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus. “Cik pastāvīgs būs Putina režīms, tik pastāvīga būs sabiedroto klātbūtne,” sacīja ministrs.
Tam piekrita arī ASV valsts sekretārs E. Blinkens, piebilstot – NATO jau līdz šim būtiski palielinājuši savu spēku klātbūtni Austrumu flangā.
Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumu par lielāku NATO un ASV atbalstu Ukrainai, ASV amatpersona uzsvēra – viss kas tiek darīts un ko arī alianse un ASV turpina darīt, ir, lai Ukraina spētu sevi aizstāvēt.
Atbildot uz žurnālista jautājumu, vai Latvija prasa vēl papildus militāro palīdzību, piemēram, pretgaisa aizsardzības jomā, no ASV, ārlietu ministrs informēja – amatpersonas pārrunājušas, kā stiprināt drošību arī šajā jomā.
“Mēs saskatām vajadzību un arī mācāmies no tā, kas notiek Ukrainā. Redzam, ko Krievija dara Ukrainā un saprotam, ka arī mums ir jāstiprina sava gaisa telpas aizsardzība. Tāpat arī redzam, ka jāstiprina krasta apsardze. Mēs par to runājām ne tikai ar ASV valsts sekretāru, bet arī aizsardzības sekretāru, un redzam vēlmi un gatavību strādāt kopā ar mums,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Viņš gan piebilda – šobrīd enerģētika ir tikpat svarīgā kā aizsardzība. “Mēs visi saprotam, ka mums ir jāstrādā, un tās nav tikai Baltijas valstis, bet visa Eiropas Savienība un Eiropa kopumā – mums ir jāstrādā, lai samazinātu atkarību no Krievijas naftas un gāzes. Runājām iespējamos rīcības plānus, un tajā ASV varētu spēlēt ļoti izšķirošu lomu. Tās to arī darīs, lai šajā reģionā būtu atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkla, pieslēdzoties Eiropai, un tajā zinām darbs jau ir darīts. Protams, jāsamazina arī atkarība no gāzes, bet tajā nepieciešami plašāki centieni, vairāk strādājot ar atjaunojamiem resursiem. Līdz ar to būtiskākie uzsvari šobrīd ir uz militāro aizsardzību, enerģētiku un kiberaizsardzību, kas ir vienlīdz svarīgi,” sacīja amatpersona.
